Jānis Vilnītis: “Eiropas nauda ir, bet uzņēmēju gatavība līdzinvestēt ir tālu no vēlamā”

2017. gada 9. novembris 07:00

306

Jānis Vilnītis: “Eiropas nauda ir, bet uzņēmēju gatavība līdzinvestēt ir tālu no vēlamā”

100 dienas kopš pašvaldību vēlēšanām paskrējušas nemanot. Jānis Vilnītis šobrīd Liepājas domē jau ir pozīcijas deputāts un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs.

Savos priekšvēlēšanu izteikumos kā pirmo minējāt vēlmi sakārtot sabiedriskā transporta jomu Liepājā, ieviešot īpašas kartes. Sacījāt, ka atlaides Liepājai gadā izmaksā 2,6 miljonus eiro un, iespējams, pilsēta pārmaksā.

Pie jautājuma ir strādāts. Ir doti konkrēti uzdevumi. Sabiedriskā transporta lieta ir ielikta Liepājas attīstības pamatnostādnēs. Šobrīd pie tām strādājam un tieši koalīcijas apspriedē tās pārrunājām. Konkrēti transporta jomā Ģirtam Kronbergam ir uzticēts izstrādāt “Liepājnieka kartes” konceptu. Mums visiem makā ir dažādas atlaižu kartes. Mēs gribam, lai par visām iespējamām atlaidēm, ko dod Liepājas pašvaldība, būtu tikai viena karte. Otra lieta, ka šī karte varētu kalpot arī norēķiniem. Jau šobrīd ar uzņēmuma “Mobilly” vadītāju Normundu Bergu esam pārrunājuši iespējas. Karte, ar kuru var norēķināties, ir nākošais solis pēc iespējas saņemt kādu vienu pakalpojumu. Ideja ir šo karti piemērot visās vietās, kur liepājnieks var saņemt atlaides. Ievērojot ieceres apjomu, tā ir arī sarežģīta. Lai visu apkopotu un radītu konceptu, Kronbergam ir gads laika.

Otrs no biedrības “Liepājnieki” uzsvariem bija ģimene, un kā pirmo Jūs “Kursas Laikam” minējāt rindu bērnudārzos likvidēšanu pilsētā.
Lūk, ir mūsu Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes, kuras pieņēmām domē, 11 deputātiem balsojot “par”. Šeit ir arī daudz no mūsu priekšvēlēšanu programmas, tieši runājot par ģimenēm. Konkrēti runājot, ir divas lietas, kas jārisina, un tas notiek. Pirmkārt, ir nepieciešama pašu mazāko bērnu uzņemšana bērnudārzos no pusotra gada, jo vecāki vēlas ātrāk atgriezties darbā. Paredzēts paplašināt bērnudārzu Pļavu un Ukstiņa ielas stūrī, vēl arī bērnudārzu “Kriksītis” Veidenbauma ielā. Tas dos vietu mazo bērnu grupiņu izvietošanai.
Otrkārt, ir Auklīšu dienests, kura uzdevums ir līdzīgs. Runa ir tieši par mazo bērnu pieskatīšanu. Te intensīvi strādā Atis Deksnis. Lai arī likums strikti reglamentē aukļu dienesta darbību, mēs mēģinām vienoties par to, ka dienests rekomendē arī auklītes, kas nav viņu. Nozīmīgākais ir, lai cilvēks, meklējot aukles pakalpojumu, to maksimāli ātri varētu saņemt. Vecākiem gribas pārliecību, ka aukle ir laba, un tādēļ rekomendācija ir nozīmīga.

Viena no kritiskām piezīmēm pirms vēlēšanām bija par to, ka jaunajām ģimenēm piedāvā neremontētus dzīvokļus un tādējādi tās aizbiedē no Liepājas. Tagad remontēs?
Tas noteikti ir budžeta jautājums, un nākošgad summu remontiem palielinās. Šobrīd ir aptuveni 100 tūkstoši eiro šādām vajadzībām. Mūsu uzstādījums ir summu palielināt. Tajā pašā laikā ir vēl rinda prioritāšu, kur gribam palielināt izdevumus. Piemēram, gribam palielināt atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu programmai. Šobrīd valsts ir radījusi jaunu problēmu – Liepājas internātskola. Tas prasīs finanšu līdzekļus nākošā gada budžetā. Nupat koalīcijā vienojāmies par to, ka esošajos privātmāju rajonos uzlabos infrastruktūru, tātad ik gadu asfaltēs kādu no grantētajām ielām. Tāpat ir iecere izveidot jaunu privātmāju rajonu Liepājā. Šajā gadījumā būvnieki būtu privātie, teritorijai ir jāpiesaista attīstītājs. Šī iecere tāpat ir saistīta ar ģimenes vērtību un cilvēku palikšanu pilsētā. Arī pats esmu uzcēlis māju ārpus Liepājas, jo pilsētā nav brīvas zemes un ir jāizvēlas jau esoša māja, kas ir ļoti dārgi.
Jaunu privātmāju rajons Liepājā – vai nepastāv risks, ka zemesgabalus vienā mirklī izpirks zemes spekulanti un parasts liepājnieks vajadzības gadījumā atkal paliks tukšā?
Ir, protams. Tādēļ arī plānojam, ka šādai pašvaldības zemei nevar būt viens attīstītājs. Ja būs viens attīstītājs, tad neizbēgami nonāksim pie pieminētā rezultāta.

Kur plānots jaunais privātmāju rajons?
Pagaidām par to vēl ir diskusijas un es nevaru izteikties.

Kas tad notiks ar Liepājas internātskolu?
Valsts pilnībā pārtrauc finansēt internātus. Mums ir liela internātskola, kurā ir vairāk nekā 60 bērnu. Pēc likuma skatoties, pakalpojums pienākas kādiem 30 no viņiem. Citiem 30 bērniem problēmas ir mājās. Nelabvēlīgas ģimenes. Viņi meklē glābiņu internātskolā, bet faktiski viņiem statusa nav. Ja ēkā atstājam 30 bērnus, tad, ievērojot milzu ēkas apkalpošanu, mēs pārmaksāsim. Ir viens ceļš – sadalīt bērnus starp pārējām skolām. Otrs risinājums ir pirkt pakalpojumu ārpusē, piemēram, no Vaiņodes internātskolas. Šeit ir vesela rinda jautājumu, gan cik tas maksās, gan kā bērnus nogādāt Vaiņodē. Sadalot starp skolām, ir cita rakstura problēmas – trūkst sociālo pedagogu, tas ietekmēs izglītības kvalitāti kopumā, būs nepieciešams kāds papildu policists.

Runājot par pašvaldības iestāžu pieejamību, pirms vēlēšanām izteicāties, ka Dzimtsarakstu nodaļā vajadzētu liftu un atbilstošu darbalaiku.
Šobrīd par to esam jau runājuši. Tās, protams, ir arī pašvaldības budžeta iespējas, tomēr arī Dzimtsarakstu nodaļā viedokļi ir dažādi. Minēja kā prioritāti – ārējo laulāšanas vietu pagalmā. No mūsu puses lifts tomēr ir prioritārs.

Otra lieta ir veselības aprūpes pieejamība, kur krustojas gan valsts, gan pašvaldības finansējums. Ko pašvaldība var ietekmēt un ko mēģina?
Es gribētu izcelt bērnu zobārstniecības pakalpojumus, kas pēdējā laikā ir aktuāli. Valsts ir pateikusi, ka bērni iet pie zobārsta par velti, bet ir maz zobārstu, kas viņus pieņem. Viena no vietām ir Zobārstniecības poliklīnika. Valsts katram bērnam dod dotāciju 30 eiro. Par šo naudu ne visus zobus var salabot. Patiesībā var ielikt sudraba plombu kā mūsu bērnībā. Par savu darbu zobārsti nevar nopelnīt, nerunājot par iekārtu amortizāciju. Pēc būtības bērnus pieņem tie zobārsti, kuri ir spiesti to darīt. Ir gan pieejamības grūtības, gan grūtības noturēt zobārstus. Kamēr valsts nepacels dotāciju līdz reālajām izmaksām, stāvoklis neuzlabosies.
Runājot plašāk, piemēram, par Liepājas reģionālo slimnīcu – tie pakalpojumi, kurus valsts subsidē ar nepietiekamiem finanšu līdzekļiem, ir rindu cēlonis. Pārējā sfērā ir normāls stāvoklis. Līdzīgi tas ir skolēnu ēdināšanā, kur šobrīd tomēr nolēma palielināt finansējumu.
Pavisam nesen runāju ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju Edvīnu Striku. Gada laikā viņš zaudēja sešus operējošus ķirurgus. Dažādi iemesli: aizbrauca, mainīja darbavietu, nomira. Citā slimnīcā būtu jādomā par slēgšanu. Liepājas reģionālā slimnīca ir spējusi noturēties un saglabāt pakalpojumus. Var kritizēt slimnīcas darbu vai rindas, bet, kopumā ņemot, Liepājā tiek galā ar problēmām. Šeit ir nozīmīgs pašvaldības atbalsts. Liepāja palīdz gan ar stipendijām ārstiem, gan ar dzīvokļiem.

Ja pareizi atceros, tad biedrības “Liepājnieki” cilvēki nebija sajūsmā par cietuma celtniecību Liepājā. Šobrīd jautājums atlikts. Kā būs – to cels vai ne?
Tas ir atlikts jautājums uz laiku. Es domāju, ka tas nebūs aktuāli līdz 2019. gada otrajai pusei.

Pirms vēlēšanām runājām arī par domes iestādēm un ierēdņu darbu un sacījāt, ka Liepājas bāriņtiesai telpas ir nepietiekamas. Kā ir šobrīd?
Bāriņtiesai vajag mikroautobusu, vajag arī telpas. Es šajā lietā negribu plaši izteikties, jo koalīcijā jomas ir sadalītas – kurš par ko atbild. Sociālie jautājumi, Attīstības pārvalde un bāriņtiesa ir Gunāra Ansiņa atbildības sfēra. Viņš arī sīkāk pastāstītu, kad un kas plānots.

Priekšvēlēšanu runās netrūka piebilžu par dažādiem auditiem vispārīgā formā. Jūs konkrēti minējāt, ka nesaprotat stāstu par daudziem sabiedrisko attiecību speciālistiem dažādās pārvaldēs. Kā ir šobrīd?
Tas bija viens no mūsu saraksta sākuma jautājumiem un šobrīd ir procesā. Ideja ir integrēt visu vienā nodaļā. Gan sabiedriskās attiecības, gan mārketinga jautājumus nolēmām pakļaut vienai struktūrvienībai, nedalot starp visiem. Galvenie vaļi līdz šim bija Tūrisma birojs, domes Mārketinga daļa un Kultūras pārvalde. Vienošanās ir, ka viss nonāks zem viena jumta. Zita Lazdāne kļūst atbildīgā par mārketingu, sabiedriskajām attiecībām kopumā, un es ļoti ceru, ka kaut kādā brīdī mēs atteiksimies no liekām lietām. Šobrīd par jautājumu ļoti neuztraucos, jo manā tiešajā pārziņā ir Liepājas SEZ.

Tieši par Liepājas SEZ esam plašāk runājuši, vēl kad bijāt opozīcijā. Šā gada 13. aprīļa “Kursas Laika” rakstā “Liepājas veiksmes stāsts ar opozīcijas komentāriem” bija tieši Jūsu kritika. Viens no momentiem – Liepājas vidējā alga, kas atpaliek no valstī vidējās par vairāk nekā 140 eiro. Kā būs – vai mums ir cerības tuvoties valstī vidējai darba samaksai?
Kopš mūsu sarunas par šo ir pagājuši pieci mēneši. Pēdējos trīs mēnešos būtiski ir samazinājies bezdarba apjoms. Patlaban rādītājs ir 6,4%. Zināms, ka pie 4,5% bezdarba patiesībā nav, jo visā Eiropā tas ir standarta skaitlis. Tā ir tā sabiedrības daļa, kas nemaz negrib strādāt. Šajos trīs mēnešos Liepājā ir parādījušās kādas 1000 jaunas darba vietas, un mēs pat īsti nezinām izskaitīt, kurā vietā konkrēti. Es domāju, ka tie ir šeit jau strādājošie uzņēmumi kopā ar fondu naudu apstrādājošiem uzņēmumiem celtniecībā. Uzņēmējiem tā būs liela problēma. Savā uzņēmumā pat pie 10% bezdarba nevarēju dabūt atbilstošus cilvēkus. Darbinieki kļūs deficīts. Lai cilvēkus piesaistītu, ir jāceļ alga. Alga celsies, tas ir neizbēgami. Nākošā gada sākumā Liepājas vidējā alga jau būs pietuvojusies Latvijas vidējās algas skaitlim.

Lai arī valsts tirgots, “Liepājas metalurgs” ir Liepājas SEZ teritorijā. Iepriekš teicāt, ka labāk gribētu 100 mazus uzņēmumus nekā vienu lielu. Šobrīd uzņēmums ir atkal pārdots. Kādas ir teritorijas perspektīvas?
Par konkursa uzvarētāju zinu. Uz papīra patiešām viss jau ir, bet de facto, dabā, vēl nekā nav. Īsti vēl nevar teikt, ka “Metalurgam” ir saimnieks, jo pats ir teicis, ka grib redzēt krāsni ekspluatācijā. Tā ka plāni vēl nav skaidri un nav zināms, cik plaši “Metalurgā” atsāks darbu. Toties ir daudz dažādu interesentu tieši metalurģijas virzienā. Piemēram, Baltkrievijā ir interese par Eiropā sertificētiem metāla izstrādājumiem. Liepāja šādā gadījumā ir labs piedāvājums. Ir bijušas sarunas valstī ar pamatīgām cēlmetālu ieguvēm, kuriem kausēšana bija Lielbritānijā, bet dēļ izstāšanās viņu produkcija paliek ārpus Eiropas. Tehnoloģiski Liepāja var apkalpot šādas vajadzības. To visu stāstu tādēļ, ka vēl aizvien saredzu “Metalurga” teritorijā iespējas vairākiem uzņēmumiem. “Metalurga” infrastruktūra ir liela un smaga vienam uzņēmējam, tādēļ iespējams, ka viss vienam nebūs vajadzīgs. Tas ir izdevīgi, domājot arī no “Metalurga” īpašnieka pozīcijām. Ir izdevīgāk dažās jomās pirkt ārpakalpojumu. Piemēram, šāds ar “Metalurgu” saistīts uzņēmums 60% sava apgrozījuma veido sadarbībā ar “Metalurgu”, bet pārējo iegūst citur. Tādi var būt gan atsevišķi cehi, gan noliktavas. No otras puses – tik mazā darba tirgū strauji uzrāvieni var nest postu citiem. Ja viss tiek atjaunots bijušajā apjomā, tad Liepājā ir jābūt 2000 strādniekiem, bet lielākā daļa no bijušajiem metalurgiem jau atraduši darbu citur.
Ķersimies pie galvenā jeb Jūsu tiešajiem pienākumiem Liepājas SEZ. Kas šajā jomā ir iesākts, paveikts vai tiek turpināts?
Es patiešām koncentrējos tam, kas ir mana šābrīža atbildības sfēra, nesapņojot par tuvāku vai tālāku nākotni. Tā galvenā lieta šobrīd ir Liepājas SEZ. Priecē tas, ka šobrīd ir sācis strādāt pirmais cilvēks, kuru es esmu uzaicinājis – Gatis Ginters, kurš pēdējos piecus gadus pavadījis Norvēģijā, strādājis arī “AirBaltic”. Es ceru, ka viņš liks lietā savus sakarus, jo arī Liepājas lidosta ir Liepājas SEZ teritorija. Mums šobrīd ir viena pārlidojumu līnija un viens operators – vajadzētu vairākus.
Šobrīd pašvaldība ir izšķīrusies subsidēt Rīgas lidojumus ziemā, lai pieradinātu pie pakalpojuma. Ir arī valsts finansējums. Citādi būtu divreiz grūtāk reisu atjaunot vēlreiz.
Mani interesē, lai SEZ ir spēcīga profesionāla komanda. Pirmkārt jau ļoti labi, ka mēs ar Jāni Lapiņu, Liepājas SEZ pārvaldnieku, esam labi sapratušies un veidojam komandu. Arī par spēcīga mārketinga cilvēka nepieciešamību vienojāmies.
Lūkojoties uz Liepājas SEZ komandu, vienmēr skatos uz cilvēka paša uzstādījumiem un to, kas ir darīts, lai tos piepildītu. Ja panākumi nav gūti, iespējams, ka cilvēka stiprās puses ir citā laukā
Ja kopumā runā par darbu
LSEZ, tad investīcijas, kas jāapstrādā, ir aptuveni 50 miljoni. Ir daudz projektu, kas ir iesākti. Pats lielākais ir ostas padziļināšana. Ir dzelzceļa sliežu maiņa, jaunas ielas izbūve, pirmās piestātnes noārdīšana un zemes izsmelšana, lai kuģi var taisni ienākt Karostas kanālā, kā arī projekts ap veco muitas māju un citi. Tie visi ir iesākti projekti, kas ir jānovada līdz galam labi. Manuprāt, promenādes daļa Liepājā galarezultātā izskatīsies fantastiski no rekonstruētā tilta līdz pat Loču tornim. Vēl šobrīd meklējam finansējumu, kā sakārtot veco muitas māju. Militārā osta paliek. Labprāt to pārceltu citur, lai promenāde turpinās līdz pludmalei.

Kādēļ tā? Visi gribētu staigāt līdz jūrai pa promenādi?
Ilgtermiņā skatoties, militārā bāze Liepājā kļūs tikai lielāka. Nupat notikušo Krievijas mācību laikā netālu no Liepājas nostājās viens Krievijas kuģis un pilsētā uz brīdi pārstāja darboties mobilie telefoni. Tika pārbaudīta iespēja bloķēt sakarus. Pieļauju, ka NATO investīcijas kuģos pieaugs un to būs vairāk. Iespējams, ka Karostā vietas nepietiks. Tas ir nākotnes jautājums, un, ja promenādē militāriem kuģiem jāpaliek, tad tā ir mūsu drošības lieta.

Viena no lietām, kas liepājniekus satrauca, bija putekļu koncentrācija LSEZ teritorijā.
Putekļi nesākās līdz ar manu stāšanos amatā. Esmu mēģinājis rast kopīgus risinājumus, kā problēmu likvidēt. Neviens no risinājumiem nebūs simtprocentīgs. Var panākt minimālu piesārņojumu, uzraudzīt un monitorēt mēs varam. Viens no pirmajiem darbiem LSEZ arī bija lēmums paņemt pašiem savu iekārtu putekļu monitorēšanai. Var uzskatīt, ka tā ir Valsts vides dienesta funkcija, bet mēs izvēlējāmies ceļu paši uzraudzīt. Mērām 2,5 mikronus un 10 mikronus lielu putekļu daļiņu koncentrāciju gaisā. Tās ir bīstamākās, kas veicina plaušu un kuņģa saslimšanas.

Pirms vēlēšanām, kritizējot pašreizējos kolēģus, teicāt, ka Liepāja ir mazliet pieradusi pie dažādām centralizētām dāvanām. Šobrīd laiki ir mainījušies un Eiropas Savienības projektu uzstādījumi arī. Vairs nevarēs būvēt biznesa parkus, tagad prasa uzņēmēju iesaistīšanos. Katram Eiropas eiro pretī jābūt vienam eiro no Liepājas uzņēmējiem. Vai liepājnieki ir gatavi ieguldīt un kāda ir Eiropas līdzekļu apguves perspektīva nākotnē?
Eiropas nauda ir, bet uzņēmēju gatavība līdzinvestēt ir tālu no vēlamā. Mēģināju atrast partnerus vienam projektam. Izrādījās, ka privātuzņēmēju, kuri gatavi investēt, nav daudz. Trīs tomēr atradu. Izrādījās, ka nav korekta valsts regulējuma, kā naudu ieguldīt šādā projektā. Līdz ar to ir bailes un bažas, jo neviens nevēlas būt pirmais, kurš dabūs visus punus. Šobrīd uzņēmēju piesaiste prasa izdarīt pamatīgus mājasdarbus juridiskajā daļā.
Privātuzņēmējam, ieguldot naudu, ir viens jautājums – kā es dabūšu to atpakaļ ar uzviju, savukārt pašvaldība administrē Eiropas Savienības līdzekļus, kur pretī ir stingri noteikumi.
Ir daži uzņēmēji, kuri skaidri zina, ko viņi vēlas, un tādēļ būs arī daži veiksmīgi projekti. Uz masveidību es neceru. Pateikšu vienu piemēru. Mums ir jūrmalas attīstības programma – lai tur būtu tualetes, soliņi un viss, kas vajadzīgs. Domē jau sen ir izstrādāts projekts skiču veidā par laipu, kas savieno divas Liepājas ielas – Peldu ielu ar Kūrmājas prospektu. Laipa ieiet jūrā, met astotnieku un nāk atpakaļ. Brīnišķīgs projekts. Visapkārt te varētu būt daudzi uzņēmējdarbības veidi, dažādi pakalpojumi, izklaides vietas, veikaliņi un kafejnīcas. Eiropas finansējums ir paredzēts, bet mēs šo laipu nevaram uzbūvēt tikai pieminēto darba vietu skaita dēļ. Ieguldījums ir vairāki desmiti miljoni eiro. Uz katru miljonu jārada ap 16 līdz 17 darba vietu. Uzņēmēju, kas apņemtos radīt tik daudz darba vietu ap šo laipu, vienkārši nav. Šobrīd jau ir par vēlu Briseli pārliecināt, ka prasības vajag citādas. Tajā pašā laikā būs veiksmīgi projekti.

Pēdējais jautājums – vai grasāties pārņemt pilsētas vadību?
Tāda ir koalīcijas vienošanās ar parakstiem no abām pusēm, bet līdz tam man jātiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, negribu skriet notikumiem pa priekšu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jānis Vilnītis: “Eiropas nauda ir, bet uzņēmēju gatavība līdzinvestēt ir tālu no vēlamā”

Kategorijas