Uz Aizputi mūziku mācīties

2017. gada 26. oktobris 07:00

344

Aizputes mūzikas skolas audzēkņu skaits stabili turas ap 120. Brauc uz Aizputi mūziku mācīties ne tikai pašu novada bērni, bet arī no Kuldīgas novada pagastiem, “Kursas Laikam” atklāj skolas direktore Arta Kangīzere.

Novērtē iespēju
Citu novadu bērnus uz Aizputi ved vecāki ar savām automašīnām. Daži kooperējas, citi ved individuāli, bet pirmkārt novērtē iespēju. “Šobrīd brauc bērni no Turlavas, Laidiem Kuldīgas novadā. Iepriekš ir bijuši arī skolēni no Durbes novada, bet tie skolu jau beiguši. Vecāki novērtē plašo piedāvājumu, jo mūsu skolā ir iespēja apgūt dažādu instrumentu spēli,” stāsta A. Kangīzere.
No svara ir ne tikai mūzikas skolas, bet arī citu skolu piedāvājums. A. Kangīzere uzsver, ka interesants ir arī piedāvājums interešu izglītībā un mākslas skolā, kas spēj konkurēt.
“Es tiešām vēlos pateikties tiem vecākiem, kuri pašaizliedzīgi vadā bērnus, jo nekādu kopēju transportu mēs nevaram piedāvāt. Gribu uzsvērt, ka ne tikai vecāki ir apzinīgi, bet arī bērni mācās ļoti apzinīgi, iespējams, tādēļ, ka pārvar lielākas grūtības, lai nokļūtu skolā,” tā direktore.

Par naudu nesūdzas
Atceroties reformas izglītībā, “Kursas Laiks” jautā arī par atalgojumu un finansējumu tieši mūzikas skolai. “Šobrīd mums ir trīspusējais maksājums – valsts finansējums, pašvaldības finansējums un vecāku līdzmaksājums. Pateicoties Aizputes novada domei, vecāku līdzfinansējums ir neliels – 1,42 eiro mēnesī. Tas attiecas gan uz mūziku, gan mākslu, gan sportu. Pieļauju, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ skolas ir tik labi apmeklētas. No vecāku līdzfinansējuma parasti pērkam jaunus instrumentus skolai,” informē A. Kangīzere.
Pedagogu darba algas gandrīz pilnībā sanāk no valsts dotās naudas, un sūdzību šobrīd neesot.

Spēlē pasākumos
Uzstāšanos uz skatuves Aizputes mūzikas skolas bērniem netrūkst. “Aicina mūs uz dažādiem pasākumiem. Nesen uzstājāmies Skolotāju dienas sarīkojumos, bijām arī vietējā novada sarīkojumā Kazdangas pilī. Drīzumā brauksim uz Laidu kultūras namu,” stāsta A. Kangīzere.
Aizputes mūzikas skolas audzēkņi spēj piedāvāt plašu programmu. Ja ir transports līdz uzstāšanās vietai, tad cenšas braukt vismaz viens pārstāvis no katras nodaļas, un beigās iznāk kārtīgs koncerts. Skolā ir 13 licencētas programmas: māca gan klavierspēli, gan dažādus metāla un koka pūšamos instrumentus, gan vijoli un akordeonu. Skolā ir arī instrumentālais ansamblis un koris, kuru diriģē skolas direktore.

Tuba gaida spēlētāju
Kazdangas pūtēju orķestris ir viens no Latvijā nedaudzajiem, kas pārdzīvojis visus juku laikus. Šobrīd tas ir lielisks Aizputes mūzikas skolas sadarbības partneris, kurā spēlē gan skolotāji, gan audzēkņi.
Savukārt interesi par metāla pūšamajiem instrumentiem A. Kangīzere skaidro ar pedagogu aktīvo darbu. Jāpiebilst, ka “Kursas Laikam” citos novados nereti nācies dzirdēt, ka interese par trompetes, mežraga vai trombona spēli ir daudz mazāka nekā par saksofonu vai flautu.
“Varu vien slavēt skolotāju Jāni Kudumu, kurš savā cienījamā vecumā strādā skolā un piesaista skolēnus. Metāla pūšamo instrumentu nodaļa nav tā, kur bērni paši atnāk. Skolotāji brauc uz skolām, stāsta, aicina. Tāpat rīkojas skolotājs Ojārs Strungs. Līdz ar to skolā pūtēji turas,” tā skolas direktore.
A. Kangīzere atzīst, ka skolā gaida kādu, kurš vēlētos apgūt tubas spēli. Saprotams, ka instruments ir liels un puisim vai meitenei, kas to izvēlētos, jābūt brašākam augumā, lai instrumentu varētu noturēt.
“Katram instrumentam ir arī savas tīri fiziskas prasības pret mūziķi. Piemēram, pūtējiem ir jābūt veseliem un labiem zobiem, jo citādi pūšamos instrumentus nevar spēlēt,” paskaidro A. Kangīzere.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uz Aizputi mūziku mācīties

Kategorijas