Kalētu tautas nams svin 60. jubileju

Kalētu tautas nams šonedēļ svinēs 60 gadu jubileju. Tautas nama vadītāja Svetlana Zaše-Zasa plāno kārtīgu balli ar dziesmām, dejām un jaukām atmiņām. Pirms jubilejas svinībām, kas notiks sestdien, 16. septembrī, tautas namā viesojās laikraksts “Kursas Laiks” un gremdējās atmiņās par Kalētos aizvadītajiem kultūras notikumiem.
60 gados – 21 vadītājs
Kalētu tautas nams atrodas kādreizējā barona Noldes muižas ēkā, kas šobrīd kalpo arī skolas vajadzībām. Ēka celta 1910. gadā, bet 1957. gadā pielāgota tautas nama vajadzībām. Svetlana Zaše-Zasa zina stāstīt, ka 60 gadu laikā tautas namu vadījis 21 kultūras darbinieks. Pēdējos gandrīz 25 gadus to darījusi pati Svetlana, kad zaudējusi darbu kolhozā “Druva”.
Darbs Kalētu pagasta kultūras jomā ļoti mainījies, šodien iespējas un veidi, kā rīkot svētkus, ir plašāki, bet cilvēku, kam baudīt pasākumus, – mazāk. Gandrīz 300 kvadrātmetru lielajā tautas namā ir svinību zāle, plašs vestibils un aktieru telpa, kur sagatavoties pasākumiem.
“Kādreiz katru dienu iesāku ar tautas nama piecām krāsnīm, kas bija jākurina. Viss bija jādara pašai: gan malka jāsanes, gan jāiekurina,” stāsta S. Zaše-Zasa. Kultūras darbinieka pienākumos neietilpst tikai pasākumu rīkošana. Bieži vien jādara daudz blakusdarbu, lai nodrošinātu kultūras nama darbību. Svetlana gādājusi gan par siltumu tautas namā, gan par vizuālo izskatu, ar dažādām dekorācijām noslēpjot apdrupušās sienas vai durvju stenderes. “Smejoties saku, ka man ir trīs bērni: divas meitas un tautas nams,” teic Svetlana. Viņa tik ļoti mīl savu darbu, ka uz pasākumiem līdzi ņēmusi bērnus un pavadījusi neskaitāmas stundas, rakstot scenārijus, lai piedāvātu iedzīvotājiem ko jaunu un nebijušu.
Lielākā vērtība – pašdarbnieki
Kā uzsver vadītāja, vislielākā tautas nama vērtība ir pašdarbnieki, kuri pašaizliedzīgi turpina darboties kolektīvos. “Pašdarbnieki negaida, kad kaut ko saņems, bet pašaizliedzīgi dod citiem,” priecājas Svetlana.
Kalētu tautas namā joprojām aktīvi ir dziedošie kolektīvi: jauktais koris “Kalēti”, Kalētu sieviešu vokālais ansamblis un Kalētu vīru vokālais ansamblis.
Jauktā kora vēsture ir ļoti sena – tas ar īsiem pārtraukumiem darbojas jau no 1927. gada. Tiesa, dalībnieku palicis maz, Kalētu koristi apvienojušies ar Priekules sieviešu kori. Ziedu laikos jauktais koris nopelnījis daudzas godalgas un savu godu aizstāvējis arī Dziesmu svētkos. Pēdējā kora vadītāja Olita Mauerzaka pārcēlusies uz dzīvi Saldus novadā, taču S. Zaše-Zasa ir pārliecināta: ja koristi lūgtu, Olita atbrauktu pat no Saldus, lai palīdzētu mīļajam kolektīvam dziedāt.
Īpašu uzslavu pelnījuši arī Kalētu pagasta seniori, kuri aktīvi piedalās gan pasākumu rīkošanā, gan baudīšanā. “Seniori prot atpūsties. Viņi bauda dzīvi, nesteidzoties, dziedot un organizējot,” pārliecinājusies Svetlana. Kopā ar vietējiem senioriem rīkotas dažādas teātra izrādes. Piemēram, izrāde par Sarkangalvīti un vilku, kurā viss teksts sastāv no slenga. Vadītāja arī atminas izrādi, kuras scenārijs veidots no tautā pazīstamām anekdotēm – tā sagādājusi skatītājam kārtīgu izsmiešanos.
Rīko modernas videodiskotēkas
Kultūras darbiniece rūpējas ne tikai par svētku organizēšanu, bet arī par pagasta vizuālo noformēšanu. “Mums ir tāds trīsstūris, kuru uz katriem svētkiem cenšamies izgreznot,” stāsta S. Zaše-Zasa. Tur radītas visdažādākās dekorācijas: sākot no ierastajiem Ziemassvētku tēliem, beidzot ar fantastiku magnoliju koku, kas, kā izrādās, veidots no plastmasas pudelēm un krāsas. Tautas nama vadītāja atzīst, ka reizēm idejas var pašpikot no citām pilsētām un, liekot lietā iztēli, rodas kaut kas jauns un nebijis.
Kalētu tautas nams vienmēr izcēlies ar modernu domāšanu un iešanu līdzi laikam. Svetlana atzīst, ka uz katriem svētkiem pārģērbjas dažādos tēlos un dara visu, lai svētki izdotos. Ja pagastā tiek svinētas kāzas, tautas nams piedāvā telpas svinībām un vienmēr noorganizē iemīļotos goda vārtus.
Kalētu tautas nama saviesīgā dzīve kādreiz bijusi ļoti aktīva, rīkotas pat videodiskotēkas, kurās atskaņota populārā ārzemju mūzika. Tās rīkojuši Aivars Galeckis un Guntis Rolis. “Viņi noteica toni, kādām jābūt disenēm. Tās notika katru nedēļu, un vienmēr bija apmeklētāji,” atminas kultūras darbiniece. Ļoti iecienīti bijuši arī deju vakari ar dzīvo mūziku. Svetlana priecājas, ka kalētnieki vienmēr ar cieņu attiekušies pret saviesīgiem pasākumiem un ieradušies solīdos tērpos.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām