Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skābā zemē aug gardas lietas

JĀNIS GOLDBERGS

2017. gada 7. septembris 07:00

2895
Skābā zemē aug gardas lietas

Nīcas novada Grīnvaltu ciemā, pie pašas Liepājas robežas, kā jau visā jūrmalā – mazdārziņā smiltis ir lāpstas dūriena dziļumā. Augsne te ir skāba, pat sūna aug, bet saimniece Gunta Šlosberga par to nesatraucas. Ir jāizvēlas pareizie augi, un nekādu bēdu – aug labāk nekā citās vietās.

Kartupeļiem vajag jūras mēslus
Kādreiz, pirms 25 gadiem, kad G. Šlosberga vēl tikai iesākusi dzīvi lauku ciemā, audzējusi arī kartupeļus. “Bija mums padomju laiku zemes frēzīte, un urbināju te smiltis. Tad nesu no jūras mēslus, un arī kāds kartupelis izauga. Vītes bija lielas, bet paši rāceņi – maza bērna dūres lielumā. Toties ēdami, bez kādas ķīmijas piejaukuma. Šobrīd esmu atteikusies no sakņu dārza – dodu vaļu tiem augiem, kas skābā un smilšainā augsnē aug paši un dod labu ražu,” paskaidro saimniece.
Kartupeļi un citas sakņu dārza kultūras pametušas mazdārziņu, dodot vietu citiem, audzelīgākiem, dēstiem.

Siltumnīcu pārņem vīnogas
Lai arī G. Šlosbergas dārza būdiņa sākotnēji celta tomātu un gurķu audzēšanai, to sākušās pārņemt vīnogas. “Iedeva viens vīrs dēstu Kuldīgā. Iestādīju. Paskat, kas te tagad ogu!” priecājas saimniece.
Jautāta, vai kā īpaši mēslo vīnogas siltumnīcā, G. Šlosberga atzīst, ka pavasaros uzlej nedaudz šķidrā mēslojuma. “Būdai jau tiek mazliet kūdras un mēslu, bet vīnogas man sastādītas arī laukā un labi aug,” atklāj audzētāja. Arī dažādos dārza stūros zeme nedaudz sagatavota, bet tālāk dēstiem jābūt mierā ar to, ko dod Kurzemes pludmales smilts. Vīnogas samierinās un pat jūtas labi.
Saimniece “Kursas Laikam” atzīst, ka tas ir iemesls, kādēļ ogas ir nedaudz mazākas kā tālāk iekšzemē, tomēr tikpat saldas un ražo daudz.

Plūmes – pirmais pierādījums
Kad G. Šlosberga pirms 25 gadiem ieradusies Grīnvaltos, lai remontētu dzīvokli mājā un iekoptu dārzu, uztvere bijusi klasiska. Jāaug visam, kas aug arī citos dārzos. Spītīgi turējusies pie šīs sapratnes un visiem spēkiem audzējusi dažādas kultūras.
“Turpat dārzam blakus iestādīju dažas plūmes. Lūk, arī šogad visa zeme zila. Tās ražo katru gadu un ir ļoti daudz ogu. Tas nozīmē, ka plūmēm te patīk, bet kaut kam citam nepatīk. Kartupeļiem, piemēram, nepatīk – bez jūras mēsliem tie vispār izaugtu pigas lielumā, bet plūmes aug!” tā dārza kopēja.
Zilās plūmes arī rosinājušas padomāt par augiem, kokiem un krūmiem, kas skābajā piejūras zemē jūtas kā savās mājās.

Izaug milzu rabarbers
Starp daudziem atklājumiem, kas jau aprobēti un sevi pierādījuši, grīnvaltnieces dārzā jāizceļ rabarbers. G. Šlosberga uzsvēra, ka šis ir pēdējo gadu atklājums. Neliela rabarbera sakne, pārstādīta jūrmalas augsnē, gada laikā saņēmusies tik varena, ka pietiek rabarberu raušiem gan bērniem, gan mazbērniem.
Visbeidzot pašā dārza stūrī saimniece izrāda savu avenāju. Arī tām patīk smilšainā un skābā augsne un aug griezdamās. “Man ir gan vasaras, gan rudens avenes. Visas aug lielas,” viņa priecājas.