Rekurzeme.lv ARHĪVS

Biedrības neizmanto visu pašvaldības naudu

JĀNIS GOLDBERGS

2017. gada 9. novembris 07:00

249
Biedrības neizmanto visu pašvaldības naudu

Priekules novada pašvaldības projektu konkursa noslēgums notika 27. oktobrī. Pieteikumu ir bijis mazāk un nauda palikusi pāri. Šobrīd top idejas par uzņēmējdarbības atbalstu novadā, informē Priekules novada domes Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Una Ržepicka.

Izlieto lietderīgi
“Pieejamais budžets šim konkursam bija par tūkstoti eiro mazāks nekā pērn, bet arī pašu konkursa pieteikumu bija mazāk, tādēļ naudas pietika visiem. Visu paredzēto naudu pašvaldība neiztērēja,” pastāsta novada pašvaldības projektu konkursa koordinators Guntars Jankus, kurš atbildēja par konkursa norisi no tā izsludināšanas līdz noslēgumam.
Jautāta par dažādu biedrību izbraukumiem un to lietderīgumu, U. Ržepicka uzsver, ka biedrības nebrauc vienkāršās ekskursijās, bet pieredzes apmaiņās, lai gūtu zināšanas un iespaidus turpmākai darbībai.
Piemēram, biedrība “Saspraude” bijusi Rotko centrā Daugavpilī, lai gūtu zināšanas par tautastērpu izstrādi. Arī pērn šī pati biedrība bijusi līdzīgā pieredzes apmaiņā, lai izzinātu, kā aust vilnas brunčus tautastērpiem.

Trīs atbalsta virzieni
Priekules pašvaldības projektu konkursā ir trīs aktivitāšu novirzieni. Viens no tiem ir bērnu un jauniešu aktivitāšu atbalsts. Šeit saprotamas gan vasaras nometnes, gan pieredzes apmaiņas braucieni vai redzesloka paplašināšana, gan radošās darbnīcas, gan sporta nodarbības. Pavisam atšķirīgs no citiem gadiem šajā sadaļā bijis projekts par rotaļu laukuma atjaunošanu Kalnenieku ciemā. Tas nenozīmē, ka citu biedrību veikums ir mazāk taustāms. Piemēram, biedrības “Saspraude” biedru darinājumi, gleznas un citas radošās izpausmes skatāmas kopējā izstādē “Zviedru vārtos” Priekulē.
Otrs atbalsta veids attiecināms uz nevalstisko organizāciju aktivitāšu veicināšanu, kur kā piemēru arī min biedrību “Saspraude”. Šis atbalsta veids ir tieši vērsts uz biedrību attīstību. Priekules novadā U. Ržepicka aktīvas biedrības min gan Kalētos, gan Virgā, gan Gramzdā. Piemēram, no Bunkas pagasta pērn tieši šajā sadaļā startējusi arī saimnieciskās darbības veicēja Monika Kaņevska.
Savukārt trešais atbalsta veids ir kultūras iniciatīvu veicināšana. Šajā sadaļā ir atbalstīti Dzejas dienu pasākumi, mākslas darbu izstādes un citi kultūras pasākumi.
Pagaidām viena no būtiskākajām tēmām – uzņēmējdarbība – nav pašvaldības atbalsta sarakstā. “Mēs par to domājam, jo tiešā veidā pašvaldība nevar dot naudu uzņēmējam. Pagaidām mēģinām saprast, kā izveidot šo atbalsta veidu,” saka U. Ržepicka.

Vajag līderus
Jautāta, kā skaidro aktivitātes samazināšanos projektu konkursā, U. Ržepicka viennozīmīgu atbildi nevar sniegt: “Septembrī pašvaldības mājaslapā esam ievietojuši interaktīvu aptauju, lai noskaidrotu, kā veicināt pieteikšanos pašvaldību konkursā. Rezultāti liecina, ka cilvēkiem ir nepieciešams plašāks skaidrojums pirms konkursa uzsākšanas.”
Pašvaldības projektu konkursos ne tikai Priekulē, bet arī citās pašvaldībās projektu prasības ir vienkāršākas, nekā rakstot pieprasījumus Eiropas Savienības līdzekļiem. Tāmēs galvenais uzsvars ir gūt skaidrību, kur līdzekļi tiks izlietoti. “Nevar būt paziņojums, ka būs basketbola turnīrs un pretī viena summa. Ir jābūt paskaidrojumiem, par ko konkrēti nauda tiks tērēta,” saka U. Ržepicka.
Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja apstiprina “Kursas Laika” nojausmu, ka daudzi no projektu rakstītājiem ir tā vai citādi saistīti ar pašvaldību šobrīd vai bijuši saistīti iepriekš. “Nelielā pašvaldībā tā vienkārši ir, jo aktīvo cilvēku, kas spēj aizraut citus, iekustināt, pierunāt un aicināt, nemaz nav tik daudz. Tas pat nav stāsts par mazu pašvaldību. Ir dedzīgu cilvēku, līderu deficīts,” atklāj U. Ržepicka.

Var dabūt “pa šnobeli”
Biedrības “Saspraude” aktīvisti un Priekules novada bibliotekāri Zentu Svaru “Kursas Laiks” aicina atklāt, ko biedrība guvusi no pašvaldības projektiem, jo tādi iesniegti pat divi. Z. Svara atceras pēdējo izbraukumu uz Daugavpili. “Pavīdēja tāds mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta teiciens, kur mēs atzinām, ka tas ir par mums. Par mums visiem. Katram Dievs ir devis talantu – tas nav tikai cilvēkam vienam, tas jālieto arī priekš citiem. Ja cilvēks to nedara, tad dabūs pa šnobeli,” biedrošanās nepieciešamību, jēgu un vajadzību vienkārši un īsi izskaidro Z. Svara.