Notekūdeņu apjoms sarūk; attīrīšanas iekārtas sargās mols

2017. gada 24. augusts 07:00

131

Notekūdeņu apjoms sarūk; attīrīšanas iekārtas sargās mols

SIA “Liepājas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) ķīmiķe-tehnoloģe Gunta Šneidere bijusi pārsteigta, kad sarunās ar liepājniekiem atklājies, ka daudzi nezina, kur nonāk kanalizācija no viņu dzīvokļiem. Domājuši, ka pa tiešo jūrā. Jūrā gan, taču vispirms visus ūdeņus un tualešu saturu apstrādā un attīra bioloģiski aktīvās dūņas.

Aizvada tālu jūrā
G. Šneidere stāsta, ka attīrīšanas pamattehnoloģija nav mainījusies kopš 1998. gada, kad līdzās mehāniskajai tika ieviesta bioloģiskā, un joprojām sekmīgi veic savu uzdevumu. Tolaik uzliktas iekārtas ar lielāku jaudu, jo pilsētā bijis vairāk iedzīvotāju, piemēram, Karostā. “Liepājas metalurga” tehnoloģiskie ūdeņi uz šīm iekārtām gan nav nākuši. Rīgai esot grūtāk attīrīt savus ūdeņus, jo tur strādā rūpniecības uzņēmumi un vide agresīvāka.
Tagad ūdens patēriņš Liepājā sarucis, un arī tāpēc iekārtas spējot nodrošināt labu kvalitāti. Uzņēmums ik pa laikam tās atjauno, bet pēdējais lielākais projekts bijusi jauna aizvadcaurule, kas stiepjas 1,4 kilometrus tālu jūrā. Šis attālums aprēķināts, lai attīrītais ūdens nonāktu 12 metru dziļumā vietā, kur optimālākā izkliede.
Vecā caurule kalpojusi kopš 1972. gada. To apsekojuši ūdenslīdēji un konstatējuši, ka vietām izrūsējusi. Jaunā ielikta 2013. gadā ar Kohēzijas fonda atbalstu.
Attīrīšana notiek automātiskā režīmā, bet to uzmana operatori. Teritorijā uzliktas novērošanas kameras. Cilvēki uztraucoties, ka kanalizācija ir dārga, taču attīrīšana patērē daudz elektrības, tai nepieciešama arī gaisa padeve.

Aizskalo pat birzīti
Liepājā attīrāmā ūdens apjoma līkne pēdējos gados pamazām iet uz leju. Vasarā attīrīšanas sistēmā diennaktī nonāk aptuveni 15 tūkstoši kubikmetru. 80% no tā ir saimnieciska rakstura – no tualetes, vannasistabas, kā arī to tīrīšanai lietotā ķīmija, ar ko dūņām visgrūtāk tikt galā. G. Šneidere norāda, ka dūņas ir mikroorganismi, kas adaptējas, taču iespaids uz tām no ķīmijas esot, un tā ir aktualitāte visā Eiropā.
Darbinieki secina, ka liepājnieki dzeramo ūdeni pēdējos gados ekonomē un tērē mazāk, patēriņš samazinās arī uz slēgto uzņēmumu rēķina. NAI vadītājs Vilmārs Bogovičs teic, ka pārāk liela taupīšana arī nav laba, jo “aizaug” caurules. Pilsētas kanalizācijas sistēmas tiekot atjaunotas gan par ES, gan pašu līdzekļiem. Kanalizācijas tīklu izbūvē un paplašina ielās, kur tā iepriekš nav bijis.
Kad attīrīšanas stacija būvēta, tā atradusies 200 metru no jūras. Tagad no tās līdz tuvākajai ēkai palikuši vien 10 metri. Aizskalota pat birzīte, kur darbinieki gājuši pūpolos. Uzņēmums šo gadu laikā centies krastu dažādiem līdzekļiem nostiprināt. Arī šogad iepirkti pēc iespējas lielāki akmeņi, ko likt krasta nostiprināšanai uz tur jau esošajiem. V. Bogovičs stāsta, ka plānots puskilometru jūrā būvēt nelielu molu. Tas būs priekšā straumei, kas plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, un tad smiltis šeit tiks nevis aizskalotas, bet nāks klāt.

Nezāļu sēklas sadeg
No dūņām, kas savu darbu ir padarījušas un tehnoloģiskajā procesā paliek pāri, tiek gatavots komposts un piedāvāts kā mēslojums zemniekiem un mazdārziņu saimniekiem. Kompostam dūņas sajauc ar dažādiem pildmateriāliem – nopļauto zāli, lapām, kas pirms tam gan rūpīgi jāattīra. Temperatūra tajā uzkāpj pietiekami augstu, lai nezāļu sēklas sadalītos. Plus 70 grādi ir sterilizācijas temperatūra, norāda G. Šneidere. Lai paātrinātu baktēriju darbību kompostā, to, sakrautu stirpās, regulāri izmaisa speciāls agregāts.
V. Bogovičs teic, ka tie, kuri izmēģinājuši šo kompostu, citu mēslojumu nevēlas. Pavasarī gandrīz viss ticis pārdots. Vadītājs spriež, ka cena – trīs eiro par kubikmetru plus PVN – paaugstināta netiks. Līdz 100 kubikmetriem var saņemt izmēģināšanai bez maksas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Notekūdeņu apjoms sarūk; attīrīšanas iekārtas sargās mols

Kategorijas