Liekais ūdens atgādina par meliorāciju

2017. gada 12. oktobris 07:00

103

Šā rudens lietavas atkal pievērsušas lielāku uzmanību ūdens aizvadīšanai no laukiem, un nereti akmens tiek mests slikti funkcionējošas meliorācijas sistēmas dārziņā. Meliorācijas bojājumu novēršana lielai daļai nav “paceļama”, pirms gadiem secināja zemnieki. Kas mainījies pēdējo gadu laikā?

Sargā no “bļodām”
“Zeme vairs ūdeni neņem pretī,” pašreizējo situāciju raksturo cīravnieks Rinaldo Dobelis. Lauku meliorācijas iekārtas vairs nespēj visu lieko mitrumu aizvadīt, taču noteikti joprojām ir svarīgas tā regulēšanā. Saimnieks stāsta, ka veic nepieciešamo apkopi – tīra grāvjus, izcērt krūmus. Šos darbus veic pašu spēkiem, bet lielākiem ieguldījumiem līdzekļu nepietiek. R. Dobelis atzīst, ka parasti priekšroka tiek dota pamatražošanai.
Savu lauku meliorācijas sistēmas sakārtošanu dunalcnieks Jurijs Flaksis veicis pirms desmit gadiem, tās funkcionē un saimniekam problēmas nesagādā. Tās uzmana un kopj paši. Seko līdzi, lai, apstrādājot augsni, ceļu malās neizveidotos “bļodas”. “Kad lielie lieti, man nav panikas kā citiem.”
Rucavas pagasta iedzīvotājs, bijušais meliorators Roberts Juris Šliseris radis labu risinājumu, lai aizvadītu ūdeni, kas sakrājies vienā piemājas lauka galā. Ar vienkorpusa arklu viņš izaris vagu no lauka uz zālienu līdz kontrolakai. “Uz aci noteicu, ka ar to pietiks, lai līmenis kristos.” Kungs stāsta, ka šī aka izbūvēta 80. gados. Jau tuvojoties tai, var dzirdēt ūdens šalkoņu. Redzams, ka tas ar pamatīgām strūklām ietek pa vairākām caurulēm, tātad sistēma te strādā. Taču kopumā novadā tā esot sabojāta. Apartajos laukos to vairs neremontē, drenāža aizsērējot ar smiltīm. “Zemniekiem laikam grūti kādu remontu veikt,” spriež bijušais meliorators.

Iesaka kooperēties
Šoruden Nīcas novadā smagi klājas dārzeņaudzētājiem, zina lauku attīstības konsultants Ainars Sīklis. Novada zemniekus daļēji glābj polderu sistēma, kas ir valsts ziņā. Taču par savos īpašumos esošo sistēmu jārūpējas pašiem, un rocības robežās īpašnieki to arī darot.
Problēma, kas joprojām ir šķērslis sistēmu sakārtošanai, – viens novadgrāvis “apkalpo” vairākus zemes īpašniekus un viņiem jāspēj vienoties. Taču vienošanos panākt ir grūti.
“Meliorācija ir pamatieguldījumi, cilvēkam jārēķinās ar nopietniem izdevumiem, kas ne visiem ir pa spēkam.” Bet pieciem saimniekiem reizē rocība nerodas. A. Sīklis spriež, ka izeja būtu šīs jomas kooperatīvs.
Līdzīgās domās ir Rucavas novada lauku attīstības konsultants Guntis Rolis. Pašlaik katram ir atbildība par savu teritoriju, bet to vajadzētu unificēt vienotā meliorācijas objektā, piemēram, 50 hektāru platībā. Tad visiem kaimiņiem būtu jāstrādā kopā. Nesadarbošanos G. Rolis salīdzina ar daudzdzīvokļu ēku, kur pirmā stāva iemītnieks negrib piedalīties jumta labošanā. “Objektam jābūt vienam veselumam, pašlaik tas ir sadalīts.” Lai to panāktu, esot vajadzīgas izmaiņas Meliorācijas likumā. “Par naudu, ko tagad izmaksās kompensācijās applūdušo teritoriju saimniekiem, varēja kaut ko izdarīt meliorācijas sakārtošanā.”

Dod līdzekļus pārbūvei
Konsultants uzskata, ka zemnieki neizmanto pirms vairākiem gadiem doto izdevību, kad līdzekļi tika piedāvāti ar ES atbalsta projektu palīdzību. Īpašnieki sapulcē noklausījušies stāstīto, pierakstījuši kontaktinformāciju, bet tālāk neesot rīkojušies. Meliorācijas sistēmas sakārtošanu Rucavas novadā tad organizējusi viena vien saimniece. “Kursas Laiks” jau rakstījis, ka to savā saimniecībā veica Dzintra Dunaiska.
“Zemnieki nedomā stratēģiski,” par pārējiem strikts viedoklis ir G. Rolim. Ja meliorācijas objekti būtu sakārtoti, nebūtu arī problēmu ar applūstošajiem ceļiem. Tagad pašvaldība, novadot no tiem ūdeni, cīnās ar sekām. Valsts esot devusi savu ieguldījumu, sakārtojot Līgupi un Paurupi.
Meliorācijas objektu pārbūvei joprojām ir pieejami ES projektu līdzekļi, atgādina Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis. Pašlaik izsludinātā nebūt neesot pēdējā pieteikšanās kārta. Zemnieku atsaucību viņš vērtē kā pietiekami aktīvu. Ģ. Osis atzīst, ka Liepājas pusē meliorācijas sistēmas jau agrākos laikos ir gudrāk būvētas, tām labāki projekti. Svarīgi – lai grāvji, kanāli un upes spētu lieko mitrumu uzņemt. Ja lielās izteces nav kārtībā, tad cieš arī zemnieki. Ģ. Osis norāda, ka pašreizējais lauku mitrums saglabājas, jo intensīvo nokrišņu dēļ ūdens līmenis upēs un citās ūdenstecēs pats par sevi ir augsts.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liekais ūdens atgādina par meliorāciju

Kategorijas