Jānis Anmanis: “Māksla ir visur!”

2017. gada 7. septembris 07:00

212

“Ieslēdziet mani istabā, un pēc nedēļas es iznākšu ar simts jaunām gleznām,” par savām unikālajām darba spējām saka mākslinieks Jānis Anmanis. Ar saviem darbiem leģendārais gleznotājs viesojās Grobiņā, Zentas Mauriņas piemiņas istabā, kur tikās ar sava talanta pielūdzējiem un, viņa paša vārdiem sakot, svinēja dzīvi.

Sveicina ar apskāvienu
Satikšanās ar mākslinieku nenotika, kā žurnālista ikdienā pierasts. Uz sveicienam pastiepto roku Anmaņa kungs atbildēja ar siltu apskāvienu un iedrošinošu: “Nāc, sēdies! Pastāsti, kā tev iet?” 74 gadu vecumā otas meistars joprojām ir aktīvs un labprāt iegrimst sarunās par mākslu, politiku un iemīļoto sporta veidu – basketbolu.
Z. Mauriņas piemiņas istabas vadītāja Maija Rolava priecājas, ka atvest mākslinieku uz Grobiņu bijis tik viegli. “Sazvanījāmies, pastāstīju, ko vēlos, un viņš piekrita. Vienīgi mākslinieks nezināja, kur atrodas Grobiņa, un domāja, ka tā ir pie Valmieras,” ar mīļu smaidu pastāsta muzejniece.
Par vislabākajiem apstākļiem mākslas veidošanai mākslinieks uzskata iespēju vienatnē pamētāt bumbu grozā, paspēlēt klavieres, paēst un gleznot. “Māksla ir visur! Jums ir dārziņš? Tad tas ir jūsu audekls. Iedvesmu var gūt visur,” viņš iedrošina, bet piebilst, ka viņam ir savs stils un laikmetīgā māksla nav viņa favorīts. “Man ir ļoti dažādi virzieni un stili, atkarīgs no domas, kas ienāk prātā. Tomēr birstes un spaiņi man nav, lai radītu laikmetīgo mākslu,” skaidro J. Anmanis.

Gleznas atrodas visā pasaulē
Mākslinieks piedalās dažādās mākslas izstādēs kopš 60. gadiem, bet ar mākslu nodarbojas daudz ilgāk. “Četru vai piecu gadu vecumā es atradu kaķi, kuru uzvedu augšā istabā. Tur uz galda viņš aizmiga, un es viņu uzzīmēju. No tā brīža es sāku nopietni nodarboties ar mākslu,” viņš iesāk stāstu par sevi.
J. Anmanis savus darbus izrādījis neskaitāmās valstīs, gūstot atzinību un uzvaras arī vairākos mākslas konkursos. Vienu šādu darbu – gleznu, kurā attēlots latviešu kalējs – japāņi ieraudzījuši izstādē Ņujorkā, sazinājušies ar viņu un pieprasījuši vēl. “Tā viņi man 15 gadus pirka pa vairākām gleznām mēnesī,” stāsta J. Anmanis.
Uz tikšanos Grobiņā sirmais kungs “atdzīvinājis” savas slavenās tumši melnās Salvadora Dalī ūsas. “Šodien uzzīmēju ūsas, jo ar tām mani labāk atpazīst. Esmu kļuvis vecāks, mainījies, un bez ūsām mani var nepazīt,” viņš smejas. Tomēr bažas par neatpazīstamību ir nepamatotas, jo uz tikšanos ieradās ļoti daudz apmeklētāju, kas kāri tvēra katru mākslinieka vārdu un stāstu. Uz atvadām mākslinieks radīja intrigu: “Es no jums saņēmu tādu enerģiju, ka vēl nezinu, kā tas beigsies...”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jānis Anmanis: “Māksla ir visur!”

Kategorijas