Rekurzeme.lv ARHĪVS

Čempionu pasaulē dēvē jau par profesoru

ULDIS DOBELIS

2017. gada 28. septembris 07:00

239
Čempionu pasaulē dēvē jau par profesoru

Pasaules čempions motokrosā Pauls Jonass šosezon parādīja, ka ir vecis ar raksturu, uzskata viņa tēvs Kaspars Jonass.

“Red Bull KTM Factory Racing” komandas braucējs Pauls Jonass sezonas pēdējā posmā Francijā tika kronēts par pasaules čempionu “MX2” klasē, pārrakstot Latvijas motokrosa vēsturi. Viņš kļuva par pirmo latvieti, kurš pasaulē triumfēja solo klasē, jo līdz šim pasaules čempionātos motokrosā latvieši titulus bija izcīnījuši vien blakusvāģu sacensībās. Tajās savulaik dominēja Kristers Serģis un Artis Rasmanis, kuriem izdevās piecas reizes kāpt uz pjedestāla augstākā pakāpiena. Tāpat blakusvāģu sacensībās trīskārtējs planētas čempions ir kantētājs Kaspars Stupelis, bet reizi pie zelta tika arī Kaspars Liepiņš.

Iedvesmojas pat saulespuķes
P. Jonass pagājušajā ceturtdienā atgriezās mājās Kalvenē, kur viņu ar skaļām ovācijām sagaidīja prāvs pulks līdzjutēju. Izkāpjot no automašīnas, pasaules čempions atzina, ka viņu aizdomīgu darījusi arvien lēnāka braukšana, tuvojoties mājām.
Šī nav pirmā reize, kad motokrosa zvaigzne savā pagastā tiek īpaši sagaidīta. “Uzbraucot uz grants ceļa, sākām zīmēt nullītes. Laikam, lai laiku kavētu. Tad pa ceļam vēl apstājāmies, lai uzēstu Latvijas bumbierus,” ieraugot sagaidītājus, iemesls arvien lēnākai braukšanai skaidrs bija P. Jonasam. Viņš pauda lielu prieku par sirsnīgo sagaidīšanu un norādīja, ka sezona bija gara un smaga. “Tagad jāatpūšas un jācer, ka nākamgad atkal jums būs iemesls mani sagaidīt,” uzsvēra kalvenieks.
Pēc svinīgajām runām un apsveikumiem P. Jonass Kazdangas pūtēju orķestra pavadībā, sēžot uz automašīnas jumta, svinīgi izbrauca cauri visam Kalvenes centram līdz kultūras namam, kur čempionu ar dziesmām sveica mūziķis Ivo Fomins un varēja sākties ballīte.
“Paulam ir izdevies uzraut visu Latviju kājās,” uzskata I. Fomins, kurš arī seko līdzi Latvijas šābrīža labākā motokrosista panākumiem pasaulē. Aizputes motokrosa trases saimnieks Uldis Zaharāns Paulu bija ieradies sveikt ar paša dārzā izaudzētām saulespuķēm. “Saulespuķes ir ietekmējušās no Paula. No mazas sēkliņas var izaugt tik liela un spēcīga saulespuķe. No viņa pat puķes iedvesmojas,” salīdzina U. Zaharāns. Viņaprāt, P. Jonasa sasniegums ir fantastika. “Vai būs kāds pēcnācējs, pagaidām grūti pateikt, neizskatās. Vēsturi viņš ir pārrakstījis. Dod Dievs, ka jaunieši iedvesmosies no Paula, tad uz ko varam cerēt, bet, zinot mūsu jaunatni, nez,” norādīja U. Zaharāns.

Nopērk lielāku televizoru
“Motokrosam sekoju līdzi, cik es sevi atceros. Paulu pirmo reizi pamanīju, kad viņš “Superkausā” brauca visiem pa priekšu ar mazo mocīti. Tiklīdz ir pasaules arēnas, viss ir interesantāk; ja vēl brauc pa priekšu, vēl jo vairāk. Katru gadu noteikti braucu uz Ķegumu, vēl ir būts Zviedrijā. Pauls ir monstrs. Ja nebūs traumas, tad šis nebūs vienīgais viņa pasaules čempiona tituls Latvijai,” Kalvenē sagaidot mājās P. Jonasu, prognozēja viens no vīriešu frizētavas “Windcut Barber Shop Liepāja” īpašniekiem Elgars Roga.
Ulmales motokrosists Gints Uzars Paulu bija ieradies sveikt kopā ar savu kaimiņu, mehāniķi un lielu motokrosa cienītāju Uldi Arāju. Viņš atminas, ka Paulam bija tikai kādi pieci, seši gadi, kad puika sāka braukt pie viņa trasē Ulmalē. Pats toreiz, ap 2002. gadu, arī pievērsies motokrosam. Tagad svētdienas, kad notiek pasaules čempionāta posmi, tiek rezervētas, lai pie televizora redzētu kalvenieka startus. Lai Paula cīņas varētu redzēt visos sīkumos, pat nopirkts lielāks televizors. “Bija paredzams, ka Pauls kļūs par pasaules čempionu. Acīmredzams pārākums, tur nebija variantu,” piebilda G. Uzars.

Dēla startus neskatās
Pasaules čempiona mamma Daina Jonase šogad pārspējusi pati sevi, apmeklējot četras dēla sacensības klātienē. “Esmu bijusi četros posmos, kas ir mans rekords. Ierasti uz Latvijas posmu aizbraucu, jo braucam visa ģimene. Vēl visi braucam uz Lomelu, kas ir pie Paula mājām, atpūsties. Šogad biju Latvijā, Lomelā, Čehijā un uz noslēgumu Francijā,” uzskaita D. Jonase. Viņa norāda, ka neskatās dēla startus. “Mana sekošana ir nolīst kaut kur. Ja esmu trasē, tad sēžu Paula kemperī ar austiņām un mūziku. Mājās ir pilna māja ar faniem, tad es eju pļavās. Man stresa līmenis ir tāds, ka pat liekas, ka varu nodot to Paulam caur televizoru. Francijā, kad viss jau bija skaidrs, otro braucienu tik apskatījos, kā Pauls apstājas uz starta, un biju prom. Paula braucienus jau neskatos, kopš viņš brauca 85 kubikcentimetru klasē. Tik, cik internetā ir video mazie kopsavilkumi, tik redzu. Tie lielie lidojumi... kā mamma laikam apsveru kritienus,” stāsta D. Jonase.

Vēl daudz jāmācās
“Tas ir mans lielākais dzīves panākums pēc bērnu piedzimšanas. Motokross ir mana dzīve. Darbs un bizness ir citā plānā. Mostos un eju gulēt ar domu par motokrosu, ar domu, kā palīdzēt Paulam. Kā spert nākamos soļus. Esmu sapratis, ka par Paulu neviens vairāk par mani nedomās, pašam ir jāuzņemas rūpe,” atklāja P. Jonasa tēvs Kaspars Jonass. Viņaprāt, Pauls šosezon parādīja, ka ir vecis ar raksturu, ka var uz viņu paļauties. “Viņu motokrosa vidē jau dēvē par profesoru. Viņš saprot, ko dara, gudri brauc,” novērojis K. Jonass. Sportista tēvs norāda, ka Paulam jau no paša sezonas sākuma bija veselības problēmas, kas neļāva veikt vajadzīgā apjoma darbu ar motociklu sezonas laikā. Ar fizisko sagatavotību viss bija kārtībā.
“Viņš ir palicis nopietnāks un gudrāks. Liels pagrieziens viņa dzīvē un karjerā bija pērn Loketas kritiens, kad bija ilgstošs atveseļošanās process un viņš pārdomāja dzīvi un analizēja, kādēļ ir kritieni – palika piesardzīgāks un apdomīgāks. Pauls izceļas ar stabilitāti. Nav jābūt ātrākajam katrās sacensībās, bet gan gudrākajam un stabilākajam,” norāda K. Jonass. Viņš sola, ka Pauls nākamgad obligāti vēl startēs “MX2” klasē, jo viņam vēl ir daudz jāmācās. “Vēl ir lietas, kas jāiemācās ar mazākas jaudas motociklu. Daudziem liekas – karaliskā klase “MX1”, bet, ja paskatāmies braukšanas precizitāti, nekļūdīšanos, tad “MX1” motocikli pieļauj kļūdas. Mazais mocis kļūdas nepieļauj, jo visi pagriezieni un elementi ir jāizdara precīzi, lai motocikls nezaudētu ātrumu,” uzsver K. Jonass.
K. Jonass sava dēla startus šogad lielākoties skatījās klātienē, it īpaši visus pasaules čempionāta pēdējos posmus, kad jutis, ka dēlam nepieciešams atbalsts. “Jutu, ka sezonas beigās treneris Marks de Rūvers nespēj tikt galā. Viņš ir bijis ātrs, ļoti labs braucējs, bet nav bijis čempions. Jutu, ka nevarēja tikt galā ar uzdevuma slogu. Pauls pat tika labāk galā. Redzēju, ka Pauls psiholoģiski bija pat noturīgāks. Tad sapratu, ka ir jābūt klāt, arī Kristers Serģis bija klāt ar savu lielo pieredzi, uzmundrinājām Paulu.”

Noskaņo sevi citādāk
P. Jonass neslēpa prieku, ka atkal beidzot var pabūt mājās, kur nav bijis kopš pasaules čempionāta Latvijas posma, kas bija maijā. “Mājas ir un paliek mājas. Beļģiju saucu par savām otrajām mājām, bet tas nav tas pats, kas Kalvene, kur ir mana ģimene un radi,” atzīst P. Jonass.
Viņš norāda, ka “MX2” klasē ir daudz ātru braucēju, bet viņi nav stabili. Vienā braucienā viņi ir desmitie, otrajā var uzvarēt. “Mēs ar šveicieti Žeremiju Sīveru bijām punktos tuvu, bet trešā vieta no manis atpalika trīssimt punktu, kas ir seši posmi. Tas ir ļoti daudz. Mēs ar Žeremiju visu laiku bijām TOP 3,” norāda P. Jonass. Viņš ir gandarīts, ka izdevās piepildīt izvirzīto uzdevumu visas sezonas laikā nepieļaut lielas kļūdas un būt stabilam.
“Ziemā ieguldīju lielu darbu un daudz pastrādāju ar sevi psiholoģiski. Noskaņoju sevi citādāk nekā iepriekšējos gados. Pēc pērnajiem kritieniem esmu kļuvis mierīgāks un piebremzēju dažos brīžos,” atklāj P. Jonass. Viņš pirms atgriešanās mājās jau aizvadījis testus ar jauno motociklu, ar kuru startēs nākamsezon. “Iespaidi ir labi. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu atgriezties uz motocikla un sākt gatavoties jaunajai sezonai,” stāsta pasaules čempions, piebilstot, ka uz moča gan kāps tikai novembrī. Līdz tam plānota atpūta, lai atpūtinātu galvu un sadziedētu sezonas sākumā smadzenēs gūtās rētas.