Cer izaudzināt olimpiešus airēšanas slalomā

2017. gada 12. oktobris 07:00

“Latvijā tas ir sen. Liepājā, šķiet, no 70. gadiem. Tas ir sporta veids, kas tiek pārstāvēts arī Olimpiskajās spēlēs. Cik tas ir populāri? Kā uz to skatās,” par airēšanas slaloma vēsturi un mūsdienu situāciju stāsta tā treneri Aigars Auznieks un Juris Kurvins. Abi ir pārliecināti – šobrīd sporta veids atkal atguvis spozmi un kļūst aizvien populārāks, tādēļ īpaši svarīgi, ka tajā iesaistās vairāk jauno sportistu.

Konkurē ar kaimiņiem
Par Latvijas sasniegumiem līdz šim A. Auznieks stāsta: “Ir bijuši divi olimpieši, kuri piedalījušies Olimpiskajās spēlēs, un augstākā vieta ir bijusi 21., ja nemaldos.” Treneris neslēpj: airēšanas slaloms ir sporta veids, kura popularitāte te uzplaukst, te atkal noplok. Šobrīd situācija uzlabojoties un par to esot prieks. “Vienu brīdi vispār slaloms bija pazudis. Ne gluži pazudis, bet bija kādi 20–30 dalībnieki sacensībās, negāja īpaši spoži. Bet nupat jau ir tā, ka lielākie sāk piedalīties pasaules čempionātos. Iegūstam no 50. līdz 60. vietai. Domāju, ka līmenis var būt daudz augstāks, tas pamazām ceļas.”
Par to, kā sporta veids attīstījies, kopš tajā darbojas abi treneri, savas pārdomas ir arī J. Kurvinam: “Šis sporta veids ir kritis, cēlies un turpina celties. Tagad tas ir atdzimis tā diezgan nopietni, jo vienubrīd bija patiešām apklusis.” A. Auznieks piebilst: “Vecie treneri ir metuši mieru, vietā nākuši jaunie, un var just, ka jaunajiem tagad ir interese kaut ko darīt. Ir cita darīšana, viss citādāk notiek.”
Cik Latvijā kopumā ir treneru, kuri jauniešus apmāca airēšanas slalomā? “Ir padsmit klubi. Ir tādi, kur ir vairāk dalībnieku, kur ir mazāk. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar lietuviešiem, igauņiem, jo sacensības notiek kopā. Līdz ar to konkurence ir pietiekoša un ir interese. Parasti ir jāpasvīst,” atklāj A. Auznieks.

Pirmie interesenti – pašu bērni
Gan A. Auznieks, gan J. Kurvins savulaik ar airēšanas slalomu nodarbojušies paši. Abi ar sporta veidu nopietni sākuši nodarboties apmēram 12 gadu vecumā. Par to, kādi sasniegumi savulaik gūti, A. Auznieks pastāsta: “Esmu piedalījies pasaules čempionātos, bijis Latvijas, Baltijas čempions.” Abi treneri paši savulaik izgājuši cauri nopietnam treniņu procesam un ir pārliecināti: ja jaunietis vēlas nopietni nodarboties ar airēšanas slalomu, tad vislabāk treniņus uzsākt pusaudža gados. “Jaunākais audzēknis mums ir sešus gadus vecs, bet tas ir drusku par ātru,” pārliecināts J. Kurvins. Kolēģis pievienojas: “Viņam laivu pašam aiznest – ir, kā ir. Bet, ja trenerim jāstiepj visiem laivas, tas aizņems ļoti daudz laika. 10 līdz 13 gadi ir normāls vecums, kad sākt.”
Kā nolēmuši pievērsties airēšanas slaloma trenēšanai? J. Kurvins un A. Auznieks atzīst: visa pamatā bijusi dēlu izrādītā interese par sporta veidu. “Mēs te paši braukājām, kamēr mans puika, Jura puika kaut ko sāka. Tad, lai būtu kompānija, vajag vairākus un tā kaut kā aizgāja,” atklāj A. Auznieks. Abi treneri nenoliedz, ka ir absolūti šī sporta veida entuziasti un vēlas savas zināšanas nodot tālāk – nākamajai paaudzei. Kur jaunieši uzzinājuši par iespēju pievienoties airēšanas slaloma treniņiem? “Draugs draugam. Šogad tas ir pirmoreiz, kad mēs meklējam audzēkņus,” atklāj A. Auznieks, un J. Kurvins papildina: “Esam bijuši arī skolās, informējuši par šādu iespēju.”
Uz jautājumu, kā liepājniekiem līdz šim veicies, piesakot sevi šajā sportā veidā, J. Kurvins atbild: “Rezultāti īstenībā ir diezgan labi gan meitenēm, gan puikām. Ivo savā vecumā šobrīd U16 grupā ir viens no labākajiem.” Ivo Kurvins ir trenera J. Kurvina dēls, un ar airēšanu aizrāvusies arī trenera astoņus gadus vecā meita. J. Kurvins smejot teic: “Tā jau mēs sākām – sava prieka pēc. Un pēc tam arī tas viss aizgāja.” Vaicāts, vai treneris priecājas, ka bērni izvēlējušies šo sporta veidu, un vai nav baiļu un satraukuma, vērojot viņus, tētis saka: “Absolūti nav baiļu. Tas ir ļoti labi. Es viņus nespiežu, viņiem pašiem tas patīk, es tikai ievirzīju – tas arī viss. Meita jau ir sākusi airēt, brauks uz sacensībām. Viss kārtībā, viss notiek.”

Gaida rindās pusaudžus
Ar airēšanu jaunieši Liepājā ikdienā nodarbojas kanālā Kūrmājas prospekta galā, pie bijušā “Dinamo” stadiona. “Mēs divus gadus esam te. Pirms tam uzsākām Nīcā. Taču, tā kā paši vairāk esam Liepājā, tad izbraukāt nevaram un nu darbojamies te,” stāsta A. Auznieks. Treniņos piedalās ap padsmit jauniešu, kuri tiek dalīti divās grupās. Ar jaunākajiem darbojas J. Kurvins, savukārt vecākos trenē A. Auznieks. Šobrīd tiek aicināti pievienoties 10–13 gadus vecie.
Airēšanas slalomā kopā trenējas gan puiši, gan meitenes. A. Auznieks ir pārliecināts, ka tas treniņu procesu un pašu sporta veidu padara vēl interesantāku. “Tur jau tā lieta, ja ir meitenes un ir puiši, tas viņiem ir interesantāk. Tas nav tā kā futbolā vai basketbolā – katrs ir pa savam.” “Arī vecāki droši aicināti,” smejot teic J. Kurvins. Un A. Auznieks atklāj: “Ir mums te cita brigāde, kas nāk vēlāk vakarā ar laivām. Aktīvisti, kuri ar to nopietni nav nodarbojušies, bet izdomājuši, ka grib. Viņi te nāk un braukājas.”
Abi treneri atzīst: bērnus šajā sporta veidā ļoti atbalsta vecāki. Nereti arī nākot talkā treneriem un rūpējoties par treniņam nepieciešamo nodrošinājumu. “Vecāki ir lieli malači. Visur, kur esam braukuši, viņi ir atbalstījuši, domājuši, kā tikt, līdz ar to liekas, ka viņi nekad nav teikuši nē un ir visādi atbalstījuši,” priecājas A. Auznieks.

Treniņi – sporta zālē un ūdenī
Abi treneri treniņu procesam pieiet nopietni – jaunieši sporto katru dienu. “Lielākie katru dienu, mazajiem ir trīsreiz nedēļā. Pa ziemu ir fiziskie treniņi, ejam uz baseinu, ārā skrienam krosus. Taujāts par treniņu maksu, A. Auznieks pastāsta, ka tā ir 30 eiro mēnesī. “Visu laiku bija kādi desmit eiro un tad bija tā – vecāki vēl dabūja tāpat maksāt par izbraukumiem, par vēl kaut ko.” J. Kurvins piebilst, ka nauda nav domāta algām, bet gan jaunam inventāram, aprīkojumam. “Tas ir tā, lai biedrībā kaut kas uzkrājas.”
Vai sporta veida turpmākajai attīstībai Liepājā un jauniešu piesaistei būtu vajadzīgs lielāks pašvaldības, valsts atbalsts? “Tagad jā. Mēs jau bijām, runājām, teica, ka līdzēs. Redzēsim, kā būs. Jo tā solīšana jau ir viens, bet darīšana… Skaidra lieta, ka tas ir vajadzīgs,” saka A. Auznieks.
Vai redzams potenciāls jauniešos, kuri trenējas Liepājā? “Galvenais ir gribēšana. Ja mazajam cilvēciņam patīk ūdens, tad viss ir kārtībā un arī rezultāts neizpaliek. Parasti ir tā – ja ūdens nav viņa stihija, tad viņš pēc pirmajiem treniņiem jau saprot, ka nebūs,” pārliecinājies J. Kurvins.
Kādi ir treneru nākotnes mērķi, vīzijas? “Lielākais mērķis ir – lai izaugtu kāds olimpietis no šiem cilvēkiem un lai būtu normāla treniņu vieta. Pārējais ir ļoti vienkārši – tas ir ļoti interesants sporta veids gan bērniem, gan arī treneriem,” uzsver J. Kurvins.
Vēl šobrīd jaunieši var pieteikties treniņiem, sākumā apmeklējot fiziskos treniņus un pēcāk jau dodoties ūdenī. “Esam atrodami arī “Facebook” lapā “SK Atvars” – tur ir telefoni, informācija,” uzsver treneris.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cer izaudzināt olimpiešus airēšanas slalomā

Kategorijas