Jaunās paaudzes birojs – kopstrādes telpa

2017. gada 2. novembris 07:00

Dizaineri, programmētāji, rakstnieki, projektu vadītāji un vēl citu profesiju pārstāvji strādā pēc pašu noteikta grafika. Darbus veic atbilstoši pasūtījumiem vai tad, kad rodas iedvesma. Parasti šie cilvēki strādā mājās, tomēr nu jau vairākus gadus viņi apvienojušies komūnās un darbu veic vietās, ko sauc par kopstrādes jeb co-working telpām.

Apvieno dažādus profesionāļus
Strādāt tad, kad pašam gribas, izklausās vilinoši. Strādāt mājās, nenovelkot pidžamu, izklausās vēl vilinošāk. Vismaz cilvēkiem, kuriem ikrīta iešana uz darbu apnikusi un reizēm tik ļoti gribas palikt mājās. Bet ilgstoši vadīt savu biznesu no dzīvojamās istabas vai vietējās kafejnīcas nav interesanti, un beigu beigās cilvēks vairāk sāk slinkot nekā strādāt.
Jēdziens “kopstrāde” pasaules biznesa valodā radies jau 21. gadsimta sākumā, kad biroja darba darītāji sāka meklēt jaunus strādāšanas veidus, jo ierastais ofiss vai darbs mājās nedeva cerētos rezultātus. Jāuzsver, ka kopstrādes jēdziens pielietojams tikai tiem, kuri strādā ar galvu, nevis ir fiziska darba veicēji. Šādā darba stilā parasti var strādāt radošo profesiju pārstāvji, mākleri, finanšu speciālisti un tie, kuri darba pienākumus var izpildīt, sēžot pie galda.
Kopstrāde ir biroja veids, kurā var strādāt jebkura aroda un uzņēmuma pārstāvji, vienkārši īrējot savu darba vietu jeb galdu, kā arī dažādas sapulču istabas. Kopstrādes telpas jau ilgus gadus ir populāras visā pasaulē. Pēdējā laikā šādas telpas darbojas arī Latvijā, un to pārstāvji ir pārliecināti, ka co-working ir nākotnes biroju modelis un aizvien vairāk cilvēku izvēlēsies strādāt šādi, nevis veidojot uzņēmumu birojus vienatnē.

Nodrošina ar visu nepieciešamo
Kopdarba telpas vieno dažādu nozaru pārstāvjus un ir viens no lielākajiem ieguvumiem šādam darba stilam. Ja esi reklāmas dizainers, kurš darbojas kā pašnodarbināta persona, un tev ir apnicis strādāt no mājām, tu pievienojies kopstrādes telpai un sāc strādāt kopā ar fotogrāfiem, IT speciālistiem, rakstniekiem, žurnālistiem un citiem interesantiem darboņiem. Šāda socializēšanās nodrošina ne tikai interesantas sarunas brīvbrīžos, bet paplašina arī kontaktu loku un var palīdzēt biznesa attīstībā.
Kopā ar jauniem kontaktiem koptelpās veidojas tādas kā kopienas – cilvēku grupas, kas apmainās idejām, iesaka un palīdz viens otram, kā arī pavada kopā brīvo laiku. Satikšanās ar dažādiem profesionāļiem attīsta arī jaunas idejas un uz vecajām ļauj paskatīties no cita skatupunkta. Ja esi pašnodarbinātais, skaidrs, ka tev nav darba kolēģu. Pievienošanās kopstrādes telpām iepazīstina ar jauniem kolēģiem, un nav svarīgi, ka jūs strādājat dažādās jomās.
Vēl izdevīgs aspekts ir finansiālais atslogs. Nav noslēpums, ka jaunajiem uzņēmējiem nav naudas, lai uzturētu biroju. Īrēt darba telpas atsevišķi nav izdevīgi, jo jāmaksā gan par telpām, gan komunālajiem maksājumiem, gan internetu, dažādiem kancelejas piederumiem un tehnisko nodrošinājumu. Turpretim kopstrādes telpās viss nepieciešamais ietilpst cenā un nav jādomā pat par kafijas un tējas pirkšanu, jo to kopā ar ūdeni var lietot, cik vēlas. Kā uzsver koptelpu īpašnieki – klienti šeit domā tikai par darbu un, ja gadījumā saplīst printeris, tad par tā remontu jāuztraucas koptelpas pārstāvjiem, nevis darba vietas īrniekiem.
Izjust cieņu un piederību kopienai var tikai tad, kad jūties par to atbildīgs. Tāpēc tiek pielietota mikroatbildība – katram dalībniekam tiek piešķirta sava atbildība, piemēram, apliet puķes, pārbaudīt, vai nav beigusies tēja, vai jebkurš cits darbiņš, kas neaizņem daudz laika un ir viegli izpildāms. Tādā veidā kopstrādes dalībnieki jūtas piederīgi un nozīmīgi kopienas locekļi.

Ievērot cieņu un pieklājību
Kopstrādes plusu ir daudz. Tā noteikti uzlabo ideju plūsmu un darba efektivitāti, jo cilvēks rūpīgāk plāno savu laiku, tomēr šis modelis nav ideāls. Izvēloties starp sava biroja īrēšanu vai darba vietas īrēšanu kopstrādes telpās, protams, izdevīgāk ir maksāt salīdzinoši nelielu īres maksu par co-working. Savukārt, izvēloties starp bezmaksas strādāšanu mājās un kopstrādes telpām, lētāks noteikti būs darbs mājās.
Nesen Liepājā notikušajā seminārā pieredzējuši speciālisti un vienkārši interesenti sprieda par kopstrādi kā jaunu darba vietu paveidu. Sanākušie interesenti pauda bažas, ka daļu spēka ikdienā paņemtu komunicēšana ar citiem cilvēkiem. Tā vairs nav komunikācija pozitīvā gultnē, jo traucē darba produktivitāti. Pat ja tu izvēlies neiesaistīties sarunās un visu velti darbam, iespējams, ka cilvēki, kuri ar tevi atradīsies vienā telpā, tik un tā sarunāsies un troksnis traucēs visus. Kopstrādes telpas “Teikums” menedžere Evita Zariņa stāsta, ka “Teikumā” ar šo traucēkli cīnās pavisam vienkārši. Ir izveidotas dažādas darba telpas – tādas, kurās ir skaļi, un tādas, kurās valda “bibliotēkas princips” jeb jāstrādā un jāsarunājas ļoti klusi. Jebkurā brīdī sanākušie var mainīt darba vietas, ceļojot no klusajām uz skaļajām telpām un atpakaļ.
Kopstrādes telpās satiekas dažādi cilvēki un ne visi viens otram patīk. To atzīst arī kopstrādes telpas “DarbaVieta” vadītāja Kristīne Jansone, piebilstot, ka ienācējiem nevajag censties iepatikties visiem vai norobežoties no kāda tikai tāpēc, ka viņam, piemēram, patīk cits mūzikas stils. Co-working viens no principiem ir pieņemt visus klātesošos un cienīt viņu izvēles, un tāpēc nevajag uzsākt sarunas par kutelīgiem tematiem, lai neizsauktu drāmu birojā.

Menedžeris redz visu
Kopstrādes princips savā ziņā ir unikāla parādība – pilnībā sveši cilvēki vēlas sanākt kopā, lai strādātu, komunicētu, gūtu jaunas idejas un saņemtu grūdienu pareizajā virzienā. Kopstrādes telpās visi dalībnieki tiek padarīti vienlīdzīgi, neizceļot īpašus vadītājus vai, piemēram, vecākos vai jaunākos dalībniekus. Taču telpā parasti ir viens cilvēks, kurš ir atbildīgs par kārtību un sniedz palīdzību tiem, kuri jūtas apmaldījušies. Kopienas menedžeris atbild par tehnisko nodrošinājumu, telpu izmantošanas kalendāru un dažādiem citiem ikdienas darbiem, nepārtraukti turot roku uz kopstrādes telpas pulsa.
Menedžerim jābūt arī nedaudz psihologam, lai zinātu, kā pavirzīt jaunpienācējus. “Es parasti savedu kopā divus cilvēkus, pasaku “redziet, šāda ir problēma” un aizeju, lai viņi paši tiktu ar to galā,” klasisku piemēru par savstarpēju palīdzību starp kopienas biedriem stāsta E. Zariņa no “Teikuma”.
Ļoti bieži pie kopienas menedžeriem vēršas klienti, sakot, ka nepieciešama palīdzība, piemēram, mājaslapas izstrādē vai grāmatvedības jautājumos. Tad menedžerim ātri “jāpārskrien” pāri visiem kopienas biedriem un jāatrod kāds, kurš varētu palīdzēt, un tieši vai netieši jāsaved šie cilvēki kopā.
Protams, sākumā cilvēki kautrējas un baidās, jo cits citu nepazīst. To iespējams mainīt, izgrūžot cilvēkus no komforta zonas. Lāsma Goba strādājusi par kopienas menedžeri kopstrādes telpā “Poligon” Ļubļanā un zina, kā to izdarīt. Dalībnieki nedrīkst sēdēt pie viena un tā paša galda katru dienu, vietas tiek mainītas kaut vai uz īsu brīdi. Tas palīdz justies drošākam, satikt atkal citus kopienas biedrus un būt mobilākam. Kopienas menedžeri atzīst, ka ikdienas darbā bieži pielieto nelielas viltības, lai palīdzētu biedriem iedzīvoties kopienas dzīvē un darba ritmā.
Modernā sabiedrība ļoti labi pieņem kopstrādes principus, un arvien vairāk un vairāk jauno speciālistu izvēlas strādāt tieši šādā veidā, nojaucot robežas starp nozaru speciālistiem, ierastajām ofisa šūniņām un darbalaiku “no 8 līdz 17”. Iespējams, kopstrāde ir nākotnes panākumu atslēga.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jaunās paaudzes birojs – kopstrādes telpa

Kategorijas