Priecē pamatīgi iekopts un apčubināts dārzs

2017. gada 14. septembris 07:00

5879

Priecē pamatīgi iekopts un apčubināts dārzs

Priekulniece Irēna Indriekus savu dārzu iekopusi, sekojot pašas vēlmēm un sajūtām. Viņas dārzā labi jūtas gan lieli augļu koki, gan krūmi, gan ziedi un arī ogas. Priekulnieces centību un ieguldījumu novērtējusi arī Priekules novada dome, 2010. gadā piešķirot laureāta godu konkursā “Par sakoptu Priekules novadu”.

Sadzīvo dažādu klimatu mīlošie
Priekulniece I. Indriekus kā vienu no sava dārza lepnumiem rāda gar mājas sienu augošo kamsi – Lietuvā pirktu augu ar vijīgu stumbru un sarkaniem ziediem. “Tas ir tāds silto zemju augs. Šis sienās neķeras, bet ložņā gan.” Dobē pie vārtiņiem vietu sev radusi kruzuļainā lazda, kura patiesi var lepoties ar īpašas formas lapām un ne tikai. “Viņai ir ļoti lieli rieksti, bet tos ir grūti atrast.”
“Juka fantastiski zied – vienu gadu bija septiņi ziedi. Tas ir atkal augs, ko var sausā vietā turēt – nekas viņam nekaiš,” par tropisko, palmveidīgo augu, kurš vietu radis blakus dobē, saka saimniece. Par visizturīgāko un kopšanai izdevīgāko augu priekulniece gan nosauc pelargonijas: “Pelargonijas – vislabākais, kas var būt! Saule cepina, vēji pūš – bet viņas turas.”
“Šogad sausums ir darījis savu. Augustā mēs praktiski neesam mājās, mums ir sava saimniecība. Visu laiku veltām tai.” Darbīgākajā laikā talkā nāk krustmeita Sintija, kura aplej augus, lai tiem nebūtu jāpaliek pavisam bez ūdens.

Rododendru dobei grūti pieķerties
Taujāta, vai ar visiem dārza darbiem tiek galā pati, I. Indriekus teic: “Vīrs jau man grib te korekcijas ieviest, bet es ārkārtīgi pretojos.” Norādot uz dobi, kura atvēlēta rododendriem, saimniece saka: “Fantastiski te viss zied – ziedēšanas laikā ir pilnīgi zils, šķirne ‘Lavanda’ te sastādīta, tad ir arī rozā, vēlā šķirne, kurai varbūt prasītos korekcijas ieviest, bet man neceļas roka.” Saimniece atklāj, ka rododendrus iepērk tikai un vienīgi no Babītes – tā ir pārbaudīta vērtība.
“Visu laiku dārzā ir, ko darīt. Noskatos, kas man īsti nepatīk, kas jāmet ārā. Katram augam jāatrod sava vieta. Citur augs it kā pazūd, tad viņš jāņem ārā un jāstāda citur, lai var savu skaistumu parādīt,” skaidro I. Indriekus.
Nepieciešamās korekcijas dārzā I. Indriekus veic ar vīra sagādātajiem darbarīkiem: “Vīrs man ir sapircis instrumentus, ar kuriem iet fiksāk.” Lai izvairītos no lielā cīniņa ar nezālēm, saimniece šogad dažas dobes apbērusi ar mulču: “Pašai īsti nepatīk, bet, tā kā darbs ir tāds, ka nesanāk visu izravēt, tad es uzliku mulču, tad nezāles ir vārgākas, mazāk nāk ārā nekā tad, kad ir plika zeme.” Par kaitēkļiem dārza īpašniece nesatraucas, to dārzā tikpat kā nav. “Vienīgi gliemeži paskādē tās lapas.”

Augi, kas piesaista uzmanību
Priekulnieces dārzā vērojami arī tādi augi, kurus iepriekš nav nācies redzēt. Piemēram, neliels kociņš ar sarkaniem augļiem atgādina ķirsi, taču saimniece atklāj, ka tā ir dekoratīva ābelīte. Tāpat skats aizklīst pie kāda auga, kura milzu zaļās lapas atgādina visiem tik labi zināmo rabarberu, taču arī šeit “Kursas Laiks” maldās. Saimniece palabo, ka tas nav vis rabarbers, bet princešu koks jeb paulovnija. “Viņš nosalst līdz ar zemi un tad atkal ceļas no “mirušajiem”. Tā viņš katru gadu atkal izaug un ar katru gadu paliek lielāks. Tas vispār ir milzīgs koks, bet šeit, Latvijā, nezinu, vai aizies līdz ziedēšanai. Brīnos, kā viņš vispār līdz šim ir izdzīvojis.”
Pagalma galvenais objekts noteikti ir lielā dobe sētsvidū. Kā radusies doma par centrālā objekta izveidi? “Mums vienkārši tā sanāca. Te bija kaimiņienei mājiņa, un par godu kaimiņienei tagad sanāca puķu dobe. Bruģa taisītājam es pateicu savu domu. Augus mēģinu piemeklēt, lai labi ietu kopā.” Pa vidu dobei izveidota strūklaka, kas priecē gan saimniekus, gan viesus.

Prieks ne tikai acīm
Indrieku ģimenei dārzs kalpo ne tikai puķu un košumkrūmu audzēšanai, bet arī augļkoku un ogu audzēšanai. Dārzā vietu radušas pāris ābeles, kuras dāsni atalgo savu kopēju ar sulīgiem un gardiem āboliem, savukārt dobēs vieta atvēlēta visdažādākajām ogām. Arī tās te aug varen labi – gan saimnieku vēderiem pietiek, gan pāri paliek.
“Te man ir zilenes jeb mellenes. Mellenēm dodu lietus ūdeni, jo viņām ir ļoti maza sakņu sistēma. Iekārtojām dobi, auga kārtīgi, nu ir gandrīz apēstas,” norādot uz dobi attālākajā pagalma stūrī, saka saimniece un piebilst: “Tāpat te ir brūklenes, dzērvenes – paši priekš savām vajadzībām audzējam. Mums ir arī meža un dārza zemenītes.”
Zemenēm apakšā paklāta plēve. Uz jautājumu, kādēļ izlemts par labu gardo ogu audzēšanai uz tās, I. Indriekus atbild: “Vispār ir pirmie gadi, kad es tādu lietu izmantoju. Redzēsim, kā būs. Uzliku, lai mazāk jāravē, bet tās nezāles jau tāpat pamanās izlīst. Katrs mazais caurumiņš viņām ir brīvais ceļš pretim saulei.” Priekulniece atklāj: šogad zemenes ļoti ātri nonākušās un visas piecas šķirnes vienlaikus – ātri bijis jānolasa un jānoēd. Gardo ogu sezona bijusi ļoti īsa, taču ogām bagāta.

+ 14

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priecē pamatīgi iekopts un apčubināts dārzs

Kategorijas