Dzīvi Rīgā iemaina pret Ālandi

2017. gada 31. augusts 07:00

2243

Baiba Arāja, Gints Robalts un viņu dēliņš Luka ir viena no jaunajām ģimenēm, kas pilsētas burzmu un kņadu iemainījusi pret zaļāku un rimtāku dzīvošanu laukos. Kopš Ziemassvētkiem rīdzinieku trijotne mīt Grobiņas novada mājās “Robalti”, bet, lai pārliecinātos, vai spēs visu apvienot, jau pagājušajā vasarā iemēģinājuši lauku dzīvi un secinājuši, ka tiks ar to galā.
“Rīgas ritms ir diezgan saspringts. Kādu laiku bija “Okei”, bet pēc noteikta dzīves posma gribas kaut ko mainīt,” Gints skaidro, kāpēc ģimene pārcēlusies uz vectēva mājām Ālandē.

Strādā visā Latvijā
Kopš 1998. gada dzīvesbiedri par savu pilsētu saukuši Rīgu. Taču uzņēmējdarbība šodien neliek būt piesaistītiem vienai vietai.
Uzņēmuma “I.A.R” birojs joprojām atrodas Rīgā, aptuveni reizi nedēļā Gints brauc turp, lai tiktos ar klientiem vai sakārtotu citus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību. Uzņēmums nodarbojas ar ģeotehnisko izpēti. “Mūsu pakalpojumus izmanto gan privātpersonas, gan uzņēmumi un pašvaldības. Galvenokārt uzņēmuma specifika ir grunts apstākļu apzināšana projektējamās vai rekonstruējamās būves vietā. Pirms būvniecības plānošanas nepieciešams zināt, ar kādiem ģeotehniskiem apstākļiem būvniekam rēķināties,” skaidro G. Robalts.
Ģeotehnisko pētījumu datu apstrādi var veikt attālināti un Gints tai velta lielāko daļu sava laika.
“Darba netrūkst. Strādājam visā valstī, piedalījāmies arī pie Rucavas ceļa A11 izpētes. Veikta arī izpēte nesen uzbūvētajā A9 posmā pie Lielupes, pašlaik strādājam pie A13 autoceļa Kārsava – Grebņeva,” tā ģeotehniķis.
No zemes ņemtie paraugi mēdz sagādāt arī pa pārsteigumam. Piemēram, Kandavas pusē starp ledāju nogulumiem atrasts kūdras slānis. Tātad starp diviem ledus laikmetiem bijis starpposms interglaciāls – siltāks periods”.
Latvijas “veco” autoceļu galvenā problēma ir putekļaino un mālaino mazfiltrējošo slāņu iegulums tuvu zemes virsmai, kas veicina “segas” intensīvāku bojāšanos. Bieži arī esošā pamatkonstrukcija – “dolomīta šķembas” – ir laika gaitā zaudējušas savas sākotnējās fizikāli mehāniskās īpašības. Nereti gadās posmi ar vājas nestspējas grunšu slāņiem, piemēram, kūdru, dūņām, un atkal jādomā risinājumi kopā ar projektētājiem.

Ģeologs un vēsturniece
Gints ir dzimis Priekulē, studējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Sākotnēji gribējis kļūt par vides zinātņu speciālistu, bet pārkvalificējies uz ģeoloģiju.
Jaunais vīrietis neslēpj: “Profesijas izvēle notika nejauši, bija vairāki varianti. Gāju arī uz vēsturniekiem, bet tur netiku. Vides zinātnes interesēja ne mazāk. Studiju laikā strādāju kopā ar profesoru Gunti Eberhardu. Par jūras eroziju – krasta līniju noskalošanos – bija arī bakalaura darbs. Mērīju, cik daudz katru gadu tiek noskalota vai palielinājusies Latvijas teritorija. Izrādās, ir kaut kāds dinamiskais līdzsvars – vienā vietā nobrūk, citā – paliek. Liepājas dienvidu pusē pēc mola izbūves pludmale pat pieaugusi.
Baibas Arājas dzimtā pilsēta ir Jūrmala. Pēc izglītības viņa ir vēsturniece, bet savā profesijā nav strādājusi. Baibas pārziņā ir lietvedības kārtošana vīra firmā.
Iniciatīva pārcelties uz dzīvi Ālandē bijusi tieši no viņas, jo dzīvesbiedri pievērsušies akitu audzināšanai.
“Akitas bija sievas izvēle, jo šīs šķirnes pārstāvji ir labi kompanjonu suņi, nav uzbāzīgi, bet vienlaicīgi ir visu laiku blakām. Pirmā bija Jule. Viņa un Haiko ir pusmāsas. Kairo ir atvests no Normandijas reģiona Francijā. Varbūt kādreiz nodarbosimies ar šīs šķirnes suņu pavairošanu.”

Uz palikšanu
1926. gadā būvētajā ēkā dzīvojusi Ginta vecmāmiņa Tora Robalte. Padomju laikā viensētas kūtiņā turētas govis un citi lopiņi. Kad netālu no “Robaltiem” kolhozs uzbūvējis lielo cūku fermu, Tora strādājusi tur, kā arī Grobiņas pasta nodaļā. Kopš ome aizgājusi Mūžībā, mājiņa gadus sešus stāvējusi tukša. Ginta tētis Raimonds tai sarūpējis jaunu jumtu, savukārt Gints un Baiba daļēji izremontējuši iekštelpas un sakārtojuši apkures sistēmu. Vēl daudz darāmā pirmajā stāvā un kaut kad jau būšot jāķeras klāt arī otrajam stāvam.
“Sākumā plānojām atjaunot vecās krāsnis, Liepājā sarunātajam meistaram bija jāsāk darboties pagājušā gada oktobrī, bet septembrī jau vairs nebija sazvanāms. Meistara pazušana tomēr bija ļoti labs notikums, jo sākām apsvērt, kā ik vakaru skraidīsim ar malkas klēpjiem, un ierīkojām apkuri ar granulām. Tagad saber katlā granulas un var neiet klāt veselu nedēļu.”
Bet pats pirmais jauno saimnieku darbs bijis sētas apjošana ar glītu metāla režģa žogu. Vairāk jau tāpēc, lai robežas ievērotu visi trīs suņi. Mājā dzīvo arī vecākais dzīvnieku pārstāvis – kaķis Elfa.
“Robaltiem” piegulošā zeme – piecpadsmit hektāri – pašlaik tiek iznomāta. Piemājas dārziņā ģimene audzē tikai pašu nepieciešamāko, bet nākamgad jau būšot arī siltumnīca. Palīgēku liktenis vēl tikšot izvērtēts – kura nojaucama, kura pielāgojam citām vajadzībām.
“Pagaidām esam noskaņojušies uz palikšanu. Domāju, ka ar esošo darbu izdzīvosim, bizness man ir jau kopš 2004. gada,” drošs ir ģeotehniķis.
Gintam un Baibai patīk ceļot, pēdējā laikā atpūta tiek apvienota ar lietderīgo – iepazīt citas zemes sanāk galvenokārt, vedot suņus uz izstādēm. Nesen bijuši Horvātijā, Polijā, Slovēnijā, Vācijā, Francijā, Norvēģijā.
Ginta aizraušanās ir atsevišķu automobiļu eksemplāru izglābšana no drošas nāves. Pērn otro jaunību piedzīvojis “Peugeot 205”, pašlaik šurp no Zviedrijas ceļo cits šīs markas eksemplārs. Auto atdzimšana bija iespējama ar Priekules labākā automehāniķa Ainara palīdzību.
Vaicāts par nākotnes plāniem, jaunais “Robaltu” saimnieks apņēmies pabeigt mājas fasādes atjaunošanu, nomainīt logus. Tālāk, tad jau redzēs.
Draugi Rīgā pārcelšanos uz laukiem uztverot pozitīvi: asfaltēts ceļš gandrīz līdz mājām, Liepāja tuvu, aptuveni trīs kilometri līdz Grobiņai. Pusstunda, ejot kājām.
Luka šoruden sāks apmeklēt otro klasi, un vecāki spriež, ka ceļš līdz privātskolai “Varavīksne” neaizņem vairāk laika kā iepriekš līdz bērnudārzam Rīgā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzīvi Rīgā iemaina pret Ālandi

Kategorijas