Virtuve, kurā viss jāgatavo daudz

2017. gada 7. septembris 07:00

2434

Rudens, kā ierasts, paiet ražas novākšanas un ziemas krājumu gatavošanā. Ar to šajos mēnešos nodarbojas arī biedrības “Aizputes samarietis” virtuves strādnieces. Bez ziemas krājumu gatavošanas viņām ikdienā jārūpējas arī par brangu pulku ēdāju, kam jāpasniedz silts un gards mājas ēdiens, tāpēc saimnieces apguvušas spēju visu gatavot lielos daudzumos.

Milzu katli uz plīts
Dažādu sagadīšanos dēļ šobrīd “Samarieša” virtuvē strādā mamma Inta Dakša un viņas meita Monta. Pirmā darbu sākusi Monta, kura strādājusi par saimniecības vadītāju, bet, mainoties situācijai, nonākusi pavāres amatā. Līdzīgi noticis ar Montas mammu Intu, kura sākumā paaicināta, lai palīdzētu mazajos darbos, bet tagad gatavojas palikt uz ilgāku laiku un palīdzēt meitai lielajā saimniecībā.
Katru gadu tiek gatavoti krājumi ziemai, jo tas biedrības aktīvistiem ir gan ērti, gan finansiāli izdevīgi. Virtuves darbinieces stāsta, ka dienā jāpabaro aptuveni 15 cilvēki un vēl mazie ķipari, kuri viesojas rotaļu grupā. Tāpēc tiek domāts par dažādiem veidiem, lai kvalitatīvi pabarotu sanākušos.
“No šāda katla var paēst aptuveni 45 cilvēki,” uz milzīgu katlu norādot, saka M. Dakša. Brīdī, kad ciemojas “Kursas Laiks”, katlā tiek vārīta frikadeļu zupa un visa “Samarieša” māja gardi smaržo. Ēdiena gatavošana notiek uz malkas plīts, kas spēj uzvārīt arī šādus milzu katlus. Grūtāk esot ar kurināšanu un karstumu, kas siltajā laikā valda telpās. Lielo plīti no rītiem iekur biedrības vadītājs Edvīns Skuja.
Lai pagatavotu gardu ēdienu daudziem cilvēkiem, nepieciešamas labas iemaņas. “Sākumā bija ļoti grūti,” atklāj Monta, “nevarēju pierast pie tik lieliem daudzumiem. Mājās man ir piecu litru katliņš, bet šeit – milzis!” Ēst gatavošana jaunajai sievietei vienmēr bijusi sirdslieta, tāpēc nav problēmu izdomāt arvien jaunas receptes. “No iepriekšējās saimnieces bija palikušas daudzas receptes, bet pēdējā laikā esmu sākusi tās mainīt, lai bērniem ir interesantāk un garšīgi,” pastāsta biedrības pavāre.

Vāc ogas un vāra sulu
Intai ir pieredze sulu un ievārījumu gatavošanā, un viņa visu gatavo pa savai modei. “Ir vārītas sulas arī bez cukura, tā ir lētāk, un cukuru pieliek tikai tad, kad taisa jau gala ēdienu vai dzērienu. Nekas nekaitēs, tādas sulas mierīgi var visu ziemu nostāvēt. Citi saka, ka no dzidriem āboliem nevar vārīt ievārījumu. Muļķības! Ņem desmit kilogramus dzidros, vienu kilogramu cukura un nedaudz kanēli. Tur jau vairāk tam vārītājam ir tā māksla,” smejoties nosaka I. Dakša.
Laikraksta ciemošanās brīdī viņa gatavo jāņogu sulu. No tās ziemas laikā varēs gan padzerties, gan ķīseli izvārīt un saldo ēdienu pagatavot. “Jāņogu sula šogad būs aptuveni 200 burkas, iespējams, vairāk. Pagājušajā gadā bija ap simts, bet tās pārāk ātri izlietoja, tāpēc šogad vārīsim vairāk,” stāsta I. Dakša. Jāņogu sula gan netiek tvaicēta, kā tas ierasts vairumā saimniecību. Kāpēc? Jo uz malkas plīts tvaicēt sulu ir pārāk ilgi un dārgi, tiek patērēts daudz malkas. “Labāk izspiežu ogas caur gaļasmašīnu un uzvāru. Sula varbūt nav tik dzidra, bet garša ir tieši tā pati,” pārliecināta Inta.
Ogas biedrības dalībnieki gādā paši. Daži paziņas ļāvuši nolasīt krūmus savā dārzā, lai ogas neietu zudumā, bet citi atveduši jau salasītas ogas. “Ir saimnieki, kuri piedāvā ogas par velti, tikai pašiem jāsalasa, tāpēc pēc darba šeit biedrībā vēl ejam lasīt ogas. Reizēm sanāk strādāt pat līdz desmitiem vakarā,” stāsta I. Dakša. Tas nekas, jo svarīgāk ir sagatavoties ziemai, uzskata abas virtuves saimnieces. “Tagad ir grūti, bet ziemā būs labi! Nebūs jādomā, no kā taisīt ēst,” uzskata Dakšu ģimenes sievietes.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Virtuve, kurā viss jāgatavo daudz

Kategorijas