Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zoodārzā gādā pārtikas krājumus ziemai

ZANE GVOZDE

2017. gada 28. septembris 07:00

2150
Zoodārzā gādā pārtikas krājumus ziemai

Dienā, kad “Kursas Laiks” viesojas Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē “Cīruļi” Kalvenes pagastā, tā darbinieki nodevušies talkas darbiem – visi kopā uz lauka vāc kartupeļus. Zoodārza filiāles pārvaldnieks Arnis Bergmanis teic: “Tā kā bija briesmīgās lietavas, mēs savus kartupeļus nevarējām nekādi noņemt, tad nu mums tagad kartupeļi, bietes, burkāni jānoņem, āboli jānovāc – tas aizņems kādas divas trīs nedēļas. Īstenībā visu laiku tāpat ir, ko darīt. Nemaz nevajag nekādus dižos jaunumus, jo darba ir pietiekoši ar visu to, kas ir.”

Priecē saskanīgais vilku pāris
“Šinī brīdī dzīvnieku ziņā nekas liels nenotiek. Šodien mums kompleksā atveda jaunu ķīķu pāri. Samainīja ūpenes, lai būtu stabilāks pāris. Ar pārējiem dzīvniekiem viss norit ierastajā kārtībā. Vilkiem ir izveidojies ļoti saskanīgs pāris. Aprīlī atveda vilceni – tur ir viss kārtībā. Tas notiek reti, kad vilkiem izdodas tā uz sitiena izveidot pāri, bet tur ir ļoti saskanīga visa tā darīšana.” Uz jautājumu, vai tādā gadījumā zoodārzā drīz varēs redzēt arī jaunos vilcēnus, A. Bergmanis atbild: “Mēs jau cerējām šogad, bet laikam bišķi par vēlu. Kāzoties viņi kāzojās, bet nebija īstais laiks. Īstenībā labi – lai viņi sadraudzējas, un tad nākamgad viss notiks ierastajā kārtībā.”
Zoodārza pārvaldnieks gan pastāsta, ka ar mazuļiem nesen iepriecinājušas alpakas, kā arī mājas jaki un šķirnes govis. “Pēdējie, kam bija mazuļi, bija alpakas un mājas jaki – tas ir pēdējo mēnešu notikums. ‘Highland’ aplokā sadzima teliņi pirms mēneša, pusotra. Aļņu puisis, kas pavasarī pie mums atnāca, ir attīstījies ļoti labi – būs jāpārvieto uz lejas aploku. Pagaidām viņš mums atrodas augšā, pie fermas, pārvietosim viņu uz lielo aploku pie aļņu grupas,” par rosību priecājas A. Bergmanis.

Iemaldās svešinieks
Interesanti notikumi norisinoties arī kiangu aplokā. Šobrīd aktīvi ir brieži – sācies auru laiks un nu “visās malās var dzirdēt, kā dod vaļā”. Taču pavisam nesen aplokā mītošie zvēri sastapušies ar svešinieku. Zoodārza pārvaldnieks atklāj: “Pirms divām dienām mums kiangu aplokā radies ceturtais briedis – līdzīgs Kārlim izmēros un ragos. Afekta stāvoklī ielēcis iekšā, laikam bēgot no kādiem vilkiem vai suņiem, jo medības šobrīd nenotiek. Pagaidām viņš nekādu apdraudējumu nerada, lai dzīvojas, vēlāk izdomāsim, ko ar viņu darīt – principā jau viņam būtu jāatgriežas dabā.”
A. Bergmanis, taujāts, vai nav domāts par jaunu mītņu izveidi vai esošo labiekārtošanu, pastāsta: “Mums darba kārtībā šobrīd – sakņu pagrabam un tehnikas novietnei jumts ir jānomaina. Tas aizņems mēnesi, pusotru un tagad ir tāds svarīgāks pasākums.”
“Cīruļi” gan cer, ka drīzumā tiks pie jauna ceļa, kas ved uz zoodārzu – tas būtu ļoti nozīmīgs uzlabojums. “Šogad bija plānots, ka ceļu pārbūvēs, bet tur kaut kas ar iepirkumiem iekavējās – tas būs liels notikums, ja būs jauns ceļš.”

Ar apmeklētājiem satiek labi
Zoodārza pārvaldnieks atklāj, ka “Cīruļos” apmeklētāji var skatīt apmēram 400 dzīvniekus, ieskaitot mazākos iemītniekus – trušus un jūrascūciņas. Par dzīvniekiem ikdienā rūpējas 13 darbinieki, kuri strādā maiņās. Filiālē ir 16 darba vietas, bet ar jaunu darbinieku piesaisti neiet tik viegli, kā gribētos. “Pēdējos divus gadus mēs bijām ļoti nomocījušies ar darbinieku meklēšanu. Jaunie visi kaut kur aizrotē.” Attiecībā uz piebildi, ka šim darbam noteikti neder kurš katrs – te jāstrādā cilvēkam, kurš dzīvniekus mīl, A. Bergmanim ir sava pārliecība: “Dzīvnieku mīļotājus gan nevajag – tas arī ir dikti šķērsām. Tās lietas ir jāuztver ļoti praktiski. Ja mēs šeit strādātu kā dzīvnieku mīļotāji, es nezinu… lietām tomēr ir sava kārtība.”
Vaicāts par apmeklētāju skaitu un zoodārza noslogojumu, pārvaldnieks saka: “Jūlijs bija cerīgs, jo simtos bija apmeklētāju. Tagad septembrī kaut kāds neizskaidrojams kritums.” A. Bergmanis priecājas, ka apmeklētāji, kuri izvēlas “Cīruļus” par savu galamērķi, ir kulturāli un saprot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt zoodārza teritorijā. “Teritoriju nepiegružo. Gadās te šādi tādi ekscesi, kad kādus apstādījumus aplauž vai ko tādu, bet negatīvu darbību pret dzīvniekiem neesmu novērojis.” Nesaprašanās gan dažreiz esot ar apmeklētājiem, kuri neievēro drošību, kas saistīta ar elektriskajiem ganiem – gadās, ka kāds saņem pa strāvas triecienam. Tad nu tiek skaidrots, kāpēc dzīvniekus tur tieši šādā nožogojumā un ka apmeklētāju uzmanībai izvietotas arī zīmes.
Uz jautājumu, vai Kalvenes pagastā nav bijis domas arī par eksotisku dzīvnieku turēšanu un kopšanu, A. Bergmanis atbild: “Ar eksotiskiem dzīvniekiem – jo eksotiskāks, jo lielākas prasības. Mums pietiek ar to, kas ir, jo vēl papildus strādājam ar mājdzīvniekiem. Mums ir Latvijas zilo govju ganāmpulks. Vienīgais valstī un arī ģenētiski visdaudzveidīgākais. Strādājam. No rīta izej, apskaties – visur darbs,” par ikdienu “Cīruļos” teic pārvaldnieks.