Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lapas – rudens noskaņai vai smaga darba vaininieces?

VENDIJA PIKŠE

2017. gada 26. oktobris 07:00

1063
Lapas – rudens noskaņai vai smaga darba vaininieces?

Sākoties rudenim, sociālie tīkli un fotoalbumi pildās ar rudenīgām bildēm, cilvēki brauc pie dabas un bauda skaistos skatus. “Kursas Laiks” centās noskaidrot, ko vislabāk darīt ar nokritušajām koku lapām – atstāt tās uz zemes vai sagrābt?

Rada īpašo sajūtu
Trīs jaunās māmiņas, kuras laikraksts sastapa Liepājas parkā, atzina, ka dzeltenās un sarkanās lapas rada īpašu rudenīgu noskaņu. Viņas uzskata, ka parkos droši var atstāt lapas nesagrābtas, jo šeit cilvēki nāk nesteidzīgi pastaigāties. Uz gājēju ceļiem pilsētā un braucamajām daļām gan vajagot sagrābt, jo tur pārlieku daudz lapu vēlāk var kļūt bīstamas, uzskata visas trīs liepājnieces.
Monta Egmane ikdienā strādā kafejnīcā, kas atrodas parkā. Rudens skatu viņa var baudīt katru dienu, un nobirušās koku lapas viņai ir mīļas. “Man patīk, ka lapas tiek atstātas tā, kā nokrīt, jo tas rada to superīgo rudens sajūtu. Arī ziemā man patīk, ka sniegs paliek kupenās, lai var brist cauri,” atklāj Monta. Sieviete dzīvo privātmājā, kuras dārzā koku nav, tāpēc ikgadējo lapu grābšanu uz savas ādas nav izjutusi. Par lapu bīstamību viņa līdz šim neesot aizdomājusies, bet piekrīt, ka tās var kļūt bīstamas, ja to kārta paliek pārāk bieza.

Grābšanu apgrūtina lietus
Sētnieki šo laiku vienmēr gaida ar bažām, jo tas nozīmē smagu darbu. Māris Klaišis strādā vienā no uzņēmumiem, kas atbild par ielu tīrību Liepājā. Laikraksts viņu sastop brīdī, kad viņš kopā ar kolēģiem vāc sakritušās koku lapas Liepājas parkā. Kāda šogad ir lapu “raža”? “Visā visumā lapas šogad labi vācas. Tagad tās ir apžuvušas un vieglākas nekā pirms tam. Tomēr jāpaspēj savākt pēc iespējas ātrāk, lai tās atkal nesalītu,” stāsta M. Klaišis. Viņš arī norāda, ka zālieni vēl ir ļoti slapji, tāpēc automašīna, kurā jāsamet sagrābtās lapas, atstāj neglītus iespiedumus, kas, cerams, drīz pazudīs.
Gražina Galdika sev piešķirto rajonu Priekulē tīra jau piecus gadus, tāpēc iekrājusies pieredze arī lapu savākšanā. “Priekulē laikam esam septiņi sētnieki, katram no mums ir iedalīts rajons. Sanāk liela teritorija, ko tīrīt. Lapas jau nebirst reizē: kad viena koka lapas sagrābjam, tā otrs koks turpat blakus sāk birt,” stāsta Gražina. Šogad lapu vākšanu apgrūtina lielais lietus, kas tās padara smagas. “Ir mazliet grūtāk, jo lapas vēl nav izžuvušas un līdz ar to grābšana ir smagāka. Cenšos smuki visu notīrīt, bet, redz, tur atkal jau birst jaunas lapas. Līdz ielas galam pat vēl neesmu paguvusi satīrīt,” smejoties nosaka sētniece. Viņa arī stāsta, ka lapas jāsavāc pēc iespējas lielākā kaudzē, jo tad tās vieglāk būs savākt automašīnās. Lielās kaudzes prasa vairāk spēku, sētniekiem jāstrādā vaiga sviedros. “Akācijas, manuprāt, ir vislielākās gružotājas. Tās divas reizes vasarā zied, tad viss zāliens ir ar ziediem, kas jāsavāc, bet rudenī tās ilgi birdina savas lapas,” stāsta G. Galdika.

Palīdz pensionāriem
Vai sētnieki labprātāk atstātu lapas guļam uz zemes? “It kā jau varētu atstāt lapas mēslojumam, bet man liekas, ka tas ļoti nesmuki izskatās. Tā varētu darīt kaut kur dziļāk sētās, bet pie trotuāra visam jābūt notīrītam,” pārliecināta G. Galdika. Arī Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzskata, ka ielām jābūt notīrītām ne tikai estētiska skaistuma dēļ, bet arī drošības nolūkos. “Sētniekam ir jāsavāc lapas, lai cilvēki nepakrīt. Piemēram, pie skolas un halles, visur, kur ir bruģis, lapas ir jāsavāc. Priekulē savāktās lapas tiek aizvestas un no tām veido kompostu, ar ko vēlāk mēslot pilsētas augus,” stāsta V. Jablonska.
Priekules vidusskolas 4. klases skolēni kopā ar savu skolotāju Mariku Šefleri ik gadu izbauda rudens lapu vākšanu. Viņi palīdz vecajiem cilvēkiem, sagrābjot nokritušās lapas to sētās. “Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kur lielākoties dzīvo pensionāri, un mēs ar bērniem
ejam grābt lapas, lai palīdzētu citiem – tas ir mūsu labdarības darbs,” stāsta skolotāja. Viņa uzskata, ka šādi bērni iemācās gan darbu, lapas vācot, gan radošumu – veidojot mākslu, jo sagrābtās lapas izmanto vēl kādam interesantam mērķim. “Bērni paši mājās nospiež šīs lapas un arī dažādus vasaras ziedus, līdzīgi kā kādreiz veidoja herbāriju. To visu vēlāk izmantojam zīmēšanas darbos un arī gleznās,” stāsta M. Šeflere.
Šogad bērnu radītās gleznas pat ierāmētas ar paštaisītiem rāmīšiem, kas veidoti no zariņiem.