Ievkalnu ciems – bez pamestām mājām

2017. gada 24. augusts 07:00

1123

Ievkalnu ciema nosaukums mulsina tā iedzīvotājus. Daļa no vietējiem to uzskata par piekabinātu un apgrūtinošu birku. Nevienam no sastaptajiem iedzīvotājiem īsti nav skaidrs, kādēļ radies šāds nosaukums. Taču neskatoties uz domstarpībām par nosaukumu, šajā ciematā ir vairākas īpašas vietas, ar kurām var lepoties visi ciema iedzīvotāji.

Adreses maina pārāk bieži
Ievkalni ir ciems Medzes pagasta vidū, 11 kilometru attālumā no Grobiņas. Ciemats stiepjas abās šosejas malās, un tajā dzīvo aptuveni 50 cilvēku. Apdzīvotā vieta veidojusies pie agrākās Medzes pagasta valdes pa vidu starp Medzes, Mātras un Kapsēdes muižām. Lai saprastu, kā norit dzīve Ievkalnu ciemā, laikraksts apciemoja vairākus iedzīvotājus.
Astra Brantēvica “Paleju” mājās dzīvo aptuveni 20 gadus. Iepriekš dzīvojusi Medzes pagastā, savas dzimtas mājās, bet nācies pārcelties pie vīra vecākiem un palīdzēt sadzīves darbos. “Ievkalnu ciema nosaukums ir, bet kāpēc un no kurienes uzradās, es nemaz nezinu. Kādreiz jau bija tikai Medzes pagasts, kāpēc vajadzēja tos Ievkalnus? Grobiņas novads – arī tāds kādreiz nebija, bija Liepājas rajons, Medzes pagasts. Maina tās adreses vienā laidā, nevar jau visu atcerēties,” smejoties saka A. Brantēvica. Viņas ģimene Ievkalnu ciema nosaukumu nelieto, vien pieraksta pie adreses, ja tiek sūtīta kāda vēstule. Kundze uzskata, ka par Ievkalniem var saukt tikai dzīvokļu māju, kas atrodas kalna augšā, pārējiem ir pašiem savi māju nosaukumi.

Nosaukums par godu ievām
Dzintra Rače dzīvo “Silenieku” mājās jau no bērnības. Šobrīd īpašumā saimnieko gan bērni, gan mazbērni. Dzintras kundze zina stāstīt, ka Ievkalnu nosaukums radies no mājas, kas padomju gados uzcelta kalnā. ““Ievkalni” ir tās mājas, ko uzcēla tur augšā. Pēkšņi šo nosaukumu pielika arī mums. Adresēs jau parādās, kad kaut ko sūtām vai saņemam, bet ikdienā nelietojam, jo tas ir piekabināts nosaukums,” pastāsta Dz. Rače, piebilstot, ka neredz sakarību, kāpēc “Ievkalnu” nosaukums jāuzspiež mājām, kam ir savi nosaukumi. “Mums tomēr sava māja, savs nosaukums,” uzskata “Silenieku” saimniece. Kundze izprātojusi, ka tieši šāds nosaukums kalna galā esošajam namam dots tāpēc, ka agrāk tur ziedējušas daudz jo daudz ievas.
Ierodoties dzīvokļu namā, kas atrodas kalna augšā, “Kursas Laiks” sastop tikai vienu iedzīvotāju – Rasmu Svaini. Sieviete šeit nedzīvo ilgi, tāpēc precīzu iemeslu mājas nosaukumam nezina, vien esot dzirdējusi, ka vārds izvēlēts tādēļ, ka ap māju ziedējušas ievas. Vai dzīve “Ievkalnos” ir laba? “Te ir forši, esam tuvu pilsētai. Veikala gan nav, bet visiem kaimiņiem ir mašīnas, un varam aizbraukt uz pilsētu, kad vien vajag,” pastāsta R. Svaine.

Nams ar senu vēsturi
Lai arī ciema kaimiņi joprojām nav vienisprātis par nosaukumu, ciemā ir ievērojamas ēkas, ar kurām var lepoties visi Ievkalnu iedzīvotāji. Piemēram, “Stroļu” mājas ir vairāk nekā 100 gadu vecas. Sastaptā saimniece Iluta ar pārtraukumiem šeit dzīvo jau aptuveni 40 gadus. Viņas ģimenei esot zināma fotogrāfija, kurā “Stroļu” mājas redzamas jau 1903. gadā. Neskatoties uz cienījamo ēkas vecumu, “Stroļi” izskatās labi, un saimnieki par īpašumu rūpējas. Tuvākajā nākotnē ģimene plāno atjaunot namu.
Dzīvi Ievkalnu ciemā Iluta un viņas dēls Rolands sauc par ērtu un mīļu. Arī viņi atzīst, ka ar adresēm šajā ciemā sanāk neliels bardaks. “Mēs esam māja “Stroļi”, bet mums jāraksta Ievkalnu ciems un tad mājas nosaukums. Citādi mūs nevar atrast,” stāsta Iluta. Arī viņa uzskata, ka lieliski varētu iztikt bez papildus ciema nosaukuma.

Pirmā ķieģeļu ēka Kurzemē
Vēl kāds dārgums slēpjas “Šternu” īpašumā. Tā saimnieks Kārlis Deglavs laikrakstam atklāj, ka šis ir pirmais nams Kurzemē, kas būvēts no ķieģeļiem. Ēka uzbūvēta 1920. gadā un piederējusi slavenajam Saeimas deputātam Jānim Šternam. “Jānim Šternam bija arī dārzkopja aicinājums, un viņš šeit visu dārzu ir veidojis. Viņš strādāja arī pie barona un kopa Rāvas muižas dārzu,” stāsta K. Deglavs.
Izrādās, ka 1920. gadā, kad būvēja namu, tajā tika iebūvēta arī vannasistaba un tualete, kas tam laikam bija ļoti pārticīgas dzīves rādītājs. “Klēts būvēta 1924. gadā. Zem mājas ir pagrabi – arī āboliem, jo šeit ir daudz ābeļu. Pagrabā ir baseins, kurā ziemas laikā jāsamet ledus. Tam kūstot, ābolus varēja saglabāt līdz pat maijam,” par savu namu pastāsta K. Deglavs. Viņa ģimene šeit dzīvo aptuveni 20 gadus un rūpīgi izpētījuši nama vēsturi. Arī pirmā saimnieka stādītais ābeļdārzs ir saglabāts, jo vēl aizvien nes augļus.
Lai kā arī būtu ar ciema nosaukumu un neskaidrībām par nosaukuma rašanos, K. Deglavs priecājas, ka Ievkalnu ciemā tikpat kā nav pamestu māju – katrā dzīvo pa ģimenei!

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ievkalnu ciems – bez pamestām mājām

Kategorijas