30 gadi Iedomāti Nepārspējamā Trokšņa Iracionālas Sintēzes

2017. gada 26. oktobris 07:00

Liepājas jauktais koris “INTIS” svin 30 gadu jubileju. Skaidrot, kas ir “INTIS”, ko dzirdēsim koncertā un kas noticis pēdējā piecgadē, kā arī atcerēties senāku pagātni “Kursas Laiks” aicināja kora diriģenti Ilzi Valci.

Nosaukums nošokē
“INTIS” nav atvasinājums no personvārda. Tā ir abreviatūra no vārdu salikuma – “Iedomāti Nepārspējamā Trokšņa Iracionāla Sintēze”.
“Kora nosaukumu 20. gadsimta 80. gadu beigās izdomāja pirmais manis uzrunātais kora dziedātājs vīru balsīs Indulis Jirgensons. Viņš ceļoja uz Austrāliju pie radiem, un ilgā lidojuma laikā bija tapis kora nosaukums. Pirmajā mirklī pat nevarējām šī nosaukuma atšifrējumu izrunāt,” atceras diriģente.
Visi korī bijuši vieglā šokā. Taču – jo vairāk nosaukums izrunāts, jo vairāk iepaticies, jo izprasts tā saturs. I. Valce skaidro, ka koris ir kā neiedomājamu pretstatu vienība. Turklāt dzied dažādi cilvēki – katrs ir personība ar savām īpašībām, domām un interesēm. Katram ir savs “es” un savas prasības pret dzīvi, un katram ir, ko teikt. “Tajā brīdī, kad sanākam korī un kopīgi radām mūziku, mēs izsakām vienu saturu. Lai arī katra individuālā dziedātāja balss ir sevišķa, korī tās saplūst vienā un mēs visi runājam vienā – mūzikas – valodā,” saka diriģente. Viņa to salīdzina ar Visuma aprakstiem un attēlojumiem matemātikā, literatūrā vai jebkurā no mākslām. Harmonija rodas no šķietama sākotnēja haosa. Kora gadījumā tas ir skaņu jūklis, atšķirīgo cilvēku domu kopējais haoss. “Tad šie atsevišķie cilvēki, šīs Visuma zvaigznes sanāk kopā korī un rada kaut ko skaistu. Tieši tādēļ mūsu jubilejas koncerta afišā izmantots Visuma attēla fragments, kur pamanāmas gan atsevišķās zvaigznes, gan zvaigžņu kopas straume, kas tiecas saplūst vienotā harmonijā.”

Piedzied “Lielo dzintaru”
“Koris “INTIS” vienmēr ir bijis meklētājs. Vienmēr esam meklējuši kaut ko jaunu, sekojuši līdzi pasaules tendencēm mūzikā. Esam meklējuši jaunus un neizpētītus laukus, un mums ir veicies,” par kora garu stāsta I. Valce.
Viņa vēlas izcelt pēdējos piecus kora dzīves gadus. “Jo sevišķi es vēlos izcelt koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanas koncertu 2015. gada novembrī. Tūlīt koncertzāle svinēs divu gadu jubileju. Kā laika vienība divi gadi ir salīdzinoši neliels laika sprīdis, bet pēc notikumu daudzuma un intensitātes – ļoti ietilpīgs laiks. Korim koncertzālē ir bijis gods būt pirmatklājējam šī vārda vistiešākajā nozīmē. Pirms Lielās zāles atklāšanas koncerta nedēļas garumā notika Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas mēģinājumi kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Atvara Lakstīgalas vadībā, bet pirms mēģinājumiem mums bija nepieciešams laiks, lai iedziedātos. Sākumā mēģinājumos ar orķestri dziedājām vieni paši, tad pievienojās Ventspils Filharmonijas kamerkoris, bet ģenerālmēģinājumos – Valsts koris “Latvija”, jauniešu koris “Kamēr” un solisti. Pirms katra mēģinājuma mums tika ierādīta cita telpa – mēs iedziedājām jaunu telpu ik dienu. Tā bija gan kamerzāle, gan eksperimentālā zāle, gan “Civita Nova”, gan mūzikas skolas telpu stiklotā zāle un, protams, Lielās zāles kora balkons. Tas bija tāds atklājēju prieks,” atceras I. Valce.
Šā iemesla dēļ gan diriģente, gan koristi izjūtot emocionālu saikni ar “Lielo dzintaru” un savā veidā jūtas piederīgi tieši šai kultūrtelpai. Tādēļ koris vēlējies 30 gadu jubilejas koncertu organizēt tieši tur.

Lielo personību loma
“Veidojot jubilejas koncerta programmu, nolēmām, ka šis būs kora solokoncerts. Sākotnējā ideja bija iestudēt kādu lielas formas skaņdarbu kopā ar simfonisku sastāvu, bet, apsēžoties un mierīgi padomājot, secinājām, ka vēlamies parādīt pašu kori,” skaidro I. Valce. Jubilejas koncerta programma būs kā vēstījums par pēdējo gadu darbību, spilgtākajiem notikumiem un kora sadarbības partneriem.
Jubilejas koncerta sākumā skanēs korālis “Identitāte un pamats” no Ūlas Jeilo (Ola Gjeilo) “Saullēkta mesas”, kuru 2016. gadā “INTIS” atskaņoja “Lielajā dzintarā” kopā ar koriem un kamerorķestri no Lietuvas. Šajā koncertā pirmo reizi koncertzālē tika izmēģināta gaismas partitūra. “Tas patiešām bija ārkārtīgi skaisti,” piebilst diriģente.
Tālāk programma veidota no kora “INTIS” šā gada starptautiskās sadarbības projekta ar Lietuvas, Polijas un Krievijas koriem. Izskanēs lietuviešu komponista Vītauta Miškiņa (Vytautas Miškinis), krievu komponista Sergeja Rahmaņinova, poļu komponista Pāvela Lukaševska (Pavel Lukaszewsky) un latviešu komponista Pētera Vaska kompozīcijas.
Ar komponistu Vītautu Miškini I. Valce šovasar bija 3. Eiropas Koru olimpiādes un “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” žūrijas locekļi. Turpat viņa iepazinusies ar Dienvidāfrikas diriģentu Andrē van der Mervi (André van der Merwe), kura koris atskaņojis Maikla Bareta un Ralfa Šmita skaņdarbu “Indodana”. “Šo tradicionālo Dienvidāfrikas melodijas apdari esam iekļāvuši koncerta otrajā daļā. Tas ir vienkārši fantastisks skaņdarbs,” gaidāmo raksturo kolektīva vadītāja.

Rokrokā ar komponistiem
Ar poļu komponistu Pāvelu Lukaševski koris iepazinies Itālijā 2014. gadā, kur piedalījās Rimini starptautiskajā koru konkursā un kļuva par vienu no laureātiem. “Viņš pienāca mums klāt un izstāstīja, ka viņa Otrā simfonija pirms diviem gadiem ir skanējusi Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā,” stāsta I. Valce.
Savukārt izcilā latviešu komponista P. Vaska darbi izskanēs abās koncerta daļās. 90. gadu sākumā koris “INTIS” piedalījās Ventspils starptautiskajā koru konkursā, kur ieguva otro vietu un balvu saņēma no žūrijas priekšsēdētāja P. Vaska rokām.
2016. gads bija ļoti nozīmīgs Aizputes kultūras dzīvē, jo tur komponists P. Vasks un ērģelnieks Tālivaldis Deksnis svinēja 70 gadu jubilejas. Abu lielo meistaru jubileju koncertos piedalījās arī “INTIS”.
Koris “INTIS” ļoti iemīlējis un daudz atskaņo Ērika Ešenvalda mūziku. “Šā gada februārī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā izskanēja mūsu kora un sadarbības partnera – Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora “Austrums” – tradicionālais mīlas dziesmu koncerts “Zvaigznes” ar Ešenvalda piedalīšanos, bet decembrī komponists mūs un vēl divus Liepājas korus uzaicinājis piedalīties savā 40 gadu jubilejas koncertā “Lielajā dzintarā” kopā ar Valsts kori “Latvija”.”
Koncertā iekļautas arī divas Imanta Kalniņa dziesmas diriģenta un komponista Ārija Šķepasta aranžējumā.

Koncerts – meditācija
Jautāta, vai izdosies tik daudzu un dažādu komponistu mūziku loģiski sakārtot vienā koncertā, I. Valce smejas: “Redzēsim, kā mums izdosies. Jāņem vērā, ka visi skaņdarbi vairāk vai mazāk būs mierīgi. Šoreiz nebūs tādu spilgtu kontrastu, kā tas bija 25 gadu jubilejā. Koncerts šogad ir rudenī, apkārt plosās vētras un orkāni, tādēļ šī programma būs liriska, romantiska, apcerīga, bet tā būs dziļa satura pilna mūzika. Programmu noslēgs Uģa Prauliņa skaņdarbs “Dievaines”,” sola diriģente un piebilst, ka kopumā koncerts būs klausītāju meditācija kopā ar kori “INTIS”. Jubilejas koncertam ir izvēlēta mierīga un liriska mūzika. Šoreiz “INTIS” koncertā būs viens – tiks izmantotas tikai ērģeles un klavieres. Šos instrumentus spēlēs ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un pianiste Līna Andrejeva.

Uzrunā, aizrauj, rada
Tas, kā koris “INTIS” ir sācies, pa daļai ir mistērija, kuru var saprast, vien runājot ar diriģenti I. Valci. Kādu dienu 1987. gadā Liepājas tehnikuma Krišjāņa Valdemāra ielas ēkas auditorijā ienāca diriģente un dedzīgām acīm aicināja otrā kursa puišus nākt dziedāt. Viņu vidū biju arī es – šā raksta autors. Piekritu un gāju, un tā piekrita daudzi, kurus diriģente uzrunāja autobusos, uz ielas, Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, visur, kur vien sastapa dedzīgus cilvēkus.
Jautāta, kā korim tika meklēti dziedātāji, kā tas izdevās un izdodas vēl aizvien, viņa atklāj, ka tas vienmēr ir bijis vairāk vai mazāk līdzīgi. “Cilvēki ir jāuzrunā, un es to darīju. Pašu pirmo dziedātāju Igetu Zikmani es uzrunāju autobusā. Man viņu ieteica diriģents Jēkabs Ozoliņš, sakot, ka skolā ir meitene ar spēcīgu altu. Viņa tolaik mācījās Liepājas 1. vidusskolā. Abas dzīvojām Zaļajā birzē un braucām vienā autobusā. Viņa nav vienīgā dziedātāja, kuru esmu uzrunājusi autobusā. Pirmo basu Induli Jirgensonu ieraudzīju sēžam uz augstskolas trepēm. Gāju pie studentiem, uzrunāju auditorijās un aicināju dziedāt korī. Liku arī sludinājumus avīzēs. Vēlāk jau parādījās dziedātāji, kuri paši kori atrada,” atceras diriģente.

Cilvēki ir svarīgākie
Jau pēc pirmajiem kora dzīves gadiem parādījās arī pirmie panākumi, aizvien vairāk konkursu un gandrīz profesionālas koncertēšanas. Jautājums, vai tas mainīja attieksmi pret koristiem, vai sekoja stingrāka atlase, diriģenti saviļņoja līdz asarām, jo skar ārkārtīgi jūtīgu tēmu. “Deviņdesmitajos gados bija tāds mirklis, kad likās – lai paaugstinātu kora skanējuma kvalitāti un iegūtu godalgotas vietas dažādos konkursos, nepieciešams atlasīt dziedātājus pēc stingrākiem kritērijiem. Tā ir dilemma visiem koriem, kuri piedalās konkursos un organizē aktīvu koncertdarbību – atlasīt dziedātājus ar labiem muzikāliem dotumiem un pēc iespējas arī ar muzikālo izglītību. Arī es tā rīkojos. Pienākot jaunai sezonai, ne visus dalībniekus uzaicināju atpakaļ. Pēdējos gados daudz esmu par šo jautājumu domājusi un sapratusi, ka tā kultūrvide, telpa, kurā mēs dzīvojam, ir viena un ir jāiemācās strādāt ar tiem cilvēkiem, kuri ir šeit uz vietas un vēlas dziedāt, un jāpieņem cilvēki tādi, kādi viņi ir. Mēģinājumi veikt kādu īpašu atlasi bija kļūda, ko esmu sapratusi un ļoti nožēlojusi. Labi, ka pienāk laiks, kad nāc pie prāta un saproti, ka ar cilvēkiem mēs nespēlējamies. “INTIS” ir amatieru koris, nevis profesionālais. Dažkārt konkursu lauri ir jāupurē par labu tiem cilvēkiem, kuri ir šeit, Liepājā. Citu mums nav,” tā I. Valce.

Teātra ēra
Sākot no 20. gadsimta 90. gadiem, daudzus gadus “INTIS” darbība bija cieši saistīta ar Liepājas teātri un Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Imanta Rešņa vadībā. “Tas bija ļoti nozīmīgs posms kora dzīvē, jo piedalījāmies daudz dažādos uzvedumos – operās, mūziklos, koncertos, Pianisma zvaigžņu festivālā,” stāsta I. Valce. Tolaik gan ārzemju latviešu diriģents Andrejs Jansons, gan I. Resnis sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operas studiju, gan Ivonna Šakale ar Liepājas Bērnu un jauniešu operas studiju “Orfejs” iestudējuši operas izrādes, kur bija nepieciešams arī koris, piemēram, Andreja Jansona mūziklā “Princese Gundega”, Džana Menoti “Amāls un nakts viesi”, Jāzepa Mediņa “Luteklīte”, Jāņa Lūsēna mūziklos “Kaupēn, mans mīļais”, “Agrā rūsa” u.c.
“Tajā laikā teātra koncerti tika veidoti, klātesot gan vecākās paaudzes aktieriem, gan jaunajiem. Koncertos piedalījās gan “INTIS”, gan Simfoniskais orķestris. Teātra ēra mūsu korim bija gandrīz 15 gadu garumā. Šajā laikā arī veidojās paaugstinātas prasības. Dziedātājiem bija jādzied ļoti tīri un precīzi, bija jābūt atbildīgiem un disciplinētiem,” piebilst diriģente.
Īpaša ir piecgade, kad koris bija saistīts ar J. Lūsēna muzikālās izrādes “Kaupēn, mans mīļais” iestudējumu, par ko iestudējuma kolektīvs saņēma “Spēlmaņu nakts” “Grand Prix ‘99” balvu. Uz katru izrādi vienmēr bija jānodrošina noteikts koristu skaits, tāpēc tika veidotas maiņas. Izrāžu bijis ļoti daudz, tostarp viesizrādes gan Nacionālajā, gan Dailes teātrī Rīgā. Tā kā kora dalībnieki ir amatieri, tad dziedātāji uz izrādēm mainījās un kora sastāvs gadu gaitā izrādes vajadzībām nemitīgi tika atjaunots.

Vērtību sargātāja
Kora “INTIS” repertuāra politika vienmēr ir bijusi mākslinieciskās vadītājas un diriģentes I. Valces ziņā. Kopš 2009. gada viņa ir arī Liepājas apriņķa koru virsdiriģente un viņas pienākums ir rūpēties par Liepājas novada un Kurzemes kultūrvēsturiskajām vērtībām.
“Jo īpaši svarīgi tas ir, gatavojoties Latvijas simtgadei. Pēdējos piecos gados mums ir bijusi laime sagatavot mūzikas programmas ar izcilu latviešu komponistu, kā Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Imants Kalniņš, Arturs Maskats un citu, skaņdarbiem. Šajā laikā korim ir bijusi laba sadarbība arī ar Liepājas Simfonisko orķestri Atvara Lakstīgalas vadībā, orķestra stīgu kvintetu, orķestra mūziķiem, ar ērģelniekiem,” pēdējo gadu darbu raksturo vadītāja.

Vienmēr atklājēji
Kora “INTIS” un pašas I. Valces jaunatklājēju loma, ieklausoties diriģentes stāstījumā, ir pat ar nedaudz mistisku pieskaņu. “Mums pavisam nejauši izdevās kļūt arī par Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklājējiem. Tieši bibliotēkas atklāšanas dienā Rīgas Domā mums bija “Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikuma” ērģeļmūzikas projekta koncerts kopā ar ērģelnieku Tālivaldi Deksni, un pēc koncerta mēs ar visiem tērpiem devāmies uz bibliotēku, lai aplūkotu jauno ēku. Iegājām bibliotēkas foajē un aiz sajūsmas sākām dziedāt “Gaismas pili”. Vienā mirklī apkārt sāka pulcēties kupls klausītāju pulks, kuri tieši šajā mirklī devās pa kāpnēm lejā no oficiālās bibliotēkas atklāšanas. Zigfrīds Muktupāvels savam vadītajam televīzijas raidījumam šajā brīdī vēlējās intervēt Latvijas eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un lūdza mūs šīs intervijas laikā vēlreiz nodziedāt “Gaismas pili”,” atceras diriģente.
Dažādas sakritības bijušas jau kora pirmsākumos. 1990. gadā uz Liepāju atbraukusi baronese fon Tīzenhauzena, kura bija uzņēmusi kontaktus ar arhitektu Uldi Pīlēnu. “Viņš ieveda baronesi augstskolas zālē, kur man bija lekcija, un teica, ka cilvēki no Darmštates meklē sadarbības partnerus kultūras jomā. Baronese mūs uzaicināja rudenī sniegt draudzības koncertus. Pēkšņi augustā sākās pučs. Puča dienā vēlu vakarā ar kori “INTIS” Liepājas teātra skaņu studijā ierakstījām mūziku izrādei “Štillers”. Te pēkšņi ap vieniem naktī ienāk teātra dežurants un saka: “Ko jūs te dziedat – ārā šauj!” Skatījāmies uz viņu un nesapratām – joks vai nopietnība? Brauciens oktobra sākumā uz Vāciju tomēr notika, bet bijām sagatavojušies situācijai, ka varam atpakaļ vairs netikt,” stāsta I. Valce.
Augsburgā kori sagaidīja mācītājs Kārlis Zuika, kvēls brīvās Latvijas cīnītājs, kura brālis diriģents Roberts Zuika 2013. gada Dziesmu svētkos 100 gadu vecumā diriģēja Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. “Man bija tas gods kā Dziesmu svētku virsdiriģentei debitēt šajos svētkos kopā ar Robertu Zuiku. Dažubrīd tikai pēc laika ir saprotama notikumu un kādu cilvēku sastapšanas kultūrvēsturiskā nozīme,” laika lokus skaidro diriģente.

Mūzika pāri robežām
Pēdējos gados “INTIS” aktīvi veido sadarbību ar citu valstu partneriem, veido kopīgus mūzikas projektus, lai iepazītu citu tautu kultūru un iepazīstinātu citus ar mūsu mūzikas kultūras izcilākajiem pārstāvjiem un viņu radīto mūziku. Šogad koris kopā ar partneriem – Viļņas Universitātes jaukto kori “Pro musica”, Bjalistokas Tehnoloģiju universitātes jaukto kori, Sanktpēterburgas jauniešu kori “LAUDA” sniedza četru valstu komponistu mūzikas programmas koncertus visās četrās valstīs, parādot, ka mūzika ir tā valoda, kas cilvēkus vieno visā pasaulē.
“Tas, ko es vēlos uzsvērt – mūzikai nav robežu un šķēršļu. Cilvēki, kas runā mūzikas valodā, runā vienā – dvēseles – valodā. Mēs vasarā bijām kopā piecas diriģentes no Lietuvas, Ukrainas, Krievijas, Polijas un Latvijas, un mums nav, ko dalīt,” norāda I. Valce.

Nākotnes vīzija
“Man vienmēr ir ārkārtīgi patikuši tieši koru koncerti. Konkursi tomēr vairāk ir sports, sacensība ar noteiktiem spēles noteikumiem, tajos rezultātu nosaka vidējais aritmētiskais lielums. Savukārt koncertos ir daudz vairāk mākslinieciskas brīvības un burvības,” saka I. Valce.
Pēc Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem koris ieplānojis turpināt aizsākto starptautisko sadarbību ar ārzemju kolektīviem, vēlas piedalīties kādā teatrālā uzvedumā, sniegt skaistus koncertus Liepājā un citur Latvijā un ik pa laikam piedalīties arī kādā konkursā. Tie noder gan kora “tehniskās formas” uzturēšanai, gan dziedātāju mobilizācijai.
“Pēdējos gados mēs esam sapratuši, cik ļoti būtiska ir saskarsme ar dižām personībām. Sadarbība ar lieliem meistariem – komponistiem, izpildītājiem, koriem, orķestriem, teātriem un citiem – rada emocijas un sinerģiju, kuru vārdiem neaprakstīt. Spilgts piemērs tam bija “Saullēkta mesas” koncerts pagājušajā gadā. Mēs nespējam vārdiem izskaidrot, kas ar mums visiem tobrīd notika. Tas ir noslēpums, ko zina tikai tie, kuri bija koncertā. Savā jubilejas koncertā dziedāsim tos skaņdarbus, kas mums pašlaik ir aktuāli un kas patīk. Ceram, ka koncerts izdosies emocijām bagāts, tāpēc laipni visus ielūdzam,” aicina I. Valce.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

30 gadi Iedomāti Nepārspējamā Trokšņa Iracionālas Sintēzes

Kategorijas