Lietus dēļ prognozē sliktu nākamo gadu

2017. gada 21. septembris 07:00

271

Pēdējo mēnesi Latviju pārņēmis lietus, jau kopš septembra sākuma teju katru dienu līst. Lauksaimniekus lietus dara bažīgus, jo tas bojā ne tikai šā, bet arī nākamā gada ražu. Ēriks Putra ir lauksaimnieks ar bagātu darba pieredzi, bet tik lietainu rudeni kā šogad neatceras.

Apstākļi – kā oktobra beigās
“Šodien nolijuši jau 20 milimetri lietus. Viss ir forši, jo nav jāstrādā,” smejoties saka Durbes novada lauksaimnieks Ē. Putra. Viņš lauksaimniecībā strādā vairāk nekā 30 gadus un pēc pieredzes spriež, ka parasti šādi laikapstākļi pienāk tikai oktobra beigās. Šogad tie atnākuši aptuveni pusotru mēnesi par ātru, tāpēc tagad ir problēmas ar ražas novākšanu. “Kad septembra vidū te traktori ir stāvējuši? Nekad!” norādot uz saimniecību, jautā Ēriks. “Vīri klīst bezdarbībā. Šodien teicu, lai smērē traktorus. Izrādās, ka viņi jau to arī paspējuši izdarīt, bet nekas, lai smērē vēlreiz, būs vismaz darbs!”
Daudzi no viņa apstrādātiem laukiem applūduši, citi vienkārši ir tik ļoti izmirkuši, ka nav iespējams tos apstrādāt. “Pārsvarā man viss ir novākts. Palikuši vasaras kvieši un pupas. Viss lielums jau bija novākts, un, piemēram, mieži bija labi – aptuveni 6,5 tonnas graudu no hektāra,” stāsta graudkopis.

Šobrīd darbam der kāpurnieki
Septembra sākumā lielu troksni lauksaimniecības nozarē sacēla Latgales graudkopji, kuriem visa šāgada raža palika zem ūdens. Tagad kārta pienākusi Kurzemes saimniekiem, jo arī daļa viņu ražas peld. “Latgales zemnieki nebija paspējuši neko nokult, mēs vismaz to paspējām un dažus laukus pat paguvām apart. Mums vispār bija interesanti. Nokūlām graudus Durbē, aizbraucam līdz Kalvenei, bet tur viss vēl zaļš. Vajadzēja kādas trīs dienas, lai nogatavotos, un beigās šīs trīs dienas mums pietrūka, lai nokultu visu, kas palicis,” stāsta Ē. Putra.
Laikapstākļi stipri atšķiras ne tikai Latvijas mērogā, bet arī tuvākajā apkārtnē, jo graudi visur nenogatavojas vienā laikā. “Vakar kūlām arī pa lietu, nokūlām 40 tonnas. Vismaz 10% no tām zaudēsim, kad kaltēsim, bet vismaz kaut ko paspējām izglābt,” stāsta saimnieks. Žāvējot šos graudus, kaltē izveidojusies īsta pirts, jo graudi ir ļoti slapji un izdalās tvaiks. Kulšanai izmantots viens 500 zirgspēku jaudīgais traktors un viens kāpurķēžu traktors. “Riteņnieks pabrauca kādus 10 metrus un sāka mocīties, bet kāpurnieks mierīgi strādāja tālāk. Vakardiena pierādīja, ka kāpurnieki joprojām ir labākie traktori,” pārliecinājās Ē. Putra.

Mākoņus nevar pastumt
“Šī ir riktīga mācība jaunajiem lauksaimniekiem, kas tikai nesen sākuši ar to nodarboties. Mēs, zemnieki, ķēdītē esam paši pēdējie, tāpēc, ja viens posmiņš iebrūk, viss saiet grīstē,” pārliecināts Ē. Putra un piebilst, ka ne par kādu naudu nevar nopirkt sauli un pastumt mākoņus. Šādos noplūdušos laukos vērtīgie augi nevar augt, mitrums patīkot tikai kamolzālei, bet to lauksaimnieki vairs nestāda. Visgrūtāk ir novākt tos laukus, kas atrodas pie privātiem ceļiem, jo pa šādu ceļu bail braukt ar lauktehniku, lai tos pilnībā neizpostītu.
“Tāda ir lauksaimniecība, tur neko nevar darīt. Nākamais gads gan ir apdraudēts, jo nevaram iesēt kultūru. Gaidām, kad beidzot sāks žūt, visi agregāti ir sakabināti, viss gaida. Kad izžūs, tad sāksim art un sēt jaunos graudus. 1. oktobris ir pēdējā iespēja, kad visam jābūt gatavam; ja to nepaspēs, tad nākamgad būs slikti,” prognozē durbenieks. Zaudējums gan viņš vēl nerēķina, jo uzskata, ka saimniekiem pašiem jācīnās un tikai bezizejas situācijā jāprasa kompensācijas.
“Teica, ka šis gads būs auksts, bet graudkopjiem šis bija ļoti labs gads, tikai tās beigas sabojājās,” uzskata pieredzējušais graudkopis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lietus dēļ prognozē sliktu nākamo gadu

Kategorijas