Uzņēmēju akūtākā problēma – ceļi un infrastruktūra

2017. gada 9. novembris 07:00

123

Uzņēmēju akūtākā problēma – ceļi un infrastruktūra

Nīcas novadā uzsākts darbs pie uzņēmējdarbības attīstības stratēģijas periodam no 2018. līdz 2030. gadam. Svarīgo rīcības plānu izstrādā SIA “Ķemers Business and Law Company”. Lai uzzinātu pašu dažādu nozaru uzņēmēju viedokli par risināmajām problēmām, lai novads būtu uzņēmējdarbībai pievilcīgs un nozares turpinātu attīstīties, novadā uz diskusiju ar izstrādātājiem sanāca tikai neliela daļa uzņēmēju, taču savstarpēji norādīja uz vairākām nopietnām risināmām lietām.

Stratēģiju izstrādā kopīgi
“Stratēģija ir kopīgs uzņēmēju un pašvaldības redzējums, kāda novada uzņēmējdarbības joma izskatīsies pēc 12 gadiem, ņemot vērā pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības veicināšanā un dažādos projektos ietveramās lietas, ko nevar atrisināt ar pašu uzņēmēju un pašvaldības resursiem,” sacīja stratēģijas izstrādātāju pārstāve Iveta Reinholde, norādot, ka tiek pētīts, ar kādiem esošiem atbilstošiem un ieviešamiem instrumentiem var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību. “Jāsaprot, uz ko koncentrēties, lai Nīcas novads kļūtu par pievilcīgu vietu, lai šeit attīstītos tik daudzas jau veiksmīgi darbojošās nozares – ražošana, lauksaimniecība, tūrisms, zvejniecība un pakalpojumu sniegšanas jomas,” uzsvēra I. Reinholde, piebilstot, ka Nīcai ir gana liels potenciāls, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, kas ļauj to saukt par Liepājas priekšpilsētu.
“Stratēģija ir rīcības plāns, kādā virzienā Nīcas novada uzņēmēji vēlas attīstīties un kādas ir viņu iespējas, redzējums, ko nepieciešams uzlabot,” ievadsarunā ar uzņēmējiem pirms kopīgās diskusijas sacīja stratēģijas izstrādātāju pārstāve.
Uzņēmēju tikšanās ar stratēģijas izstrādātājiem ir sākuma cēliens dokumenta izstrādē – tas ir papildinājums un kopsavilkums uzņēmējdarbības vides analīzei, ko izstrādātājs pēta, paskaidroja Nīcas novada Attīstības nodaļas vadītāja Vita Liepiņa. “Svarīgi ir saprast, kādas ir nepieciešamības un kādā virzienā plānot darbības, lai notiktu uzņēmējdarbība, un neatņemams posms ir pašu uzņēmēju viedoklis un rezumē.”
Stratēģijas pirmā redakcija domes un darba grupu rīcībā nonāks novembra beigās. Uzņēmējdarbības plānošanas dokumenta gala redakcijai gatavai jābūt nākamā gada sākumā.

Uztrauc ūdens un dzīvnieki
Novada lauksaimnieki kā galveno problēmu uzsvēra novada teritorijā esošo ceļu stāvokli. “Lai kaut cik mēs spētu strādāt, nepieciešams uzlabot esošos ceļus vai tos izbūvēt, remontēt, atjaunot. Ir ceļi, kuri nav remontu piedzīvojuši kādus 25 gadus,” savu kolēģu vārdā galveno problēmu nosauca Zenta Frema. Kāds cits piebalsoja, ka sarežģījumus rada arī uz lauksaimnieku zemēm pavasaros un rudeņos pārplūstošais Liepājas ezers, kā arī notekgrāvji. “Ir jāsakārto meliorācijas sistēma. Padomju laikos tādas problēmas nebija, jo viss tika izdarīts, kā nākas,” norādīja Aivars Tamužis. Tāpat lauksaimnieki novērojuši, ka bieži nekustamo īpašumu – zemesgabalu – sakārtošanu liedzot situācija, ka blakus esošie īpašumu saimnieki nav vietējie iedzīvotāji vai īpašums pieder pašvaldībai vai pat valstij. “Lielas problēmas rada novadgrāvji un bebru invāzija, kas uztaisa sprostus, kā dēļ lauki applūst,” piebilda Z. Frema. Izskanēja arī fakts, ka noteikumi par zāles nopļaušanu ne vienmēr tiekot izpildīti no pašvaldības puses. “Īpaši izceļamas problēmas ir migrējošie putni. Tie ir milzīgi bari, kuri izposta laukus. Vēl viena dzīvnieku radītā problēma ir Papes dabas parka zirgi, kuri izgājuši ārā no nožogojuma un brīvi staigā apkārt,” norādīja lauksaimnieki.
Ražošanas nozaru pārstāvji par problēmu uzskata arī ceļu stāvokli, pieminēts tika vēl darbaspēks un atbilstošu telpu trūkums.

Tūristam vakaros nav, ko darīt
Savukārt tūrisma jomas pārstāvji izcēla infrastruktūras trūkumu, piemēram, Bernātos. “Tur pa perimetru ir 21 reāls tūrisma uzņēmējs, drīzumā tur būs divas ēdināšanas iestādes, taču norādes, ka tur ir un kur tās atrodas, nav,” sacīja tūrisma jomas pārstāvis Andris Maisiņš, uzsverot, ka arī tiem pašiem liepājniekiem Bernāti ir iecienīta atpūtas vieta, īpaši mežs, bet informācijas par apkārtnes iespējām nav.
Māris Niedols saistībā ar to izcēla divas satraucošākās problēmas: “Bieži tūristiem tiek liegta pieeja ūdeņiem, jo vienkārši nav informācijas, kur viņi var un drīkst, cik tālu var ar automašīnu piebraukt jūras vai ezera tuvumā. Droši varu pateikt, ka tūrists noteikti nebrauktu aizliegtajās zonās, ja būtu normālas pieejas ūdeņiem un būtu saliktas informatīvās zīmes.”
Viesu uzņemšanas un izmitināšanas uzņēmēji norādīja, ka liels trūkums ir veikala neesamība tūrisma uzņēmumu bagātajos Bernātos. “Atbrauc viesi, visu dienu ir ekskursijās pa apkārtni, izstaigājas pa mežu un jūrmalu, taču vakarā savā naktsmītnē īsti viņiem vairs nav, ko darīt un kur iziet,” papildina A. Maisiņš.
“Vēl viena svarīga nianse, kas ir jāatrunā, vai tūrisma joma nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai pārdošanu. Respektīvi, jautājums – tūrisma uzņēmējdarbība notiek vai tā tiek pārdota? Vai es nodarbojos ar viesu izmitināšanu savās brīvdienu mājiņās vai uzceļu namiņus un tos pārdodu? Vai gribam pieļaut tādu situāciju kā Papē?” jautā M. Niedols.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uzņēmēju akūtākā problēma – ceļi un infrastruktūra

Kategorijas