Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Laimi nemeklē, bet ekonomiskos labumus novērtē

ANITA PLATACE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 10. augusts 07:00

232
Laimi nemeklē, bet ekonomiskos labumus novērtē

Edgars Štāls ar ģimeni – sievu un diviem bērniem – ceturto gadu par savu dzīvesvietu sauc Norvēģiju. Latvijā viņi iegriežas ciemos vien vasarā.

Šoferis uztur ģimeni
Edgars dzimis Alsungā, bet ieprecējies Dunalkā un šomēnes atzīmē desmito laulības gadadienu. Skolai, kurā mācījies, bijusi sadarbība ar Norvēģijas Tautas augstskolu. “Es viņiem iepatikos, biju centīgs un gribēju dzīvē ko sasniegt, tāpēc viņi man deva iespēju tur gadu par velti mācīties.” Apguvis norvēģu valodu. Pēc atgriešanās Latvijā Edgars Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās. Gadu pastrādājis “Valodu centrā” par norvēģu valodas pasniedzēju un sapratis, ka tas ir “bišķi par īsu”. Atkal uz Norvēģiju aizbraucis jau kā darba ņēmējs, nevis students, un nevarot teikt, ka vienīgi ekonomisku apsvērumu dēļ. Ilgojies pēc šīs ziemeļu zemes. “Gribējām dzīvē pārmaiņas, un, kā saka, jauniem pieder pasaule.”
Nu šajā valstī ģimenei rit jau ceturtais gads, viņi dzīvo Alesundes apkaimē īrētā dzīvoklī. Edgars strādā par autobusa šoferi un māca tautiešiem norvēģu valodu. Stūrē pa pilsētu, bet nupat esot pienācis laiks starppilsētu maršrutiem. Vecākais bērns beidzis ceturto klasi, jaunākais šoruden sāk apmeklēt bērnudārzu. Jaunais vīrietis nopelna pietiekami, lai viens apgādātu ģimeni.

Bēg no drēgnuma
Edgars stāsta, ka dzīves līmenis Norvēģijā ļoti labs, ir sociālās garantijas. “Visu cieņu, es mīlu savu dzimteni, bet kad runa ir par ekonomiku, tad mēs tālu atpaliekam.” Ģimenes galva priecājas, ka sieva var atļauties ar diviem bērniem dzīvot pa māju. Latvijā tas būtu sarežģīti, turklāt te Edgaram centušies maksāt “aplokšņu algu”. Tas nozīmē, ka sociāli esi neaizsargāts, un arī sajūta, ka nemaksā savai valstij nodokļus, neesot patīkama.
Klimats piekrastē, kur Norvēģijā ģimene dzīvo, ir mitrs, bet nav ziemu. Edgars novērojis, ka pēdējā laikā daudzi latvieši no turienes atgriežas dzimtenē tikai drēgnā klimata dēļ. Iekšzemē tas esot citādāks.
Edgars spriež, ka visbiežāk cilvēki uz citu valsti dodas ekonomisku apsvērumu dēļ un ar domu – nu tikai gāzīsim kalnus! Bet kā dzīves ieguvums nākot izpratne, ka tas ir tikai uz īsu laiku, ka sevi patiesībā tikai mānām – nekur nav absolūtas laimes zemes! Edgars gan pašlaik atpakaļ uz Latviju negrasās, lai gan pa retam šāda doma piezogoties. “Ne mums to lemt. Ja tā būs Dieva griba, tad arī brauksim atpakaļ.”

Sapurina vietējos
Edgaram šķiet, ka norvēģi ir atturīgāka tauta nekā latvieši. Lai iebraucēju pieņemtu, noteicošā esot valoda. Ja vismaz cenšas runāt – arī tas derot. Edgars norvēģu valodu apguvis tādā līmenī, ka cilvēki prasot, no kuras valsts daļas viņš nāk. Temperaments un mentalitāte mums no ziemeļniekiem daudz neatšķiroties, šajā ziņā grūtāk esot krievu tautības pārstāvjiem un dienvidniekiem.
Uz Latviju ģimene “atskrien” tikai vasarā. Edgars Dunalkā jau trešo gadu noorganizējis 64 lauciņu dambretes turnīru, šovasar jau starptautisku. Pats šo spēli piekopj no 15 gadu vecuma, bet Norvēģijā ar to nesanākot nodarboties. Tāpēc šeit “vismaz reizi gadā var kārtīgi izspēlēties”. Pirmos divus gadus ielicis savus līdzekļus, bet šogad saņēmis sponsoru atbalstu.
“Esam ar dzīvi apmierināti,” rezumē Edgars, pošoties atpakaļ uz Norvēģiju.

Kategorijas

Kategorijas