“Mazais Namejs” Skrundā – zemessargu mācības pilsētvidē

2017. gada 26. oktobris 07:00

240

“Mazais Namejs” Skrundā – zemessargu mācības pilsētvidē

Pagājušajā svētdienā Skrundas militārajā pilsētiņā, kuru 90. gadu sākumā atstāja Krievijas armija, notika pirmās militārās mācības, ko organizēja Latvijas Zemessardze. Mācības vēroja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts un Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Lokatora pilsētiņa jeb “Mežaine”
Mācību vietai ir plaša un ilga vēsture. “Kursas Laiks” vairākkārt rakstījis gan par milzu padomju lokatora spridzināšanu, gan Krievijas armijas aiziešanu, gan vāji apsargāto objektu deviņdesmitajos, kad metāllūžņu tīkotāji no armijas objekta iznesa visu, ko varēja pārdot, gan pavisam nesen, kad Skrundas novadā gudroja, ko iesākt ar daudzstāveņu spoku pilsētiņu.
“Gribējām šo vietu iznomāt kādiem filmu veidotājiem, tomēr ideja izplēnēja. Tad pavērās iespēja šeit veidot poligonu un uzsākām sarunas ar Aizsardzības ministriju,” pērn “Kursas Laikam” stāstīja L. Robežniece. Svētdien viņa vēroja pirmās militārās mācības objektā un sacīja: “Esmu patiešām priecīga, ka šajā vietā kaut kas notiek. Ja šeit regulāri notiks militāras mācības, tad karavīri noteikti iepirksies Skrundas veikalos, kaut ko pasūtīs, iespējams, ar laiku vajadzēs arī telpas dzīvošanai.”
Tautā iecienītais nosaukums – Skrundas militārā pilsētiņa – nav oficiālais. Patiesībā to dēvē par Skrundas novada nekustamo īpašumu “Mežaine”
Savukārt zemessargi sola vietu sakopt un rūpēties par to pēc labākās sirdsapziņas. “Šeit vēl ir daudz kas sakārtojams. Protams, mājas mēs neatjaunosim, bet ir jāaiztaisa vecās kanalizācijas akas, jānostiprina pagrabi, kurus var izmantot mācībām. Ir jāpadara zona mazāk bīstama, jo zemessargi nav profesionālā dienesta karavīri. Viņi mācībās piedalās no darba brīvajā laikā, un tās jau tāpat ir pietiekami grūtas, tādēļ papildu neparedzēti šķēršļi, kur cilvēks var gūt pamatīgas traumas, nav vajadzīgi,” “Kursas Laikam” skaidroja pulkvežleitnants A. Rieksts.

Vieni uzbrūk, otri aizsargājas
Lauka taktiskais vingrinājums “Mazais Namejs” Skrundas novadā notika no 19. līdz 22. oktobrim. Tajā piedalījās aptuveni 300 zemessargu no četriem Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem. Kopumā lauka taktiskās mācības “Mazais Namejs 2017” notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu, kā arī pārstāvji no Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes, zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācību uzdevums bija paaugstināt zemessardzes vienību kaujasspēju apdzīvotās vietās.
“Visā pasaulē visvairāk karadarbība notiek tieši apdzīvotās vietās. Mēs esam militāristi. Es lūdzu, lai nekad karadarbība nenotiktu, tomēr mums jābūt gataviem šodienas izaicinājumiem,” tā A. Rieksts.
Zemessargu bataljoni bija sadalīti divās daļās. Vieni aizsargājās, bet otri plānoja uzbrukumu ēkām. Pirmajās mācību dienās aizstāvji ēkās ierīkoja komandpunktus, kārtoja aizsardzības līnijas, liekot smilšu maisus un dzeloņstieples, kas traucētu uzbrucējiem. Savukārt uzbrucēju uzdevums bija no tuvējā meža aizstāvjus vērot un kaldināt uzbrukuma plānu, slīpēt taktiskās izlūkošanas metodes un noteikt aizstāvju vājos punktus.
Svētdienas rītā bija mācību kulminācija, kad tika realizēts uzbrukums. “Kursas Laikam” bija iespēja vērot tieši 44. Zemessardzes bataljonu, kas bāzējas mūspusē. Aizstāvji bija nocietinājušies divās ēkās. Kaujā izmantoja šaujamieročus un rokas granātmetējus. Uzbrucējiem izdevās ieņemt vienu no mājām, bet aizstāvji veica taktisku atkāpšanos, lai pēc tam dotos pretuzbrukumā un ēku atkarotu.
Kaujas laikā abas ēkas ieskāva biezi dūmu mākoņi, apkārt sprakstēja šāvienu troksnis un būkšķēja granātmetēji. Saprotams, ložu spindzēšanas nebija. Lai noteiktu, kurš kritis un kura ložmetēja ligzda nedarbojas, karalaukā darbojās tiesneši, kuriem bija jāfiksē, kurš ugunspunkts tiek apšaudīts. Iespējams, tieši tādēļ palaikam varēja dzirdēt izsaucienus: “Šauj pa otro stāvu!” Savukārt “Kursas Laika” fotogrāfs Dainis Ģelzis nokļuva pašā kaujas peklē – ēkas iekšpusē, kur kareivji munīciju nav žēlojuši. “Vienu brīdi patiešām šķita, ka viss notiek pa īstam. Šāvienu apdullinošs troksnis, lido tukšās čaulītes, vīri kliedz – tas bija nopietni,” reportēja D. Ģelzis pēc atgriešanās no iekštelpām.

Tiesneši – vienkāršākais variants
Kara spēlē tiesneši ir pats vienkāršākais variants, kad mācību pamatuzdevums nav noskaidrot kādas puses pārliecinošu uzvaru, bet gan pilnveidot kaujas prasmes.
“Šajās mācībās izspēlējām pašu vienkāršāko variantu. Lai būtu maksimāli precīzi un godīgi, uz katriem diviem pretiniekiem būtu jābūt vismaz vienam tiesnesim, un arī tad trāpījumu nav iespējams apstiprināt simtprocentīgi. Ir tādas “Miles” sistēmas, kur ir īpaši aprīkotas jakas un ieroči, kas reģistrē šāviena precizitāti, noraida to datoram. Ja pretinieks ir neitralizēts, viņa ierocis vairs nedarbojas. Mēs šādu sistēmu esam aizņēmušies no Latvijas Bruņotajiem spēkiem uz vienām mācībām, tomēr konkrētajās mācībās šādas vajadzības nebija. Atzīstu: ja šāda sistēma mācībām būtu pašas Zemessardzes rīcībā, es tikai priecātos,” sacīja pulkvežleitnants A. Rieksts.
Tiesnešu darbību vērojot, “Kursas Laiks” secināja, ka viņi nespēj redzēt visas situācijas un adekvāti noteikt, kurš izrādījies veiksmīgāks konkrētā situācijā, jo praktiski visi kaujinieki mēģināja šaut no slēpņa. Pārliecinošs bija tikai paziņojums par ložmetēja ligzdas iznīcināšanu no rokas granātmetēja. Lai arī 44. bataljona uzbrucējus atzina par zaudējušiem, viņi rīkojās pārdomāti un tālredzīgi. Viņiem izdevās šaut uz pretinieku atklātā apvidū bez dūma piesega no vairākām pusēm. Šajā gadījumā gan tiesneši izslēdza no spēles vairākus pretuzbrukuma dalībniekus.

Nodarbojas ar sirdslietu
Kopumā varēja redzēt, ka zemessargi nodarbojas ar sirdslietu un pats process viņiem patīk, tādēļ arī pēc mācībām pārmetumu par tiesnešu darbu nebija. Aizstāvji arī bija 44. bataljona vīri un pēc kaujas varēja visas situācijas pārrunāt un norādīt biedriem uz acīmredzamajām kļūdām. Mācības klātienē vēroja arī 44. bataljona komandieris Vilmārs Vecvagaris. Viņš savu vīru darbu novērtēja pozitīvi, lai arī atzina, ka šis tas viņiem pēc mācībām būs sakāms.
Par mācību gaitu un iespaidiem “Kursas Laiks” uzrunāja vienu no aizstāvju vadītājiem – Zemessardzes 44. bataljona vada komandieri bocmani Gati Pilvertu. “Kopumā objekta aizsardzība izdevās, un esmu priecīgs par to, ka izdevās izpildīt mācību uzdevumu. Šāda veida mācības, lai arī notiek reti, ir ļoti noderīgas,” sacīja Zemessargs. Jautāts par tiesnešu darbu, viņš atzina, ka viņiem ir ļoti sarežģīts uzdevums – novērtēt situāciju un noteikt, kura vienība ir neitralizēta. G. Pilverts arī izskaidroja, kādēļ daži vīri, kuri tika noraidīti kaujas laukā, atkal iesaistījās cīņās: “Cilvēku attiecība uzbrucēju un aizstāvju pusē bija neatbilstoša, tādēļ abās pusēs bija rezerves. Tie, kuri izstājās no kara spēles sākumā, pēc tam atsāka kā rezervju pārstāvji.”

Nedrīkst smēķēt un uguni kurt
Mācību “Mazais Namejs” dalībnieki bija tie, kuri pēc ilga laika patiešām apdzīvoja Skrundas militāro pilsētiņu. Pirmās divas dienas zemessargu uzdevums bija iekārtot aizsardzības pozīcijas. Savukārt uzbrucēji viņus vēroja. Tas nozīmē, ka abu pušu zemessargiem vajadzēja nakšņot un veidot savu sadzīvi maksimāli tuvu reālajai situācijai. Karavīri iztika ar sausās pārtikas devām, nakšņoja kara pilsētiņas daudzstāvenēs.
“Viņiem bija jāievēro, ka nedrīkst kurināt uguni vai smēķēt, jo viņus vēro ienaidnieks un kaut kur var būt snaiperis. Neiztikām bez saslimšanas. Viens karavīrs saaukstējās, un es izlēmu liegt viņam tālāk piedalīties mācībās, lai arī cilvēks ļoti vēlējās,” sacīja pulkvežleitnants A. Rieksts.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Mazais Namejs” Skrundā – zemessargu mācības pilsētvidē

Kategorijas