Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Liepājas Universitāte – mainīga, bet stabila

MONTA GLUMANE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 24. augusts 07:00

163
Liepājas Universitāte – mainīga, bet stabila

Ierasts, ka skolas savus salidojumus rīko jubilejas gadā. Citu ceļu šoreiz izvēlējusies Liepājas Universitāte, kura savus absolventus aicina uz tikšanos šāgada 26. augustā.
Šis nav universitātes jubilejas gads. 2014. gadā, kad augstskolai bija 60 gadu pastāvēšanas gadadiena, tad absolventu salidojums rīkots netika. “Tad bija posms, kad mums nebija rektora, un pusotru gadu mēs bijām bez vadības. Viens no jaunās rektores vēlējumiem bija tāds, ka, lai kaut ko sāktu no jauna, ietu uz priekšu, tad kaut kur ir jāatsperas. Aicinām kopā absolventus un apkopojam visus līdz senākajam. Tas būs stimuls pašiem gan sasmelties enerģiju, gan pieredzi, gan sapurināties, lai tagad, ieejot Latvijas simtgadē, mēs būtu ar jaunām idejām, spēkiem un redzējumu,” laikrakstam pastāsta Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

Piedzīvo septiņus nosaukumus
Liepājas Universitāte dibināta 1954. gadā kā Liepājas Pedagoģiskais institūts. Vēlāk augstskola savas pastāvēšanas laikā piedzīvojusi septiņus dažādus nosaukumus: Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, Viļa Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, Liepājas Pedagoģiskais institūts, Liepājas Pedagoģiskā augstskola, Liepājas Pedagoģijas akadēmija un visbeidzot no 2008. gada mācību iestādi nosauca par Liepājas Universitāti. Šobrīd universitāte piedāvā 32 dažādas mācību programmas 4 dažādās fakultātēs. Pēdējos trīs gados absolventu skaits ir aptuveni vienādā līmenī un pieprasīts aizvien ir pedagoģiskais virziens, spēcīga ir humanitārā fakultāte ar jauno mediju mākslu, rakstniecības maģistrantūru, arī vadības zinātnes, kurās tiek sagatavoti komunikācijas speciālisti un kultūras vadības speciālisti. “Grūtāk mums iet ar dabas un inženieru zinātnēm, jo tas ir tas, kas valstij ir nepieciešams. Tiek vērsta uzmanība uz inženierzinātnēm. Mēs to piedāvājam, bet tas nav populāri. Mehatronika, fizika, matemātika – tas ir jauniešu mazāk pieprasīts, bet darba tirgū vajadzīgs,” pastāsta universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste. Arī pēc universitātes absolvēšanas augstskolas vadība cenšas uzturēt kontaktus ar bijušajiem studentiem. Lai gan precīzas informācijas, cik no absolventiem šobrīd strādā iegūtajā profesijā, universitātei nav, tomēr salidojums varētu kalpot par bāzi, lai veidotu Liepājas absolventu klubu kā savstarpēju padomdevēju.
Kopš pagājušā gada Liepājas Universitātes rektore ir Dace Markus. Viņa pastāsta, ka aizvadītais gads bijis jauks, tas aizvadīts ar radošiem un labestīgiem kolēģiem, kas nav mazsvarīgi svešā pilsētā. Un atzīst, ka universitāte piedzīvojusi un piedzīvos daudz pārmaiņu. Liepājas Universitāte piedāvās vairākas jaunas programmas, viena no tām būs aktiermāksla. “Bija lieli cīniņi, bet tiešām ļoti priecājos, ka ar Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu joprojām esam draudzenes. Cīniņš bija par lietu, vai vajag vai nevajag, kāda ir lietderība, un šis ir optimālais variants,” skaidro Liepājas Universitātes rektore. Interese no studētgribētājiem ir, tāpēc gaidāms, ka būs liels konkurss. Pēc pirmajām konsultācijām universitātes vadība novērojusi, ka visi ir labi runātāji, dziedātāji, prot kustēties, taču grūtības sagādā jautājums par izlasīto literatūru. Jaunajam aktiermākslas kursam tiks piesaistīts spēcīgs pedagogu sastāvs gan no Klaipēdas, gan Rīgas, un rektore sola, ka kvalitāte tiks noturēta. “Ir arī dažādi citi ierosinājumi, bet es noteikti negribētu dublēt Mūzikas akadēmiju. Vajadzīgi arī cita veida aktieri, ne tikai dramatiskajam teātrim,” skaidro D. Markus. Nākotnē plānota jauna studiju programma, kas tiks veidota, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Studenti varētu saņemt uzņēmumu mērķstipendijas, taču būs jānoslēdz līgums, kas paredz, ka pēc studiju beigšanas viņi strādās šajos uzņēmumos.

Piedzīvos pārmaiņas
Otrs no universitātes jauninājumiem ir divgadīgā pirmsskolas pedagogu programma, kurā izglītību var iegūt par maksu. “Pēc tā bija pieprasījums, un es nezinu, kāpēc universitātē līdz šim tādas programmas trūka. Bija tikai četrgadīgā, bet, lai strādātu bērnudārzā, pietiek ar diviem gadiem.” Būtiskas izmaiņas ir arī citās programmās. Kā piemēru var minēt vienu no tūrisma programmām, kas šogad pārstrukturēta par tūrisma vadības programmu. “Mēs vairāk koncentrēsimies uz augstākā līmeņa vadītājiem katrā nozarē, ne tikai profesionāliem darbiniekiem.” Pārmaiņas piedzīvos arī universitātes izskats. Vienam projektam par energoefektivitāti jau saņemts apstiprinājums, otrs projekts par ēkas modernizāciju studiju procesam gaida apstiprinājums. Tomēr universitātes vadība saskata arī problēmas. Kā skaidro rektore, pietrūkst studentu, kuri pēc profesionālā bakalaura grāda iegūšanas turpinātu augstākā līmeņa studijas. “Viņiem ir profesionālais bakalaurs, un jūs domājat, ka daudzi pēc tam nāk uz maģistrantūru? Nē! Tāpēc, ka nevajag – ar profesionālā bakalaura grādu darbā pagaidām pietiek. Jaunieši pašlaik ir praktiskāk orientēti: ja var nopelnīt, nejūt nepieciešamību pēc nākamās pakāpes izglītībā, un tāpēc, piemēram, informācijas tehnoloģiju maģistrantūrā mums pagaidām ir problēmas ar budžeta vietu aizpildīšanu. Studentiem atgādināju, ka paies gadi pieci, un pasaulē būs daudz tādu kā jūs, tad sapratīsiet, ka tomēr vajag ko vairāk. Pedagoģija, humanitārās zinātnes, sociālais darbs un sociālie darbinieki joprojām ir labi pieprasīti.”

Trūkst jauno pedagogu
Otrs izaicinājums Liepājas Universitātes vadībai ir jauno fizikas, matemātikas un ķīmijas skolotāju trūkums. “Skolu direktori un pašvaldību vadītāji saka: dodiet mums labus skolotājus! Bet, mīļie, dodiet mums vispirms bērnus, kuri ir labi fizikā, matemātikā un ķīmijā un kam nav pretestības strādāt skolā. Skolotāja mazās algas bieds arvien samazinās, vairākās skolās arī skolotāji labi nopelna.” Universitātes vadība novērojusi, ka skolotāju programmās vairums studentu neiztur tieši matemātikas un fizikas daļu, tāpēc jau pirmajā kursā lielu daļu nākas no studijām atskaitīt. Universitātes rektore pastāsta, ka demogrāfiskās krīzes gados, kad Latvijā trūks studentu, universitāte vairāk orientēsies uz zinātnisko darbu un ārzemju studētgribētājiem – viņu skaits pagājušajā studiju gadā pieaudzis no 6 līdz 40. Arī šobrīd dokumentu pārbaudes rindā gaida ap 100 ārzemju studentu, uzņemti šogad tiks aptuveni 70. “Mēs beidzot esam ieraudzīti. Tas ir brīnišķīgi! Tie, kuri bija pirmie, aiznesa ziņas, ka Liepājā var iegūt derīgu izglītību.” Pirmais ārzemju students Liepājas Universitātē bija no Bangladešas, taču ļoti populāras valstis ir arī Uzbekistāna, Indija, Šrilanka un Pakistāna. Kā arī Gana, Ēģipte, Krievija, Koreja, Kazahstāna, Somija, Ukraina un citas Eiropas valstis. Pieprasītākās programmas ārzemju studentiem ir informācijas tehnoloģijas, jauno mediju māksla, kultūras vadība, ekotehnoloģijas un Eiropas valodas.
Liepājas Universitāte ir lielākā augstskola Kurzemē, taču sevi par reģionālo augstskolu īsti nesauc. “Šis termins mūsdienās ir ļoti nosacīts. Mums ir kopīgas studiju programmas ar Ventspili, Latvijas Universitāti, RISEBA, ir kopīgas promocijas padomes un doktorantūra. Sadarbojamies ar augstskolām Latvijā, mūsu sadarbības partneri ir ne tikai Eiropā, bet arī ārpus Eiropas. Sen vairs nav tādu robežu, kad žogs ap māju ir uzcelts un tam pāri netiec,” skaidro rektore. D. Markus uzskata, ka Liepājas vārds universitātei nav nejaušība. Ne tikai tāpēc, ka tā atrodas Liepājas centrā, bet arī tāpēc, ka universitāte Liepājā jūtas kā centrālā izglītības iestāde, kuru atbalsta arī Liepājas pilsētas pašvaldība. Būtiski, ka pagājušajā studiju gadā universitāte iedalīja studiju programmas trīs stratēģiskos virzienos un vienlaikus saskatīja tajos novatorisku sinerģiju. Viens ir tradicionālās, tradīcijām bagātās un joprojām pieprasītās programmas – pedagoģija, logopēdija, sociālais darbs un filoloģija. Otrs virziens ir reģionā pieprasītās programmas, piemēram, uzņēmējdarbība, biznesa un organizāciju vadība, kultūras vadība. Augstskola plāno attīstīt starptautiskā tūrisma studijas arī maģistra līmenī, sadarbojoties ar biznesa augstskolu “Turība”. Trešā grupa jeb virziens ir tāds, bez kura mūsdienās nevar iztikt – informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, dabas zinātnes un māksla. “Paturēsim kvalitatīvās, pieprasītās programmas. No kādas programmas arī atteiksimies. Kad sāku šeit strādāt, tad devu gadu laiku pamēģināt izturēt, bet neizdodas. Tā vietā nāks programma, kuru veidosim kopā ar uzņēmējiem. Šogad mēs arī samazinājām studiju sadrumstalotību, apvienojām vairākas mazās specializācijas, bez tam docētāju saimi papildinās jauni zinātņu doktori un profesori,” skaidro rektore. Liepājas Universitāti D. Markus raksturo kā stabilu, bet mainīgu. “Ja mēs sēdēsim mierīgi un gaidīsim – studentu nav..., dzimstības nav bijis..., tad nekas nenotiks. Ja nesekosim jaunajam un nemainīsimies, tad atpaliksim, bet to neviens normāls cilvēks nevēlas. Augstskolu vērtē pēc tās absolventiem. Protams, katrā profesijā, katrā specialitātē gadās arī kāds brāķis – un ne tikai Liepājā vai Rīgā. Tas ir jāņem vērā, savas kļūdas un riski jāanalizē. Mūsu spēka avots ir studenti un absolventi! Salidojuma gaidās saņemam iedvesmojošus laba vēlējumus no dažādu gadu absolventiem. Paldies, mīļie!”

Kategorijas

Kategorijas