Tebrās jauki pavada vecumdienas

2017. gada 17. augusts 07:00

3714

“Šeit esam nolasījušies tādi draudzīgi cilvēki, lielākoties žirgti pensionāri!” saka Aizputes novada Kazdangas pagastā attālākās apdzīvotās vietas – Tebru – ļaudis. Ciems, pie kura ir kokā izgrebta zīme ar nosaukumu “Tebru gatve”, atrodas pāris kilometru attālumā no Aizputes pilsētas. Iedzīvotāji spriež – kopš ir izveidojušies novadi, viņi ir tuvāk pašvaldībai nekā iepriekš.

Dzīvo ļoti draudzīgi
Pirmo apdzīvotajā vietā “Kursas Laiks” sastop Emīliju Ievu Klepermani un izrādās, ka viņa nav vietējā iedzīvotāja. Uz Tebrām atnākusi pirms sešiem gadiem, tādēļ precīzi nevar pateikt, kāpēc vietai dots šāds nosaukums. Tikai zina faktu, ka šeit kādreiz bijusi kokzāģētava. “Dēls Māris nopirka dzīvokli Aizputē. Vīrs Jānis ir otrās grupas invalīds, abi esam veci. Lai drošības labad būtu tuvāk dēlam, varētu satikties un viens otram palīdzēt, visi kopā atnācām dzīvot uz Aizputes novadu no Džūkstes. Mums atrada dzīvokli šeit, un esam ļoti apmierināti – kas var būt labāks? Mums ir trīsistabu dzīvoklis, ūdens ir iekšā, katram no mūsu mājas četru dzīvokļu saimniekiem ir savs mazdārziņš,” saka sieviete, kura ar ģimeni mīt vienā no daudzdzīvokļu namiem. Ciematā kopā ir sešas mājas. “Visas ir apdzīvotas! Pat, ja vecāka gadagājuma iemītnieki aiziet Mūžībā, jaunie šejieni nesmādē, vismaz regulāri atbrauc. Jauno gan ir maz, pārsvarā šeit visi ir pensionāri. Esam kārtīgi cilvēki. Satiekam, saprotamies labi!” lepojas kundze, rādīdama, kā pašu spēkiem apsaimnieko māju un tās apkārtni. “Esam moderni cilvēki, jo šķirojam arī atkritumus – par visu kaimiņu starpā spējam vienoties. Nekādu skandālu mums nav bijis. Šī ir ideāla un skaista vieta, kur vadīt mierīgas un skaistas vecumdienas,” dzīves vietu raksturo iedzīvotāja.

Ciemats upes krastā
Ināru Ķibi “Kursas Laiks” sastop, mazdārziņā ravējot. Viņa par vietas nosaukumu var pastāstīt vairāk. “Tebras upe ir tepat, tādēļ tāds nosaukums. Apdzīvota vieta izveidojusies laikā, kad te bija “MRS” jeb mežrūpsaimniecība. Tagad rūpnīca un kantoris sen vairs nestrādā. Bija vairāki privātīpašnieki, kaut kas ik pa laikam un kādu brīdi darbojās, bet tagad stāv pamesta, izpostīta,” norāda I. Ķibe, kuras acu priekšā ikdienā rādās vecā darbavieta, kur tebreniece nostrādājusi 30 gadus par meistari. Pašreiz viņa ir pensionāre. Laikā, kad te bijis “MRS”, sieviete kā galveno atšķirību min to, ka tad Tebrās kūsājusi dzīvība, taču tagad šejieni varot saukt par pensionāru provinci.
Visvairāk vietējo iedzīvotāju priecē, ka apkārtne ir sakopta un dzīves vide ir gana laba, ko radījuši pašu spēkiem un saprašanu, arī apkārtējie cilvēki ir atsaucīgi. “Esam paši labākie šeit nolasījušies! Kopā pat svētkus svinam!” uzsver sieviete.

Vaino privatizāciju
Pie šķūnīšiem, blakus bijušajai “MRS” ēkai, laikraksts sastop Jāni Ķibi – mazdārziņā sastaptās I. Ķibes dzīvesbiedru. Pamestā ēka arī ir viņa bijusī darbavieta, sevi viņš joprojām sauc par “emeresieti”, lai gan ir pensijā. Strādājis par šoferi. “Sieva ir no Kalvenes, es no Rāvas. Dabūjām šeit darbu, piešķīra astoņu dzīvokļu mājā trīsistabu dzīvokli, kurā mītam joprojām,” saka vīrietis. Sarunas laikā var just, ka vīrietim pietrūkst tā laika, kad Tebrās darbojusies “MRS”. “Man liekas, ka savulaik šeit bija vismaz kādas 50 darba vietas. Kad nāca juku laiki un valsts atļāva privatizāciju, tas visu samaitāja, izpostīja gan uzņēmumu, gan cilvēku dzīves,” vērtē kungs. “Cik te pēc tam nav nākuši jauni īpašnieki? Nopērk, paņem, pārdod, izsaimnieko! Tiem, kam pulka naudas, tiem laikam prāta nav nemaz. Tikai ar ko viņi to pulko naudu dabūja, ja prāta nav?” apcer J. Ķibis. Viņš pastāsta, ka privatizācijas dēļ cietuši daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. “Bija katlu māja, ko vienas privatizācijas laikā nojauca. Dzīvokļi palika bez apkures. Tad katrs meklēja risinājumus – sildījās, kā māk, un tā tas notiek joprojām. Mēs kurinām ar malku. Taču ne visi dzīvokļi namos ir atbilstoši malkas apkurei, tāpat arī skursteņi,” saka iedzīvotājs.
Vērtējot aizgājušos laikus un mūsdienas, viņš nesaredz nākotni Tebrām kā apdzīvotai vietai. “Šeit dzīvo liela daļa “emeresiešu”, no kuriem daļa ir gaužām veci cilvēki. Jaunos uz šejieni nākt atturēs stabilu darba vietu trūkums. Bet dzīvot te ir tā nekas,” vērtē vīrietis.
Vietējie iedzīvotāji parūpējušies, lai dīķī labi būtu arī savvaļas putniem – meža pīlēm, kuras šeit izperē mazuļus. Uztaisījuši putniem atpūtas vietas – mājiņas ūdenī. “Pašiem jau vien tikai jādara, lai būtu glītāk un patīkamāk. Tikai diemžēl bieži tādos brīžos nākas pārdomāt, kā valsts izrīkojas ar cilvēkiem – visu nogrūž uz pašu iedzīvotāju pleciem, lai viņi ķepurojas, kā māk. Mums, latviešiem, būtu jābūt karstasinīgākiem.”
J.Ķibis pastāsta, ka vienā no mājām mīt liela daudzbērnu ģimene. “Dārziņa viņiem nav. Ja vajag palīdzību, iet uz pašvaldību, iztiek no pabalstiem. Vistrakākais ir tas, ka bērni apkārt klīst, nevienam no vecākiem dižas rūpes par viņiem nav,” norūpējies ir vīrietis.
Prom iet negrib
Uz Aizputi I. Ķibe kopā ar vīru Jāni dodas līdz trīs reizēm nedēļā ar savu automašīnu, bieži sanākot braukt pie bērniem uz Liepāju un Rīgu. “Labi, ka vietējo ikdienas vajadzībām garām iet privātais busiņš maršrutā “Aizpute-Kalvene”. Tas daudziem, kuriem šeit nav personīgo transporta līdzekļu, ir glābiņš. Cits sabiedriskais transports šeit garām neiet. Kā esmu novērojusi, busiņš ir vienmēr pilns,” pieredzē dalās pensionāre. J. Ķibis atceras, ka kādreiz satiksme šeit tiešām bijusi intensīvāka. E. Klepermane papildina: “Autoveikals arī bija, bet nebija, kas pērk.” Tā vietā iedzīvotāji tagad dodas uz novada centru.
“Esam Kazdangas pagasta tālākais nostūris, bet tepat ir pilsēta. Kopš ir novadi, esam tuvāk pašvaldības centram nekā tad, kad pašvaldība bija pagastā,” priekšrocību nosauc I. Ķibe. Pilsēta sanāk tuvāk, bet jautāta, vai nevēlas iet dzīvot citur – uz pilsētu, sieviete strikti nosaka: “Nekad! Nekad neesmu gribējusi uz pilsētu. Lai nu ko, bet par dzīvošanu citur nevar būt ne runas!”

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tebrās jauki pavada vecumdienas

Kategorijas