Vēlas Liepājas uzņēmēju un pašvaldības sinerģiju

2017. gada 2. novembris 07:00

Liepājas pašvaldība ir atvērta sadarbībai ar uzņēmējiem, jo tieši no tās atkarīga Eiropas līdzekļu piesaiste nākamajā plānošanas periodā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Kurzemes uzņēmēju biznesa atbalsta tīklošanas diskusijā sacīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.

Eiropas nauda nāks grūtāk
Savu uzstāšanos uzņēmēju priekšā M. Ābols uzsāka ar neiepriecinošu ziņu – Eiropas fondu līdzekļus iegūt būs grūtāk. “Šis jaunais plānošanas periods no iepriekšējā atšķiras kā diena pret nakti. ES fondu naudas iegūšanas process ir kļuvis birokrātiskāks un sarežģītāks gan pašvaldībām, gan komersantiem. Gaidas un cerības, ka process būs vieglāks, ērtāks un ātrāks, nav piepildījušās,” sacīja domnieks.
Kā viens no galvenajiem sadarbības modeļiem starp pašvaldību un komersantiem šajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā ir integrētie investīciju projekti, kas paredz katrai no pašvaldības aktivitātēm piesaistīt arī komersantus. “Ir Eiropas nauda, kuru apgūst pašvaldība un kas ir domāta uzņēmējdarbības attīstībai tiešā veidā. Pēc Eiropas naudas devēju noteikumiem, mēs esam tiesīgi darīt daudzas labas lietas, kas ir noderīgas komersantam, bet ir viens galvenais noteikums – pretī vienam ES ieguldītajam eiro ir jābūt vienam eiro nefinanšu investīcijās no komersanta,” stāstīja M. Ābols.
Nefinanšu investīcijas var būt gan iekārtas, gan patenti u.c. Ir iespēja izmantot Eiropas struktūrfondu naudu, kur pretī tiek prasītas darba vietas. “Šajā gadījumā, rupji rēķinot, uz vienu miljonu ES naudas ir jābūt aptuveni 16–17 radītām darba vietām. Ja šāda sinerģija starp uzņēmējiem un pašvaldību ir iespējama, mēs varam darīt ļoti daudz labu lietu,” sacīja eksperts.
Minot iepriekšējo gadu pieredzi, kad tika radītas industriālās teritorijas, pašvaldība vienkārši būvēja, nejautājot, vai jau rīt būs nomnieks. Tagad situācija ir kardināli mainījusies un sadarbība ir nepieciešama jau pirms projekta realizācijas.

Interesē skaidrība nākotnē
M. Ābols uzņēmējus informēja par Liepājas pašvaldības realizējamajiem projektiem līdz 2020. gadam. Viena no lielākajām sadaļām ir ielu remonts. To liepājnieki jau šobrīd izjūt. Jāpiemin gan Grīzupes ielas remonts, kas beigsies nākamā gada septembrī, gan Krūmu ielas remonts, gan Tramvaja tilta rekonstrukcija, kas ilgs pusotru gadu. Otra lielākā sadaļa ir dažādu publisko ēku būvniecība.
M. Ābols atklāja, ka Karostas industriālajā parkā plāno pastiprināt elektriskās jaudas, jo, spriežot pēc pašreizējā patēriņa, parādoties jauniem komersantiem, parkā jaudas var trūkt.
Pilsēta vēlas saglabāt esošās nozares – metālapstrādi un tekstila nozari, kā arī attīstīt kurortoloģiju un citas lietas.

Priekšā par desmit gadiem
Pie vārda “kurortoloģija” jautājumi radās Aleksandram Šimjakinam no SIA “Hidrolat”. Uzņēmums jau pirms desmit gadiem Liepājas pašvaldībai esot piedāvājis projektu, tomēr tas noraidīts. Patlaban līdzīgs projekts par ES fondu līdzekļiem realizēts Kretingas novadā, netālu no Latvijas robežas. Burtiski klajā laukā slejas milzu kūrorts ar baseiniem, SPA kompleksiem un citām ūdens atrakcijām. Kūrortā izmanto tos pašus siltos ūdeņus, kas ir visā Kurzemes piekrastē un līdz pat Klaipēdai. Karstā ūdens dziļums svārstās no kilometra līdz diviem. Pie mums arī ir urbums un ārstnieciskos nolūkos ūdeni izmanto Liepājas reģionālajā slimnīcā, tomēr temperatūra ir zema, jo tehnisku nepilnību dēļ ūdens tiek sūknēts no aptuveni puskilometra dziļuma. Zināms, ka Kretingas novadā realizētajā projektā pirmās kārtas izmaksas bijušas astoņi miljoni eiro, kur viena no dārgākajām sadaļām ir pats urbums.
“Atbalsta intensitāte šāda veida projektos ir 85%, bet summas griestu principā nav. Liepāja programmā var apsaimniekot aptuveni 14 miljonus eiro. Tā, manuprāt, ir gana liela summa,” norādīja M. Ābols. Viņš atzina, ka Lietuva kurortoloģijas jomā ir apsteigusi Latviju un tostarp Liepāju par 10 gadiem. To viņš skaidroja ar Lietuvas valsts attieksmi, kas sākotnēji kūrortu un tūrisma attīstībai par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem veltījusi lielāku vērību. Otrs iemesls ir tas, ka Latvijā tūrisma attīstībai domātā nauda plūdusi caur Lauku atbalsta dienestu un pilsētas šajos projektos nav iesaistītas.
“Patlaban nav būtiski zināt, cik projekts varētu izmaksāt, bet saprast, kurš no komersantiem ir gatavs veidot sadarbību un strādāt konkrētā laukā pie konkrēta Eiropas finansējuma ieguves,” sacīja domes pārstāvis.
Saruna noslēdzās uz cerīgas nots, un uzņēmēji izteica vēlmi tikties biežāk.

Darbaspēka problēma samilst
Visi klātesošie atzina, ka kvalificētā darbaspēka trūkums izjūtams aizvien vairāk. Pieminēja Liepājas Valsts tehnikuma lomu, kas varētu būt lielāka tieši pieaugušo izglītības jomā.
Arī uzņēmējiem tika savs pārmetums. Jau ilgstoši ir novērots, ka cilvēkus pēc 40 gadu vecuma mēdz no darba tirgus izstumt. “Šī prakse ir jāizbeidz, un es domāju, ka tā arī notiks, jo vairs nav izvēles,” uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.
Vairākās jomās kvalificētus inženierus jau atrod Lietuvā, bet daži uzņēmēji runāja par tālākiem meklējumiem Ukrainā. Ārvalstu darbaspēkam ir striktas darba algas prasības, kas liedz komersantiem ievest tā saukto lēto darbaspēku, jo vietējie nereti saņem mazāk par to, cik noteikts ārzemniekam.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vēlas Liepājas uzņēmēju un pašvaldības sinerģiju

Kategorijas