Dāsni ziedo gan mantu, gan laiku

2017. gada 26. oktobris 07:00

117

“Liepājnieki un novadu iedzīvotāji ir dāsni ziedotāji – šogad patversme varēja izremontēt un iekārtot kaķu uzturēšanās telpu, kas tapusi kā papildinājums kādas ziedotāju grupas atjaunotajai kaķu sētiņai, lai minči varētu atrasties svaigā gaisā,” prieku pauž Liepājas Kinoloģiskās biedrības Dzīvnieku aizsardzības grupas (LKB DZAG) patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. Vienlaikus viņa norāda, ka cilvēkiem vajadzētu apzināties, kam viņi ziedo un ko viņi dāvā dzīvniekiem.

Maisos – apakšbikses un krūšturi
“Pie durvīm bija nolikts maiss. Sapratu, ka iekšā varētu būt drēbes, segas, lupatas, kas noder gan kā slaukāmais materiāls, gan ieklāšanai dzīvnieku gultās. Atverot maisu, biju pārsteigta – tur bija čības, krūšturi, jostas un pat apakšbikses! Skatoties maisa saturu arvien dziļāk, sāka palikt bail, ka starp nederīgajām mantām neatrodu mantu īpašnieka mirstīgās atliekas,” melnā humora stilā pajoko A. Dolmatova un atzīst, ka šādi gadījumi jāpiedzīvo ik pa laikam. “Vai cilvēki aizdomājas, kur dzīvnieki liks šādas mantas?” Reizēm rodoties iespaids, ka cilvēki to izmanto kā vietu, kur atbrīvoties no atkritumiem. Tas liecinot par ziedotāja nezināšanu un kultūras līmeni un liekot aizdomāties par mūsdienu ziedošanas kultūru kā tādu. Bieži dzirdēts, ka pat labdarības veikalos atstāti maisiņi ar drazām. “Taču vienmēr ir aizkustinājums, kad uz patversmi ziedotājs atgādā labas mantas, tostarp kvalitatīvu barību un higiēnas preces, un to atnes iedzīvotāji, kuri nežēlo dzīvniekiem, lai gan pašiem ienākumu nav daudz,” saka patversmes vadītāja.
Patlaban septiņas patversmes septiņās Latvijas pilsētās, to skaitā Liepājā, veikalu tīklā “Mego” īsteno ilgstošu labdarības atbalsta projektu “Dalīts prieks – dubults prieks”, kurā aicina iedzīvotājus iegādāties jebkuru dzīvniekiem un patversmei nepieciešamu produktu vai mantu – barību, smiltis, sadzīves ķīmiju – un pēc tam to ielikt speciāli šim mērķim izveidotajā ziedojumu kastē. Kāds cilvēks gados atzinies, ka patversmei gribējis palīdzēt, bet agrāk nodomu īstenot liedzis fakts, ka tas ir tālu no viņa dzīvesvietas. Izteicis pateicību, ka šis projekts viņam ļauj to realizēt.

Dzīvnieks izglītotam saimniekam
Patversmi ar ziedojumu kastīšu izvietošanu atbalsta arī citi uzņēmumi un organizācijas, kurām patīk patversmes ideoloģija un misija – reāli glābt dzīvniekus un sameklēt tiem jaunus saimniekus. “Mums nav konveijera principa. Mēs esam tie, kas izvēlas saimniekus dzīvniekiem, un mēs saimniekiem iedodam viņiem piemērotu, dzīvošanai sagatavotu, apmācītu dzīvnieku. Un svarīgi – sagatavotam un dzīvnieku turēšanā izglītotam saimniekam. Tāpat mēs esam par to, lai neviens dzīvnieks netiktu iemidzināts. Kopš 2014. gada mums nav bijis neviens šāds gadījums – visi dzīvnieki pie mums uzturas tik ilgi, kamēr nodzīvo savu dabīgo mūžu vai atrod saimniekus,” norāda patversmes vadītāja.
Patversmē patlaban mīt 16 kaķi un astoņi suņi. Mazākajam kaķēnam ir ap pusotra mēneša. Atvests no pašvaldības dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds”, jo neesot bijušas iespējas radībai dot nepieciešamo diennakts aprūpi. “Iesākumā devām kazas pienu. Te par viņu rūpējas divgadīgā kaķene Kitija. Viņai ir ļoti izteikts mātišķais gēns – viņai līdz ar pieņemto mazuli pašai parādījās piens,” par sabiedrisko un draudzīgo murrātāju stāsta A. Dolmatova. Un šis Kitijai nav pirmais izaudzinātais mazulis.
Patversmei ir līgums ar Durbes, Nīcas un Priekules novada pašvaldībām par tajās atrasto klaiņojošo dzīvnieku pieņemšanu. “Līdz šim gada laikā pie mums no novadiem atvesti deviņi dzīvnieki,” rezumē A. Dolmatova. Vienu no tiem – Priekulē atrasto un uz patversmi atgādāto suņu meiteni Dūdu – viņa rāda un stāsta kā vienu no klasiskajiem piemēriem, kā dzīvnieks ir pateicīgs par savu izglābšanu. “Saimniece viņu aizveda uz svešu vietu un mežā palaida. Kad suns iznāca pilsētā un mēs viņu 1. martā pieņēmām patversmē turēšanai, viņa bija galīgs grausts, no pārdzīvojumiem nosirmojusi. Taču, paskatoties zobus, secinājām, ka sunene ir jauna – maksimums, kādi divarpus gadi.” Tagad suns ir dzīvespriecīgs, labprāt rāda, ko patversmē iemācījies.

Tikai ar vairākuma piekrišanu
Patversme nu jau teju desmit gadus palīdz uz ielas mītošajiem un līdzcilvēku barotajiem kaķiem, pēc pieprasījuma izveidojot siltinātus kaķu namiņus. Nesen pie mājas tika kaķis, par kuru Liepājas centrā rūpējas kioska “Narvessen” pārdevējas. Visvairāk kaķu namu ir pie daudzdzīvokļu mājām. “Par namiņiem interese ir liela, taču vienmēr cilvēkiem izstāstām, ka to dabūt nav tik vienkārši, stāstām, ka tā ir visu viņu līdzcilvēku atbildība. Lai nebūtu tā, ka mums gandrīz jājūtas vainīgiem par padarīto un ar kaķu māju neapmierinātie iedzīvotāji to izdemolē, met ārā no pagalma, prasām savākt 51 procentu mājas iedzīvotāju balsu, ka viņi piekrīt namiņa atrašanās vietai dzīvesvietas sētā,” skaidro A. Dolmatova. Siltinātajiem namiņiem ir liela nozīme bezmājas kaķu veselības un dzīvības nodrošināšanā. “Kaķiem svarīgs ir termoregulācijas aparāts – viņi daudz enerģijas patērē siltuma saglabāšanai, tādēļ namiņi ir jāveido tā, lai tiktu nodrošināta siltuma funkcija,” viņa uzsver.

Svarīgs – brīvprātīgo ieguldījums
Īpaši liels ieguldījums un cilvēku ziedojums patversmes darbības nodrošināšanā ir brīvprātīgo atsaucība iesaistīties telpu uzkopšanā, dzīvnieku pastaigu nodrošināšanā un citos darbos. Jāsecina, ka A. Dolmatovas vadītās patversmes darbībā no pašiem pirmsākumiem iesaistās īsti fanātiķi, tostarp veterinārārste Sarma Korkliša, kura strādā patversmē jau 15 gadus. Kad “Kursas Laiks” viesojas patversmē, atnāk kāda brīvprātīgā, kura atnesusi kaķiem gardumus – pastēti un gaļu – un izved dažus suņus pastaigā pa Liepājas ezera krastu.
Nesen kāda brīvprātīgā vīrieša atsaucība, pielietojot prasmes remontdarbu veikšanā, ļāvusi īstenot daļas telpu renovāciju. “Par ziedojumiem, ko dāsni devušas Liepājas un novadu privātpersonas, varējām īstenot tikai mazu daļu no plānotā. Kaķu dzīvošanas telpa ir gatava, trūkst tikai vēl mēbeļu, kur viņiem gulēt, rāpties un spēlēties,” stāsta A. Dolmatova un piebilst, ka līdzīgu dizainu ieplānojuši visās pārējās telpās, kur uzturas suņi, tāpēc tiek krāta nauda, lai pakāpeniski varētu iesākto turpināt. “Vīrietis, kurš veica remontu, naudu par darbu neprasīja, mums bija jāiepērk tikai materiāli. Kopā tas izmaksāja ap 800–900 eiro. Brīvprātīgais bija priecīgs un pateicīgs, ka var izdarīt kādam reāli noderīgu un vajadzīgu darbu un ka mēs dodam viņam iespēju to izdarīt.”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dāsni ziedo gan mantu, gan laiku

Kategorijas