Starp virpu, bisi un klavierēm

2017. gada 10. augusts 07:00

2129

Aizgājis pelnītā atpūtā, Stepans Budreckis ik rītu dodas uz darbu un dienas laikā pat nespēj izpildīt visus pasūtījumus. Atšķirība vien tā, ka tagad pats sev priekšnieks un darbu organizē pēc saviem ieskatiem.

Iegulda iekārtās
Virpošanu Stepans mācījies gan profesionālajā skolā, gan strādājot mehāniskajā cehā “Sarkanajā metalurgā”, to piekopis arī dienesta laikā armijā. Prasmes tāpat nav aizmirsis laikā, kad 14 gadus sēdējis pie Liepājas autobusu parka mašīnu stūres.
Par autobusa šoferi braucis arī tad, kad aizgājis pensijā. “No rīta asinsspiediens normāls, bet vakarā uzlēca līdz 190. Ar cilvēkiem strādāt ir šausmīgi grūti.”
Esot pensijā, mierā tomēr palikt nevarējis. “Nesēdēšu taču mājās bez darba!” Stepans dzīvo Tadaiķos, bet darba vietu pagājušā gada martā iekārtojis Priekulē, kur nopircis garāžu. Ziemā to apsilda, un darbs nepārtrūkst arī aukstajos mēnešos. Sapircis visas nepieciešamās iekārtas – frēzi, virpu, metināmo u.c. Ieguldījis paprāvu summu no uzkrātajiem personīgajiem līdzekļiem un atzīst, ka bez tiem šo lietu nebūtu varējis uzsākt. Viens agregāts neko nedodot, “ar to neesi strādātājs”, jo Stepans veic visu nepieciešamo procesu.
Meistars oficiāli reģistrējies kā pašnodarbinātais, jo “strādāt “pa zaķi” – tas neder”, un izbauda brīvību. “Te man neviens nav priekšnieks. Negribu – un šodien nestrādāju!”

Nāk kā uz darbu
Garas brīvdienas Stepans tomēr atļauties nemaz nevar. Viņš atzīst, ka visus pieprasījumus nespēj pat uzreiz izpildīt, daudziem klientiem jāgaida rindā. Tagad darba esot daudz vairāk nekā laikā, kad strādājis citur. Apkārtnē neviena cita profesionāla virpotāja neesot, tuvākie vien Grobiņā.
Ja meistars pulksten deviņos vēl neesot atbraucis, klienti satraukti zvanot: vai tu būsi? “Nāku kā uz darbu. Te jāstrādā, nevar muļķi laist.” Pašam priekš sevis ko uztaisīt gan neatliekot laika.
Svētdienās gan Stepans cenšas nestrādāt, bet veltīt laiku atpūtai. Mēģinot arī klientus pieradināt, lai šajā dienā viņam nezvana.
Cilvēks atved kādu detaļu un lūdz, lai to restaurē, jo pirkt jaunu sanākot dārgi. Atjaunotu to atkal varot izmantot vairākus gadus. No klienta atvestā metāla amata pratējs gatavo arī jaunas detaļas. “Katrs sitas, kā var!” Pats izejmateriālu gan nepērk, to atnes klienti pēc meistara norādījuma.

Netaisa tikai zobratus
Pieprasītāko lietu esot grūti nosaukt, “katrs nāk ar savu bēdu – sīku vai lielu, tās mainās katru dienu”. Stepans ņem pretī gan sīkus sadzīves priekšmetus, gan detaļas smagajai tehnikai un smejas, ka lidmašīnai gan neesot gadījies ko uztaisīt.
Meistars stāsta, ka detaļas ir sarežģītas, neprofesionālim tās nav pa spēkam izgatavot. “Jāzina arī teorija, ne tikai prakse.”
Vienīgie, ko S. Budreckis negatavo, ir zobrati, jo tiem vajadzīgas speciālas frēzes un apstrāde.
Visvairāk detaļu, protams, nepieciešams lauksaimniecības tehnikai, un ražas novākšanas sezonā meistars vispirms palīdz zemes kopējiem un tiem, kuriem detaļa tūdaļ vajadzīga darbam. Pārējiem lūdzot pagaidīt.
Klienti ierodoties ne tikai no Priekules novada, bet arī no Vaiņodes un Liepājas. Priekulē viņš ģeogrāfiski esot potenciālo klientu vidū “kā pudelei korķis”. Stepanam šķiet, ka cilvēki ar viņa veikumu ir apmierināti – “un tas ir galvenais”.

Mūziku nepamet
Jaunībā sākusies arī Stepana interese par mūziku. Tikai gadu nomācījies mūzikas skolā, jo tēvs iebildis, ka ar to maizi nenopelnīs, un materiāli šo skološanos nav atbalstījis. “Varbūt viņam arī taisnība,” piekrīt Stepans, taču mūzika joprojām ir neatņemama dzīves sastāvdaļa – viņš spēlē sintezatoru un dzied. Ne tikai savam priekam, bet arī jubilejās, kāzās un citos godos. “Tā vairāk ir sirdslieta, nevis nauda. Cenšos no cilvēkiem neplēst,” atklāj daudzveidīgo talantu īpašnieks.
Kaut arī vakarā noguris, Stepans katru dienu apsēžas pie klavierēm un vismaz stundu spēlē. Paplašinot repertuāru, mācās jaunas dziesmas. Izvēlas populārākos un labākos šlāgerus un spēlējot pielāgojas dancotāju gaumei. Piemēram, ap pusnakti jaunieši gribot lustīgus un ātrus ritmus.
Stepanam ir vēl viens hobijs – medības, jau kopš jaunībā, kad pierunāts iestāties mednieku kolektīvā. Vairāk patīkot izbaudīt medību procesu, nevis iegūt gaļu. Mierīgā makšķerēšana gan viņam nav tik ļoti pie sirds.
Stepanam šī lieta tīk, bet nevarot visu uzspēt. Bieži vien gan saviesīgie pasākumi, gan medības ir sestdienās, un tad parasti mūzika ņemot virsroku.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Starp virpu, bisi un klavierēm

Kategorijas