Kalvenes skola 95 gadu laikā saglabā spēcīgu kodolu

2017. gada 5. oktobris 07:00

4447

Kalvenes skola 95 gadu laikā saglabā spēcīgu kodolu

Oktobris ir Kalvenes pamatskolas jubilejas mēnesis. Šogad tā sagaidīs 95. gadadienu un salidojuma laikā atskatīsies uz padarīto un piedzīvoto. “Kursas Laiks” viesojās Kalvenes skolā un līdzīgi kā salidojuma tematā “skolas soma” pārcilāja skolotāju mīļākās un spilgtākās atmiņas no aizgājušajiem darba gadiem.

No skolnieces par skolotāju
Skolotāja Aija Valkaša Kalvenes pamatskolā ir bijusi gan skolotājas, gan skolnieces lomā. 1970. gadā viņa pati absolvējusi šo mācību iestādi un pēc studijām augstskolā atgriezās Kalvenē kā skolotāja. Darba mūža 40 gadi aizvadīti tieši šeit, un skolotājai vēl aizvien netrūkst ideju un svaiga skatījuma uz lietām. Kad laikraksts uzdod jautājumu, kāpēc viņa kļuva par skolotāju, A. Valkaša atceras kādu no saviem skolotājiem: “Man ļoti patika dabas mācība, un mums bija tāds brīnišķīgs skolotājs Pēteris Ērglis, kurš ļoti labi mācīja. Jau tajā laikā sapratu, ka būšu skolotāja.” Toreiz gan ideja esot bijusi mazliet citādāka – jaunā meitene sapņoja doties uz Daugavpili, lai skolotājas profesiju apgūtu tur, bet beigās mācījās Liepājā un Kalvenes pamatskolā atgriezās kā sākumskolas dabaszinību skolotāja.
“Kā jau tam laikam raksturīgi, esmu gājusi cauri gan oktobrēniem, gan pionieriem un arī komjauniešiem. Biju pat komjaunatnes sekretāre un vienmēr esmu aktīvi darbojusies,” stāsta skolotāja. A. Valkaša arī šobrīd ir sabiedriski aktīva un labprāt iesaistās skolēnu idejās. Savos skolas gados viņa spēlējusi arī skolas teātrī. “Uzvedām daudzas lugas, bet kaut kā, nezinu, kāpēc, mums vienmēr trūka zēnu, kas gribētu spēlēt teātri. Tad nu mēs, meitenes, tēlojām arī puišus. Esmu bijis trešais tēva dēls, viens no Sūna ciema zēniem,” smejoties atklāj dabaszinību skolotāja.
Veidos vēstures istabu
Skolotājai Vitai Rogai Kalvenes pamatskolā ir vislielākais darba stāžs. Viņa māca bērnus jau 42. gadu un aizvien ir pārliecināta par savu izvēli skolot bērnus. “Man kā vēsturniecei ir interesanti šeit strādāt, jo skola šajās telpās atrodas jau no 1922. gada. Jau stāstīju kolēģiem, ka tad, kad man pienāks pensijas gadi, veidošu skolas vēstures istabu, protams, ja man atļaus. Materiālu šeit ir ļoti daudz, bet vienmēr pietrūcis laika tos sakārtot,” stāsta V. Roga.
Par mīļām atmiņām pārvērtušies laiki, kad kā pionieru vadītāja aktīvi darbojusies ar bērniem. “Protams, tam jāpieiet ar kritisko domāšanu, jo tajos laikos mūs audzināja savādāk un politikas bija par daudz, bet darījām arī daudz ko tādu, kas bija ļoti noderīgs. Kaut vai pareizas stājas audzināšana,” spriež skolotāja.
Vislabāk V. Rogai patīk ekskursijas un pārgājieni, kur visi var pavadīt vairāk laika kopā un darīt interesantas lietas. Tāpat īpaša nozīme ir Kalvenes pamatskolas aurai. “Vienmēr patikusi mūsu skolas aura. Esam labi sastrādājušies, un galvenais – ka mums ir stabils kodols. Tās skolotājas, kas šeit atnāk, paliek uz ilgu laiku,” secinājusi V. Roga un pēc tik daudziem nostrādātiem gadiem joprojām mīl savu darbu un uz skolu nāk ar prieku.

Sāk kā bibliotekāre
Skolas direktore pēdējos deviņus gadus ir Skaidrīte Segliņa. To, kā laika gaitā viņa kāpusi pa karjeras kāpnēm, citiem skolotājiem varētu rādīt kā piemēru. Darba gaitas viņa uzsāka kā internāta audzinātāja un bibliotekāre. “Kā internāta audzinātājai man bija jābūt darbā līdz deviņiem vakarā, lai sagaidītu citu audzinātāju, kas pieskatīs bērnus. Dzīvoju aptuveni pusotru kilometru uz Aizputes pusi, bet Kalveni vēl nebiju iepazinusi, jo neesmu vietējā, šeit ieprecējos. Tā nu man vienu vakaru jāiet mājās. Gar šoseju iet ir bail, jo tur jāiet garām kapiem, izlēmu, ka iešu pa taciņu. Laukā bija bieza migla, neko nevarēja redzēt, domāju, ka iešu uz gaismu un tad jau līdz mājai nonākšu. Eju, eju un nonāku govju kompleksā. Izrādās, ka tas bija visgaišākais un netālu no manas mājas, tāpēc, ejot pa tumsu, nomaldījos,” savus pirmos piedzīvojumus ar Kalvenes skolu atminas direktore.
S. Segliņa vēlāk mācījusi arī matemātiku un angļu valodu, tad kļuvusi par mācību pārzini un vēl vēlāk – par direktori. “Šī ir mana pirmā un vienīgā darbavieta, un es ceru, ka šeit arī varēšu sagaidīt pensijas gadus,” pēc 31 nostrādāta gada saka S. Segliņa. Viņa gan atzīst, ka būt direktorei nav viegli, jo tam līdzi nāk ļoti liela atbildība. Reizēm, kad pār galvu gāžas liela darbu gūzma, direktorei uz mirkli atkal sagribas būt par skolotāju, bet kopumā viņa priecājas par savu darbu. “Skola man ļauj būt jaunai. Es nemaz nejūtos tā, kā rāda mans personas kods,” smaidot nosaka Kalvenes pamatskolas direktore.

Vēlas noturēt labo līmeni
Kalvenes pamatskola dibināta1922. gadā un joprojām atrodas bijušajā Tāšu Padures pils ēkā, kura būvēta kā grāfa Keizerlinga medību pils. Pamatskolas skolotājas priecājas, ka izdevies nosargāt skolu šajās telpās. Cik skolēnu 95 gadu laikā mācījušies šajā ēkā? “Ļoti labs jautājums! Neesam skaitījuši, bet līdz salidojumam varētu pagūt saskaitīt arī to,” spriež skolotājas.
Šovasar skola piedzīvojusi arī vizuālas pārvērtības – no ierastās dzeltenās fasādes tā kļuvusi maigi rozā, un kalvenieki uzskata, ka šobrīd ēka labāk iekļaujas kopējā ainavā.
Šobrīd skolā mācās 84 skolēni un pirmskolas audzēkņi. “Skolēnu skaitu mēs varam noturēt tīri labi. Šogad likvidēja Rudbāržu skolu un pie mums atnāca vēl seši skolēni. Īpaši nevienam pakaļ neskrienam, iespējams, ka vecāki viens no otra uzzina par mūsu skolu, jo mums ir labi mācību rādītāji. Neesam pati mazākā skola un par to priecājamies,” pastāsta A. Valkaša.
Ko Kalvenes skola vēlas sasniegt nākamajos 95 gados? “Galvenais ir noturēties un pierādīt sevi kā labu skolu. Gribam attīstīt interešu izglītību un vasaras nometnes. Pirmskolai gribētos attīstīt labāku piedāvājumu – trīs un četrus gadus vecos bērnus uzņemt, lai vecākiem būtu vieglāk,” spriež Kalvenes pamatskolas skolotājas.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kalvenes skola 95 gadu laikā saglabā spēcīgu kodolu

Kategorijas