Rekurzeme.lv ARHĪVS

Smeļas ierosmi attīstībai

ANITA PLATACE

2017. gada 12. oktobris 07:00

206
Smeļas ierosmi attīstībai

Rucavā notika pirmais no Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Lauku atbalsta dienesta rīkotajiem pasākumiem ciklā “Ģimeņu (mazo) zemnieku saimniecību attīstība, pilnveidojot saimniecisko darbību”. Rucavas novads ir LZF kolektīvais biedrs.
Pirmajā dienā semināra dalībniekus uzņēma viesu nams “Bajāri”, kura saimnieks Otomārs Ozols dalījās pieredzē tūrisma jomā. 
“Mums šīs sanāksmes paredzētas nelielām grupām – vienpadsmit, divpadsmit cilvēkiem. Gribam katru atnākušo zemnieku kā uz rokām iznēsāt,” par nelielo dalībnieku skaitu sacīja LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Mācības plānotas deviņās Latvijas vietās ļoti personīgā gaisotnē. Pēc lekcijām un pieredzes stāstiem zemnieki veica savas saimniecības analīzi un veidoja nākotnes vīziju kolāžu.
“Atkal ir kārtējā iespēja piedalīties, rast kontaktus ar cilvēkiem, kuriem lielāka pieredze,” atzina dunalcniece Zigrīda Manteja. Dunicniece Inga Alksne atklāja, ka ieradusies ar mērķi gūt ierosmi saimniecības paplašināšanai. Pašlaik tajā tiek audzēti liellopi, bet zemes ganāmpulka palielināšanai apkārtnē nav. “Jāstrādā ar to, kas ir, un jāmeklē, ko uz esošās zemes vēl var dabūt ārā.” Saimniece secināja, ka tūrisms nenovēršami iet roku rokā ar mājražošanu.
Kā vienkāršs klausītājs seminārā piedalījās Māris Narvils, kura padomus agronomijā regulāri var lasīt “Kursas Laikā”. Viņš pastāstīja, ka savā nelielajā saimniecībā Gramz­das pagastā iecerējis izveidot meža dārzu, kāda valstī vēl neesot un kurā varētu strādāt ar nišas kultūrām. Tur jau aug ap trīsdesmit šķirņu sausserži, krūmmellenes, ogulāji. Tālākā iecere – parādīt cilvēkiem, ko no tā visa var iegūt pārtikai. Savukārt kā vides ekoloģijas centrs saimniecība varētu veikt gan skolēnu, gan zemnieku izglītošanu. Vienotajā ekosistēmā iekļausies arī putni, kukaiņi un cita dzīvā radība.
Ikdienas darbos pietrūkstot laika apsēsties un padomāt par savu vīziju. Kolēģes – semināra lektores – esot ļoti zinošas, un M. Narvils cerēja pasākuma laikā salikt savas domas un ieceres pa plauktiņiem. “Bajāros” varot smelties idejas, kā tās sasaistīt ar tūrismu.