Desu māja provocē aizputniekus

Pēdējos mēnešus Aizputes ielas izdaiļo dažādi mākslas objekti. “Kursas Laiks” jau rakstīja par āboliem, kas uzzīmēti uz ēkas sienas un arī par patriotisko “Dievs, svētī Latviju!” zīmējumu. Tomēr vairums aizputnieku sašutuši par jauno mākslas objektu – desu virteni, kas aptinusies ap pazīstamo “Serdes” ēku.
To, ka aizputnieki nav mierā ar desu virteni pilsētas centrā, laikraksta reportieri uzzināja pēc komentāriem ziņu portālā “Rekurzeme.lv”, kur cilvēki ironizēja par jaunajām mākslinieku idejām. Kāds lasītājs raksta: “Lupatu desas simbolizējot latviešu lielo ēstgribu – 100 gadu laikā visu laiku tikai desas ēduši, uz mākslu nav raudzījušies. Tad nu vienā ielas galā varēs noskaitīt Tēvreizi un iet tālāk pēc desām. Vai otrādi – kārtīgi paēdīs un tad ies nodziedāt pateicības lūgšanu.”
Kā novēroja laikraksts, ēkas izskats tiešām ir interesants. 70 metrus garā desu virtene ietinusi visu māju gan no Jāņa ielas puses, gan no centrālās – Atmodas ielas. No tāluma tās izskatās gluži kā īstas, bet pieejot tuvāk redzams, ka gatavotas no auduma.
Desu virteni ar nosaukumu “100 m mākslas” veidojusi māksliniece Iveta Laure un kā, viņa pati paziņo – tas ir sava veida protests pret mākslas vērtības noniecināšanu Latvijas sabiedrībā. “Desu virtene simbolizē patērētāju sabiedrību – mākslas un kultūras pretstatu,” rakstīts objekta anotācijā. Izrādās, ka līdz Latvijas simtgades svinībām ir plāns pagarināt virteni līdz 100 metriem.
Kam traucē, kam ne
Ikdienā tieši pretī “Serdes” mājai strādā Daiga Rudzīte. Viņa atzina, ka desu virtene viņai netraucē. “Tie ir mākslinieki, un viņi izpaužas katrs savā veidā. Kaut kāda doma jau tajos cīsiņos ir,” uzskata D. Rudzīte. Tomēr – vai desu virtene sader ar blakus esošajiem ābolu gleznojumiem? “Tie ir tapuši dažādos laikos, un gan jau, ka tos cīsiņus drīz noņems,” smejoties nosaka Daiga.
Laikraksts uzrunāja, kādu aizputnieci, kas par mākslas darbu ir ļoti sašutusi. “Briesmīgi, vienkārši briesmīgi! Šitādas desas vasarā pašā centrā. Var jau būt, ka manā vecumā nav saprotama māksla, bet ko tie mākslinieki taisa, tas vispār ir ārprāts,” mākslas objektu komentēja iedzīvotāja.
Evita Brikmane uzskata, ka desu virtene nav nekas briesmīgs, taču saikne ar valsts svētkiem gan nav skaidra. “Es sākumā tās desas pat nepamanīju, tikai pēc tam bildēs ieraudzīju. Ir kaut kas savādāks un interesantāks,” uzskata E. Brikmane. Viņa mākslas objektā neesot iedziļinājusies, bet tā esamība noteikti netraucē.
Vērš uzmanību uz svinībām
Mākslinieku rezidences “Serde” pārstāve Signe Pucena laikrakstam pastāstīja, ka personīgi nevienu sliktu atsauksmi neesot saņēmusi. “Latviešu māksliniece I. Laure, kas veidojusi virteni, ar šo darbu vēlas vērst uzmanību uz to, kas notiks pēc tam, kad apēdīsim pēdējo desiņu,” skaidro S. Pucena.
“Serdes” vadītāja uzskata, ka šis objekts nav negatīvs un par to nevajadzētu sašust. “Protams, ka mēs rēķināmies ar viedokļiem, bet reizēm cilvēkiem vajadzētu vairāk iedziļināties tajā, ko vēlas pateikt mākslinieks. Šoreiz uzmanība jāvērš uz Latvijas simtgades svinībām kā tādām, nevis svētkiem. Runa ir par tēriņiem, ažiotāžu un gatavošanos lielai svinēšanai,” komentē Signe Pucena.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām