Uģis Ostelis: “Esmu Grobiņas patriots”

2017. gada 2. novembris 07:00

996

Pirms gadiem piecpadsmit Uģa Osteļa vārds pazibēja saistībā ar amatierfilmu “Izvēles” par sabiedrības atstumtu puisi, kurš sapinies atkarību līkločos. “Man bija galvenā loma, bet saslimu ar angīnu un nācās pārfilmēt. Kam pieder ideja, īsti vairs neatceros, bet filmēja no ASV atbraukušais Braiens Bolings,” pasmaida jaunietis, kuru tagad pazīst kā uzņēmēju un sabiedriski aktīvu cilvēku. Pirms trim gadiem viņš Grobiņas pilskalna pakājē atvēra “Vasaras tūrisma informācijas centru I Cafe”, ir piedalījies dažādās tūrisma kluba “Oga” un aktīvā tūrisma centra “Kuršu vikingu apmetne” aktivitātēs un vēl, un vēl.

Izaug no tūrisma pulciņa
Lai popularizētu Grobiņu kā velotūrismam draudzīgu pilsētu, augustā notika brauciens “Velo Bānis”, septembrī – “Velo, šķiro, ripo”. Šo un citu pasākumu organizatoru vidū bija arī Uģis, kuru adrenalīns un aktīvā dzīves pozīcija mēdz aizvest arī ārpus dzimtā novada. Lai cīnītos ar krāčainu upi, rāptos kalna virsotnē, iepazītu svešas zemes. Ar mugursomu plecos, vikingu vai latviešu tautastērpā – viņa sejā allaž ir smaids. Jādara viss, lai dzīvot būtu interesanti – tāds ir grobiņnieka moto.
“Esmu izaudzis no tūrisma kluba “Oga” aktīvā tūrisma pulciņa, kur sākām braukt ar laivām, nodarbojāmies ar alpīnismu. Tas pārtapis veidolā, ko plašāk pazīst kā Grobiņas vikingus. Pirms gadiem septiņiem biedrībai bija alpīnisma un ūdens tūrisma ekipējums, bet vieta, kur to novietot, tik šaura, ka paši tur nevarējām ieiet. Ģenerējot un apstrādājot idejas, izlēmām, ka vajag paplašināties. Ar Zivsaimniecības fonda palīdzību tikām pie aktīvā tūrisma centra “Kuršu vikingu apmetne”, bet nepietika ar ēku, kur pulcēties, vajadzēja arī domāt, kā to uzturēt. Eiropas projekti palīdzēja sagādāt līdzekļus laivu būvei, tās tapa mākslinieka Ainara Zingnika darbnīcā, bet Kuršu vikingu apmetnes darbībā ieguldīta daudzu biedru enerģija. Tā ir sadarbība visās līnijās,” gandarīts par kolektīva nopelniem, Uģis piebilst, ka šī sezona jau noslēgusies, laivas nomazgātas un novietotas šķūnī ziemas guļai.

Lai gribētu iznākt no mājām
Doma par vietu, kur vasarā aiziet un pasēdēt, bijusi sen. Tā tapa “I Cafe” – vieta, kas apvieno tūrisma informācijas centru un kafejnīcu. “Noteikti izvēle bija pareiza, bet nākamo gadu gaidu ar piesardzīgu optimismu, jo trīs sezonu griezumā esam pa nullēm,” atklāts ir SIA “Tūrisma attīstības grupa” vadītājs.
“I Cafe” klienti ir arī ārzemju tūristi, bet pārsvarā – vietējie. Par mērķauditorijas piesaistīšanu entuziasts spriež konstruktīvi: “Ar pasākumiem jārada interese, lai mūsu cilvēki nesēdētu mājās, bet gribētu iznākt ārā. Idejas nāk no visurienes, arī no Kosmosa, es tās apvienoju, un kaut kas notiek. Īsta vasara šogad kopumā ilga aptuveni nedēļu, tad kafejnīcā ļoti pieprasīti bija saldējuma kokteiļi, aukstie dzērieni un kafija. Septembra pēdējās dienās beidzām darbu.”
Pašlaik uzņēmējam jāizvērtē paveiktais un jāizlemj, vai un kā turpināt. “Zinām, ka pašlaik pieņem nākamā gada valsts budžetu, tāpēc par nākamo gadu jālemj pēc tā pieņemšanas, jo nodokļu likmes mainīsies. Par to arī lielākās bažas.”

Piedalās akmeņu izzināšanā
Grobiņas dižie un senie akmeņi Uģi piesaistījuši likumsakarīgi. Viņa draudzene Maija Kārkliņa, tagad grobiņniece, studiju darbam Liepājas Universitātē izvēlējusies tematu “Dižakmeņi un kultakmeņi Grobiņas novadā”.
“Teicu, ka arī mani tas interesē. Par milzeni pie apakšstacijas maz kas bija zināms. Rakstot darbu, Maija ieguva informāciju par jau izpētītajiem akmeņiem, novadā to ir četrpadsmit, un divatā devāmies aplūkot. Pirms gada, braukdams darba darīšanās, ieraudzīju lielu akmeni, noplēsu sūnas, pamanīju bedrītes, bet nesapratu, kas tas ir. Nobildēju, aizsūtīju Latvijas Petroglifu centram, vai redzamais nav kulta akmens. Atbilde bija – deviņdesmit procenti “jā”, brauksim apskatīt dabā.”
Ieradušies speciālisti apstiprinājuši Uģa atraduma vērtību, un par to uzzināja arī viens no Grobiņas vēstures entuziastiem Juris Egle. Dodoties iepazīt neparasto akmeni, Juris netālu atradis vēl vienu.
Padambju bedrīšakmens un Kapsēdes dižakmens bija pazīstami jau sen. Pirms deviņiem gadiem atklātais Odziņu bedrīšakmens Grobiņas–Ventspils šosejas malā tika izcelts ar vēstures pētnieces Artas Vecbaštikas iesaistīšanos un ir viens no varenākajiem kultakmeņiem Latvijā. Nu tiem pievienojās divi Aļupītes kultakmeņi. “Kā senie kultakmeņi kalpojuši, īsti nesaprot neviens, ir tikai pieņēmumi, versijas. Vai senči zīmējuši zvaigznes, vai grebuši bedrītes, lai atzīmētu notikumu, kāda cilvēka piedzimšanu vai nomiršanu, iespējams, neviens arī neatklās, jo pirms 3000 gadiem te nebija rakstības,” spriež entuziasts. Viņš noskaidrojis, ka visvairāk bedrīšakmeņu – ap 2000 – atrasts Igaunijā, savukārt Rucava esot to izplatības dienvidu robeža.
Apliecinot cieņu senatnes lieciniekiem, šogad tapis izteiksmīgs veltījums Latvijas simtgadei – interaktīvs vides objekts ar 11 uz metāla stieņiem gaisā paceltiem laukakmeņiem. Tā autors ir Ainars Alžāns.
Fakts, ka Uģis ir atklājis dažus no kulta akmeņiem, minēts informācijas stendā pie tiem. Iespaidīgi jaunais vaibsts mazpilsētas sejā izskatās naktī, jo ir apgaismots.

Notur māju magnēts
Pēc studijām augstskolā Uģis nav šaubījies par atgriešanos dzimtajā vietā. “Ja es gribētu skriet uz ārzemēm, sen jau būtu prom. Cilvēks, kurš vēlas, darbu var atrast jebkur, bet vienmēr kāds gribēs vairāk. Varbūt “viņpus dīķa” dzīve ir vieglāka, bet mani notur māju magnēts, dzimtais novads, tāpēc cenšos visu darīt ap Grobiņu. Nevis Rīgā vai Jelgavā, kur varēju palikt pēc studijām.”
Uģis ir pārliecināts, ka lokālpatriotisms nāk no ģimenes, jo ne brāļi Māris un Zigis, ne vecāki nav atstājuši Latviju. “Mamma Sandra ir skolotāja Kapsēdes pamatskolā, tētis Andris – namdaris, viens brālis ir būvinženieris, otrs – meliorācijas inženieris, bet es – meža inženieris.”
Jaunais vīrietis nešaubās, ka viņam tuvo Grobiņu iespējams padarīt vēl pievilcīgāku, un pašvaldības ticība jaunām idejām, entuziastu spēkam ir nozīmīgākais atbalsts. “Nezinu, cik tālu ar iepirkumiem, bet liels ieguvums būtu pilskalna estrādes atjaunošana un pastaigu taka līdz Priedulājiem. Esmu papētījis pilsētiņas vēsturi līdz viduslaiku sākumam, daudz uzzinājis par arheoloģiskajiem izrakumiem. Latvijas Universitātes speciālisti gribēja darbus pabeigt šogad, bet, veicot zondēšanu, atklājās, ka kultūras slānis ir krietni dziļāks un pārsniedz četrus metrus.”
Savas dzimtas koku Uģis nav šķetinājis, toties to dara brālis Māris. “Mūsu senči vismaz četrās paaudzēs te mituši, tātad esmu vietējais un ceru tāds palikt. Kas cits šeit dzīvos, ja ne kuršu pēcteči?”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uģis Ostelis: “Esmu Grobiņas patriots”

Kategorijas