Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pamestā īpašumā Dunalkā uziet senu aku

ZANE GVOZDE

2017. gada 17. augusts 07:00

5403
Pamestā īpašumā Dunalkā uziet senu aku

Dunalkas pagastā dzīvojošā Velta Beķere, veicot remonta un atjaunošanas darbus pirms pieciem gadiem iegādātajā īpašumā, atklājusi, ka tas sevī slēpj senu vēstures liecību. Pagalma vidū saglabājusies 1898. gadā veidota aka, kura pārsteidz ar savu pamatīgu – dziļumu un diametru.

Iegūst izsolē
V. Beķere jau ilgus gadus dzīvo Dunalkas pagasta mājās ar nosaukumu “Plaukti-Rožulauki”. Īpašums “Binderi” atrodas blakus dunalcnieces mājām un sen stāvējis pamests. Jau iepriekš V. Beķere vēlējusies to iegūt sev, lai pamazām atjaunotu un savestu kārtībā, jo bijis žēl skatīties, kā ēkas iet postā. “2012. gadā bija izsole, un tajā nopirku šo māju. Pilnīgi viss caurs un nogruvis, logi izsisti – stāv un iet postā,” par sarežģīto ceļu līdz īpašuma iegūšanai stāsta tā saimniece.
“Tāda vēsturiska vieta – “Binderi” – te bija, tagad nosauca par “Binderīšiem”. 1909. gadā zemes dalīšanas rezultātā šīs mājas un to skaitā ietilpstošo krogu iedeva vienam vecpuisim. Viņš četrdesmitajos gados nomira, pēc tam te īpašnieki visu laiku mainījās. Es vēlāk uzzināju, ka ir pieejama mājas grāmata, ko pagasts vienkārši gribēja sadedzināt, man nedot. Beigu beigās es uzrakstīju, ka gribu pētīt mājas vēsturi, un man iedeva to mājas grāmatu,” ieskatu īpašuma vēsturē sniedz V. Beķere. Kroga, kas senāk atradās iepretim ceļam, vairs nav. Par to, ka kroga ēka tur kādreiz bijusi, liecina vien pamati – pāris kārtas sarkano ķieģeļu.

Vēstures lieciniece
“Tāda viņa te ir. Vai jūs kādreiz esat tādu aku redzējuši?” norādot uz sētsvidū atsegto atradumu, retoriski jautā V. Beķere. Nevar noliegt, ka tik pamatīgu aku līdz šim nebija nācies redzēt. Arī par akas vēsturi māju saimniece zina ko teikt: “Zem ķieģeļa, tur uz tā akmens, ir gadskaitlis – 1898. Tas bija barona fon Firksa laiks.” Saimnieces vectēvs “Plauktu” mājas, kur arī Velta dzimusi, nopircis 1883. gadā, tāpēc viņa secina, ka šīs saimniecības ir veidotas ap barona īpašumu.
Otrpus akai lasāms cits gadskaitlis. Arī par to V. Beķerei savs stāstāmais: “Tanī pusē vīri ieraudzīja otru gadskaitli – 1967. Aka sākumā bija no akmeņiem uzmūrēta, nodrupusi, un kolhoza laikā, nojaucot krogu iepretim lielceļam, paņemti sarkanie ķieģeli, un tad aka ir it kā pacelta augstāk.” Kad māja palikusi bez saimniekiem, arī aka nav tikusi izmantota, tai virsū likti koka dēļi, tā kā tā nemaz nav bijusi redzama. “Es jau arī te blakus dzīvoju, bet tādu aku neredzēju. Nu visi koki jau sapuvuši. Vienreiz teļš kāds uzkāps, un cauri būs! Iekritīs iekšā.” Tāpēc akai apvilkts elektriskais gans apkārt, lai lopi nenāk, bet V. Beķere izlēmusi: aka ir jāatjauno! “Tagad mēs pacēlām uz augšu vēl vienu kārtu ar akmeņiem. Viens meistars ar diviem palīgiem vienā nedēļas nogalē apmūrēja akai apkārt.” Nesen akai klāt nācis jauns gadskaitlis – 2017. To izveidojis meistars, kurš aku tikko atjaunojis.

Apgādā visu apkārtni
V. Beķere atklāj, ka pati ir ņēmusi ūdeni no šīs akas, un var teikt: tas ir labs. Ikdienā no akas iegūt ūdeni nav bijis problēmu – tā praktiski nekad neizžūst, līmenis bijis augsts. Šobrīd aka ir gandrīz sausa, tā izsūknēta, un tas izdarīts tālredzīgi. “Izdomājām, ka noliksim ar plankām apkārt, iztīrīsim. Redzams jau, ka koki iekšā sakrituši, un, tā kā aka bija tik zema, nolēmām pacelt augstāk – uzmūrējām vēl vienu kārtu klāt,” stāsta saimniece. Viņa vērš uzmanību, ka vecie akmeņi nav sacementēti. “Tie tajā laikā ir vienkārši sakrauti.”
Par īpašo aku jauniegūtajā īpašumā V. Beķere saka: “Es te dzirdīju lopus, bet ir grūti ūdeni izsmelt. Tā līmenis šobrīd ir zemu, bet visu laiku ir bijis augsts. Drīzumā ūdeni izsūknēs pilnībā, aku iztīrīs, un atkal ūdens būs augšā. Tad arī varēs izmērīt un zināt, cik īsti dziļa aka ir.”
Šobrīd, redzams, ka akā ir vairākas caurules, kas domātas ūdens padevei un apgādei. “Te ir tā vēsture – ūdens no akas ir gājis tālāk pie mājas uz pumpi un arī tur, kur kādreiz saimniekam bijusi cūku kūts. Nu akā ir arī mūsu darbs – jauna caurule. Šī aka tagad apgādā ar ūdeni manu māju un stalli. Aka visus apgādā.”