Juris Grasmanis atbild Aizputes pensionāriem

2017. gada 21. septembris 07:00

1904

Juris Grasmanis atbild Aizputes pensionāriem

Vasaras sākumā Aizputes novada domes Kultūras un tūrisma komiteja tikās ar pensionāriem, pierakstīja vēlmes un iesniedza domei. Septembra sākumā novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis senioru biedrības “Piesaulīte” biedriem mutiski atbildēja uz jautājumiem. Abas puses “Kursas Laikam” pauda neapmierinātību ar tikšanās iznākumu.

“Visu varētu pārdzīvot, ja varnešiem tiešām interesētu, kas notiek viņu pārvaldītajās teritorijās. Visvairāk nomāc viņu uzspēlētais nihilisms par visu, kas nāk no iedzīvotāju puses,” tā biedrības “Piesaulīte” vadītāja Edīte Dovkante. Savukārt J. Grasmanis “Kursas Laikam” pavēstīja, ka ar atbildēšanu pensionāriem nav ticis tālāk par desmito jautājumu jeb trešdaļu no visa prasītā. “Kursas Laiks” pašvaldības vadītāju iztaujā par visu, kas senioru iesniegumā prasīts.

Zāle nav atkritumi
Vietām zāli pļauj tikai divreiz gadā – tieši šāda ir J. Grasmaņa atbilde par vairākiem jautājumiem, kur jautāts, kādēļ nav nopļauta zāle. Te runa gan par ebreju kapiem, gan teritoriju Austrumu ielā, gan citām vietām. “Ir teritorijas, kur apmeklējums ir minimāls. Iespējams, ka ebreju kapus vajag izņemt no tūrisma objektu saraksta. Novada budžets ir ierobežots. Pilsētas centrā vai parkā mauriņu pļauj bieži, bet vietās, kur cilvēki ir retāk, to dara retāk, dažviet tikai divas reizes gadā,” sacīja novada galva. Viņš apstiprināja, ka jautājums par zāles pļaušanu Ordeņa pils apkaimē tiks risināts un nākotnē to darīs biežāk.
“Zāle nav atkritumi vai gružu kaudzes. Ja cilvēki šajā vietā nestaigā, tad pļaut var retāk,” uzskata J. Grasmanis.

Visu nemaz nedarīs
Pie Aizputes Ordeņa pils bija aprūsējis brīdinājuma uzraksts. Problēma šobrīd atrisināta un pilsētniekiem nav jākaunas.
Apgriezti arī krūmi Skolas ielā, kur pēc pensionāru biedrības norādes tie traucēja gājējiem. “Sazinājāmies ar īpašnieku, un krūmus apcirpa,” sacīja J. Grasmanis. Darba procesā ir Aizputes Pilsmuižas pakrantes labiekārtošanas projekts.
Viens no jautājumiem domei skan šādi: “Kas tā par komposta kaudzi Aizputes sociālā centra pagalmā? Vai tiešām tai tur ir vieta?” No domes priekšsēdētāja saprotams, ka tā nevienam netraucē. “Komposta kaudze nestāv pagalma vidū, bet ir nost no skata un atbilstoši iežogota dēļu kastē. Tur saliek pērnās lapas, kuras satrūdējušas vēlāk noderēs dobēm. Pats turp aizgāju un pārliecinājos.”
Tāpat J. Grasmanis uzskata, ka Aizputes novadam nav nepieciešama sabiedrisko attiecību speciālista vesela štata vieta. “Aizpute nav Rīga vai Liepāja. Mums ir neliela pašvaldība, varētu piekrist štata vietai uz pusslodzi,” pauda priekšsēdis. Jāpiebilst, ka “Kursas Laikam” viņš atbildes sniedza pats sava atvaļinājuma laikā.

Atzīst graustu problēmu
Ir jautājums par Aizputes graustu un nesakoptu īpašumu problēmu. Viens no senioru jautājumiem skar nesakārtotu pagalmu Jāņa ielā. J. Grasmanis atzīst, ka īpašums pieder pašvaldībai, tomēr lielākus resursus pagalma sakopšanai pašvaldība negrasās veltīt, jo nams ir mazapdzīvots.
Savukārt, runājot par advokāta Jura Grīvalda īpašumiem Pasta ielā, domes priekšsēdētājs atzina, ka pēc nopirkšanas tie vēl aizvien nav ierakstīti Zemesgrāmatā. Šo situāciju var dažādi tulkot juridiski, un strīda gadījumā par īpašumu sakopšanu var iznākt, ka jākopj Zemesgrāmatā norādītajam īpašniekam. Tādēļ arī strīdi ar īpašnieku ir piesardzīgi. “Grīnvalds meklē pircējus saviem īpašumiem un maksā nekustamā īpašuma nodokli, kā arī aiznaglo namu logus, lai tajos neiekļūtu vandaļi. Šobrīd pilsētā ir divi viedokļi: viens – ka nami jāsakopj, kas faktiski nozīmē noārdīšanu, otrs – ka Aizputes vēsturiskā seja jāglābj un mājas jāatjauno. Tātad klaji pretējs – neko ārdīt nedrīkst! Es uzskatu, ka pirkuma līgums ir pietiekams dokuments un tas nav pašvaldības īpašums, neraugoties uz ierakstu Zemesgrāmatā. Tieši tādēļ līdzekļus Pasta ielas vēsturisko māju atjaunošanā pašvaldība ieguldīt nevar,” uzsver novada galva.

Zīmes taps pa vienai gadā
Aizputes seniori bija novērojuši, ka, iebraucot pilsētā, par Aizputi liecina vien parastā baltā zīme. Jautājums pašvaldībai skan: “Vai novada centra pilsēta nebūtu pelnījusi vairāk kā tikai balto ceļa zīmes plāksnīti?” Novada domes priekšsēdētājs piekrīt: “Būtu pelnījusi! Par šo lietu iestājos jau četrus gadus līdz brīdim, kad mani ievēlēja par domes priekšsēdētāju. Lieta tāda, ka vienmēr parādījās kādas svarīgākas lietas un lielākas vajadzības. Šajā gadījumā nav runa par vēlmes trūkumu, drīzāk par finansējumu, ideju un izpildījumu.” Jautāts, kādēļ par ideju un izpildījumu, J. Grasmanis uzsver, ka viss, kas saistīts ar vides objektiem pilsētā, nav jādara mākslas skolai. “Diemžēl šāds uzskats ir senioru biedrībā. Pilsētas zīmes var izstrādāt arī pieaicināti mākslinieki, studenti. Ir jābūt diskusijai par to, kādām šīm zīmēm jāizskatās. Vispirms jāizlemj, bet pēc tam jātaisa,” pauda J. Grasmanis. Viņš arī solīja nākamā gada budžetā plānot līdzekļus vismaz vienai zīmei: pirmo varētu uzlikt uz ceļa no Liepājas, bet nākamo – uz Kuldīgas ceļa.

Par arboristu un dārznieku
Vairāki jautājumi saistīti ar Aizputes pilsētas ainavu. Piemēram, par kādu lielu piepi, kas jānoņem no pilsētas vienīgā dižkoka – dižskābarža. “Pagaidām šī ir vienīgā nepieciešamība pēc arborista. Arī piepe nav tik liela, lai satrauktos tūdaļ. Salīdzinājumam – ja pilsētā izdeg viena ielu apgaismojuma spuldze, uzreiz neizsaucam pacēlāju un elektriķus, lai to nomainītu. Pagaidām, kad būs vairāk izdegušo spuldzīšu. Tāpat arī šajā gadījumā – sakrāsim jautājumus arboristam un tad arī jautājumu atrisinās,” atbild J. Grasmanis.
Savukārt, jautāts par pilsētas dārznieku, priekšsēdētājs atzina, ka pilsētai dārznieks vasarā bijis, bet šobrīd tā atkal nav. Kā būs turpmāk, pagaidām ir izpilddirekcijas ziņā, jo līdzšinējā dārzniece tikai nesen atbrīvota no pienākumu pildīšanas.

Ordeņa pils – sapņi un realitāte
“Kas ir realizēts no Aizputes pils foruma (2016. gada 15. novembrī) dalībnieku izstrādātajiem un pašvaldībai iesniegtajiem priekšlikumiem?” jautā seniori.
J. Grasmanis uzsver, ka pašvaldība startējusi divos projektu konkursos, kuru pieteikumos bija iekļautas idejas no foruma, tomēr abi pieteikumi nav guvuši atbalstu. “Idejas forumā bija fantastiskas. Lai realizētu tās visas, ar Aizputes novada budžetu nepietiktu, pat ja to visu investētu Ordeņa pilī. Bija pat projekts par tiltu pāri Liepājas ielai. Ir jāatšķir studentu vēlme sapņot un reālās iespējas,” saka vadītājs.
Viņš pauda uzskatu, ka šobrīd primārais pašvaldības uzdevums ir saglābt Ordeņa pili tā, lai tā būtu droša apmeklētājiem, kā arī apturēt tās sabrukšanu. Savukārt par Aizputes ainavas kopējo skatījumu jautājums ir atklāts.

Vandaļi jāķer visiem kopā
Viens no jautājumiem ir tieši saistīts ar sakārtoto avotiņu netālu no Dovkantu ģimenes mājām. Nav noslēpums, ka tieši Dovkanti ieguldījuši lielāko darba daļu. Jautājums ir par to, kādēļ Pašvaldības policija neko nedara, jo ziņots, ka avotiņu posta vandaļi.
“Policija dara gan. Tikai brīžos, kad tur ir patruļa – vandaļu tur nav. Nav iespējas Aizputes novadam algot policistu vienas vietas apsargāšanai. Patiesībā es uzskatu, ka ar postītājiem policija bez sabiedrības līdzdalības nevar cīnīties. Mēs visi esam atbildīgi par savu pilsētu, ciemu un māju. Policija ir palīgs. Līdzīgi ir ar ātruma pārsniedzējiem pilsētā. Patīk jauniešiem pavizināties. Ziņo cilvēki policijai, bet, līdz atbrauc ekipāža, pārkāpēji jau ir prom. Ir jāmēģina ne tikai izsaukt policiju, bet arī novērot, kas ir likumpārkāpējs. Nereti viss notiek mūsu acu priekšā,” tā J. Grasmanis.

Caurumi asfaltā un dubļi
Vairāki jautājumi skar iedzīvotāju tiešās vajadzības, nevis gaumi un redzējumu. Piemēram, par bedrēm veikala “Top!” pagalmā. Kad tās likvidēs? “Esam bijuši saskaņot tirgus laukuma projektu pie veikala īpašniekiem, lai veidotos vienota ainava, un esam runājuši arī par bedrēm. Solīja aiztaisīt,” atbild J. Grasmanis.
Pie kapličas Misiņkalnā lietus laikā esot dubļains. Novada vadītājs atzīst, ka grants segums būtu jānomaina pret cieto segumu, tomēr arī šai lietai ir nepieciešams projekts un plānošana. “Nevar vienkārši uzklāt cieto segumu. Ir jābūt projektam, kas paredz drenāžu un to, kurp ūdens aiztecēs. Patlaban brīžos, kad grants izskalota, to uzber atkārtoti.”
Visbeidzot ir arī jautājums par Tebras tīrīšanu. “Upe aizaug! Vai tiek plānoti Tebras senlejas un upes tīrīšanas darbi?” tā iesniegumā senioru jautājums formulēts domei. J. Grasmanis uzsver, ka jebkuri upes tīrīšanas darbi, pat tās izpļaušana, ir finansiāli ļoti ietilpīgi. “Tīrīšana ir nepieciešama, bet pagaidām es neredzu, no kādas budžeta sadaļas to varētu veikt. Vienīgais ceļš ir pretendēt uz Eiropas Savienības līdzekļiem.”

Nepatīk! Kas konkrēti?
Tieši šādi J. Grasmanis atbild uz vairākiem jautājumiem, kuri sākas ar vārdiem “nepatīk” vai “neapmierina”.
“Jautājumā par novada mājaslapu, kas senioriem it kā nepatīk, gāju klāt un individuāli jautāju cilvēkiem – kas konkrēti nepatīk. Prasīju arī, vai zina, par kādu lapu ir runa, un vai to ir atvēruši internetā. Daži nebija. No kā secināju, ka nepatika ir vienam vai diviem cilvēkiem, nevis visai senioru biedrībai,” paskaidroja J. Grasmanis.
Līdzīgi argumenti ir par tūrisma mājaslapu un tūrisma bukletiem, kas “neapmierina”.
Visbeidzot ir jautājums, kādēļ Aizputes novadā neorganizē iedzīvotāju sapulces. Pēc J. Grasmaņa teiktā, vispārējās sapulces ir mazapmeklētas, bet sapulces par konkrētiem objektiem ir populārākas. “Nupat bija sapulce jeb sabiedriskā apspriešana par Ceriņu ielas remontu. Uz to cilvēki atnāk, bet uz iedzīvotāju sapulcēm Aizputē ir ļoti maza atsaucība. Tā kā nesen bija priekšvēlēšanu tikšanās, iedzīvotāju sapulce vēl nav bijusi,” skaidro domes priekšsēdētājs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Juris Grasmanis atbild Aizputes pensionāriem

Kategorijas