Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Traumu un traģēdiju lapaspuse Latvijas sportā

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 12. oktobris 07:00

107
Traumu un traģēdiju lapaspuse Latvijas sportā

Sporta pasaulē līdz sasniegumiem gadās arī traumas. Mīlestība pret sportu bieži vien izrādās pat tik spēcīga, ka sportotāji sevi pakļauj riskam. Reizēm risks aprobežojas ar smagu traumu, bet reizēm kopā ar nelaimīgu apstākļu sakritību tas beidzas ar nāvi. “Kursas Laiks” apkopojis dažus no sāpju pilnajiem gadījumiem, kad sportisti, piepildot savus sapņus, riskējuši ar savu veselību.

Motosportā apdrošināšana ir obligāta
Lieliskus panākumus sportā gūst motobraucējs no Kalvenes Pauls Jonass, taču arī viņam traumas nav gājušas secen. Motokross ir spēka sports, jo katrā braucienā jāsavalda motocikls, jāspēj manevrēt cauri trasei un vēl jāiztur fiziskā cīņa starp konkurentiem. Nav nekā neparasta, ka ik pa laikam šie sportisti iedzīvojas kādā savainojumā. “Kursas Laiks” rūpīgi sekojis līdzi puiša karjerai un nevienu reizi vien rakstījis par kārtējo traumu, ko sportists guvis trasē. Arī šā gada augustā P. Jonass paziņoja, ka nespēs palīdzēt Latvijas motokrosa izlasei “Nāciju kausā”, jo par sevi liek manīt senāka trauma – smadzeņu satricinājums. Toreiz tas netika pienācīgi izārstēts, jo sportists vēlējās ātrāk tikt atpakaļ trasē. Augustā viņa tēvs Kaspars Jonass paziņoja, ka dēls neilgi pirms pasaules čempionāta sezonas sākuma piedzīvojis kritienu. 2016. gadā sportists jau guva galvas traumu, bet 2017. augustā ārstēšanās ir sarežģītāka, jo, braucot ar motociklu, galva tiek papildus tricināta, saasinot traumu. “Viņam ir jāatpūtina galva, tāpēc, domājot par Paula karjeru, sezonu beigsim, cik ātri vien iespējams,” toreiz laikrakstam norādīja sportista tēvs.
Tā kā motosports ir viens no traumatiskākajiem sporta veidiem pasaulē, obligāta prasība ir nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Rallija laikā nokrīt helikopters
Autosporta fanus šomēnes satricināja ziņa par traģisku negadījumu Gramzdas pagastā. Tur “Rally Liepāja” laikā avarēja helikopters ar rallija līdzjutējiem. Negadījumā gāja bojā viens cilvēks, bet trīs pasažieri cietuši un pagaidām atlabst Liepājas reģionālās slimnīcas (LRS) Reanimācijas nodaļā. Divu cietušo, no kuriem viens ir Polijas, bet otrs – Latvijas pilsonis, stāvokli mediķi raksturo kā ļoti smagu. Trešā cietušā, kas ir Latvijas pilsonis, stāvoklis ir “pietiekami smags, bet stabils”, informē LRS pārstāvji.
Bojā gājušais ir Polijas pilsonis – Eiropas čempiona Kajetana Kajetanoviča draugs un Kelces autodroma ilggadējs vadītājs Pāvels Jagņatkovskis, vēsta portāls “Echodnia.eu”. Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs medijiem atklājis, ka helikopters avarējis, aizķerot elektropārvades līniju.
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors Ivars Alfrēds Gaveika aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban avarējušais helikopters nogādāts Rīgā un izmeklēšana vēl turpinās. Vienlaikus viņš apliecināja, ka negadījumā iemesls jau ir zināms – helikopters aizķēra augstsprieguma elektrolīniju. Iespējams, pilotu apžilbinājusi saule. Pēc elektrolīniju aizķeršanas helikopters vairs nebija vadāms un negadījums nebija novēršams.

Trūkstošais pirksts netraucē spēlēt
Interesantu faktu par slaveno NBA basketbolistu Dāvi Bertānu droši vien nezina vairums šā sporta fanu. Arī viņš bērnībā pārdzīvojis smagu traumu, kas varēja liegt spēlēt bumbu, taču puiša apņēmība bija stiprāka un viņš pierādīja, ka traumas netraucē.
Trīspadsmit gadu vecumā D. Bertāns palīdzēja savam tēvam darbos kokzāģētavā. “Tēvs un brālis apstrādāja dēļus uz zāģmašīnas, savukārt es ņēmu nost mazos atgriezumus. Sākās lietus, un es sāku steigties. Labās rokas cimds bija pārāk liels. Tas pakļuva zem zāģa, un es zaudēju zeltnesi,” ziņu portālam “Sportacentrs.com” pastāstījis basketbolists.
Pirksta zaudējums varēja izpostīt karjeru sportā, taču puisis nepadevās un ātri vien sadziedēja ievainojumu. Mēnesi pēc notikušā viņš atgriezās sporta zālē un turpināja trenēties arī ar deviņiem pirkstiem.
Toreiz intervijā sporta ziņu portālam D. Bertāns pastāstīja arī kādu komisku aspektu sāpīgajam piedzīvojumam. Viņa ķirurgs esot teicis: “Klausies, pēc dažiem gadiem, kad tu spēlēsi un ikviens uzzinās, ka tev nav viena pirksta, viņi nāks pie manis un prasīs: “Noņem to nost, es vēlos mest kā viņš!”” Šķiet, ārstam jau toreiz bija nojauta, ka puisi gaida lieli panākumi.

Sarežģīts triks izrādās liktenīgs
2012. gadā Latvijas sporta pasauli satricināja kāda jauna puiša nāve. Viņš ekstrēmo sporta veidu festivāla “Ghetto Games” laikā guva smagas traumas un nākamajā dienā slimnīcā nomira.
Artūrs Griķis, tā sauca 17 gadus veco sportistu, bija viens no labākajiem “freestyle” jeb brīvā stila BMX riteņbraucējiem. BMX sporta veida pazinēji uzskatīja, ka Artūram bija talants un viņa nākotne šajā sportā varēja izvērsties veiksmīga.
Sacensību rīkotājs un “Ghetto Games” runasvīrs Raimonds Elbakjans toreiz sarunās ar medijiem atklāja, ka bojā gājušais sportists sacensībās veicis sarežģītu, tomēr pazīstamu un bieži izpildītu triku ar 360 grādu pagriezienu un neveiksmīgi saķēris stūres ragus, tie izsprukuši no rokām un ietriekušies vēderā. Pēc kritiena puisis piecēlies, pats aizgājis līdz mediķiem un viņu aizveduši uz slimnīcu. Diemžēl trauma bija pārāk smaga un triecienā tika bojāti iekšējie orgāni. Tika veiktas divas operācijas, bet ārsti atzina, ka aknu bojājums bijis pārāk smags un to operēt bijis ļoti grūti. Nākamajā rītā sportists nomira. Togad sacensības tika atceltas un dalībnieki kopā ar līdzjutējiem sacensību trasē nolika ziedus un sveces puiša piemiņai.

Katastrofa paņem latviešu “dzelzs vīru”
Neilgi pēc pacelšanās 2011. gada 7. septembrī nogāzās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Jaroslavļas “Lokomotiv” lidmašīna un katastrofā gāja bojā 43 cilvēki, tostarp Latvijas izlases spēlētājs Kārlis Skrastiņš. Lidmašīnā atradās viss “Lokomotiv” komandas personāls, kopā 37 cilvēki un vēl astoņi apkalpes locekļi. Liktenīgajā dienā “Lokomotiv” komandai bija jādodas uz Minsku, kur tai bija ieplānota jaunās sezonas pirmā spēle ar vietējo “Dinamo” komandu.
Kā vēlāk norādīts izmeklēšanā, lidmašīna pēc pacelšanās paspējusi uzlidot līdz aptuveni 500 metru augstumam un pēc tam nogāzusies divu kilometru attālumā no skrejceļa. Tolaik, pēc aculiecinieku stāstītā, lidmašīna nogāžoties izjukusi gabalos un uzliesmojusi, savukārt daļa purngala atlūzu iegāzušās Volgas upē.
Krievijas gaisa transporta federālā aģentūra “Rosaviacija” ziņoja, ka lidmašīna pacelšanās laikā nav spējusi sasniegt nepieciešamo augstumu un ietriekusies antenā skrejceļa galā.
18 gadus vecā Jaroslavļā ražotā lidmašīna ar borta numuru 42434 bijusi Eiropas Savienības (ES) “melnajā sarakstā”. Šo konkrēto lidmašīnu bija aizliegts izmantot ES teritorijā, jo tā neatbilda drošības regulām. Lidmašīna veikusi lidojumus kopš 1993. gada, bet tās atļaujas sertifikāts būtu beidzies 2011. gada 1. oktobrī. Jaroslavļas drošības dienesti aģentūrai ITAR-TASS pavēstīja, ka avārijas iemesls varētu būt vai nu lidmašīnas tehnisks defekts, vai arī ekipāžas pieļauta kļūda.
Līdzīga traģēdija notika arī 1950. gada 7. janvārī Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, kur bojā gāja visa Krievijas GKS hokeja komanda, kuras sastāvā tobrīd atradās divi Latvijas hokejisti – slavenais vārtsargs Harijs Mellups un Roberts Šūlmanis. Avārijā gāja bojā 11 hokejisti, ieskaitot vairākus citus PSRS izlases spēlētājus. Lidmašīnā toreiz neatradās trīs no komandas spēlētājiem.
GKS komandu bija izveidojis PSRS vadītāja Josifa Staļina dēls Vasilijs. Pēc avārijas nekavējoties komanda tika atjaunota, izveidojot to ap Vsevolodu Bobrovu. Abi Latvijas spēlētāji pirms tam spēlēja Rīgas “Dinamo” komandā, bet uz GKS pārgāja starpsezonā.

Kategorijas

Kategorijas