Pašdarbniekiem psihoterapeitu nevajag

2017. gada 12. oktobris 07:00

2240

“Dziedu un bungoju,” par savu darbošanos tautas mūzikas ansamblī “Neparasts gadījums” saka Sanita Dejus. Uz mēģinājumiem Durbē viņa brauc no Liepājas. “Man šeit ļoti patīk, kā pilsētniece reizi nedēļā gribēju izrauties no pilsētas vides. Patīk lauku cilvēku sirsnība un vienkāršība. Kolektīvs ir radošs un jautrs, esam bijuši daudzviet Latvijā un arī Lietuvā. Te sastapu domubiedrus, bijis daudz jauku piedzīvojumu. Āķi lūpā esmu dabūjusi un tagad esmu Durbes patriote.”

Uztur dzīves tonusu
To, ka, reiz ieķēries, āķis lūpā nelaiž vairs vaļā, apliecina arī citi Durbes kultūras nama pašdarbnieki. Pagājušajā ceturtdienā viņi atklāja jauno sezonu ar jautru pasākumu “Ar krāsu prieku pret rudens skumjām”.
Skolniece Ailinda Geruļska atzīst, ka kultūras namā izaugusi, jo te strādā viņas māmiņa. Otro gadu meitene darbojas cirka studijā – žonglē un šogad cer iemācīties ko jaunu.
Maija Lankupa pašdarbībā atgriezusies pēc zināma pārtraukuma. Agrāk gan dziedājusi sieviešu korī, gan dejojusi. Kad piedzimuši bērni, vaļaspriekiem vairs nav atlicis laika. Tagad uzmusināta un iesaistījusies senioru ansamblī “Mežābele”. “Kāpēc es nevarētu vienu reizi nedēļā iziet no mājas?”
Gandrīz 20 gadus “Mežābelē” dzied Biruta Geguste. Reiz braukuši ekskursijā, dziedājuši un kultūras nama vadītāja Daira Veilande viņu uzrunājusi: “Tev jānāk ansamblī dziedāt!” Pirms tam Biruta dziedājusi tikai vidusskolā, kur bijis labs dziedāšanas skolotājs. Viņš mācījis orientēties notīs, un šīs zināšanas tagad ļoti palīdz. Birutas kundze atzīst, ka šī aktivitāte uztur dzīves tonusu un gara možumu. Kad pēc vasaras pārtraukuma nāk rudens, tad nevarot vien sagaidīt, kad sāksies mēģinājumi. Ansambļa pamatsastāvs esot nemainīgs, “jābūt katastrofālam iemeslam, lai kāds aizietu prom; reizēm jau man liekas, ka vajadzētu kaunu prast”.

Nesīs novada vārdu
“Dejoju jau no bērnudārza,” stāsta vidējās paaudzes deju kolektīva (VPDK) “Lindale” dalībnieks Gatis Karlsons. Pēc tam dejojis gandrīz vienmēr, vien ar neilgiem pārtraukumiem. Gatim grūti pateikt, kas viņu pie dejošanas notur, laikam pirmā deju skolotāja esot šo mīlestību ieaudzinājusi. Saista kopābūšana, relaksēšanās pēc darba. Stimuls noteikti esot Dziesmu un deju svētki.
Kā āķi lūpā dabūjusi Zane Eltermane, kura amatiermākslu piekopj jau vairāk nekā desmit gadu? “Visu laiku tikai “darbs–mājas”, tas bija garlaicīgi. Jābūt arī iziešanai ārā.” Pie kultūras nama viņu saista dažādi izbraukumi, draugi. “Ir jau arī psiholoģiskais moments. Citiem jāiet pie psihologa, bet es varu izbļaustīties pa kori. Citi iet kaut kur staigāt, bet es varu atnākt pastaipīt butaforijas uz skatuves. Galvenais, ka ārā, cilvēkos – tas daudz ko dod.”
“Sezona nebūs no vieglajām, bet mēs vienmēr visu kopīgi spējam pārvarēt un izdarīt. Mēs esam tie, kas labi parāda Durbes novadu,” savējos uzslavē D. Veilande. Panākumu balsts allaž bijis Durbes novada pašvaldības materiālais plecs. Jaunās sezonas lielie darbi – Latvijas simtgade un Dziesmu un deju svētki. Tiem jau kvalificējušies trīs kultūras nama kolektīvi – sieviešu koris “Durbe” (diriģenti – Renārs Juzups un Līga Strēle), VPDK “Lindale” (vadītāja – Gražina Afanasjeva) un tautas mūzikas ansamblis “Neparasts gadījums” (vadītāja – Eva Smiltniece). Labi parādot sevi skatē, par ceturto dalībnieku var kļūt R. Juzupa vadītais vīru vokālais ansamblis.

Dzīvo krāsaini
“Vasaras vitamīni vēderā, saules iedegums sejā, atvaļinājuma un brīvdienu trakums joprojām vēl galvā, un atkal tiekamies ar draugiem un kolēģiem, pēc kuriem vasaras laikā, iespējams, esam tā noilgojušies, ka tie jau sapņos rādās,” saka vakara vadītāja Solvita Sudmale.
Durbes pašdarbniekus sveic Liepājas Pop/Rokskolas audzēkņi, izpildot savas populārākās dziesmas. Tad visi kolektīvi tiek aicināti sevi prezentēt un uzlikt savu vēstījumu krāsās uz kopīgā molberta.
“Šajā sezonā būsim šādos tērpos, lai būtu labi redzami,” “Mežābeles” dziedātāju atstarojošās vestes prezentē ansambļa vadītāja D. Veilande. “Lindales” dejotāji ir uzticīgi savu “firmas” krekliņu salātzaļajai krāsai, taču priekšnesumu sniedz pavisam citā ampluā – nevis dejo, bet dzied: “Par zaļu pat vēl zaļāks ir mūsu dejas laiks.” “Krāsaini sapņi lai izdodas mums,” ar kopīgu dziesmu priekšā nāk sieviešu koris un vīru ansamblis, un S. Sudmale šajā apvienībā saklausa arī bērnu kora balsis.
Zilo cerību zirgu par vadmotīvu savam priekšnesumam izvēlējusies amatierteātra “Dīvatrons” trupa. D. Veilande pašdarbniekiem novēl: “Nepazaudēt krāsas, tad mums izdosies! Uz priekšu!”
Visi vienojas kopīgā himnā, kurā veltītas rindas katram kolektīvam, bet vienojoša ir apņemšanās “labi laiku pavadīt, kaut ko jaunu iemācīties”. Vakara dalībniekiem jāpierāda sevi arī konkursā “Es mīlu Durbes kultūras namu”, kurā jāatbild uz nopietniem jautājumiem, piemēram, kurā gadā tas celts.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašdarbniekiem psihoterapeitu nevajag

Kategorijas