Ar pilsētas simbolu zīmolā

2017. gada 9. novembris 07:00

738

Priekules kafejnīca “Ikars” nesen svinēja savu vārda dienu. Lidojošais Ikars ir pilsētas ģerbonī, bet Ikara svētki vieno visu novadu, tomēr cilvēka, kurš vārda dienu svinētu kā Ikars, Priekulē nav, toties ir kafejnīca.

Dibina Ikara svētkos
“Ikars” atrodas Priekules Olimpiskajā hallē jau kopš tās dibināšanas. Te pusdieno gan sportisti, gan skolēni, redzami novada deputāti un skolotāji, gan uzņēmumu strādnieki, gan lauksaimnieki.
“Kafejnīcu atvērām pirms astoņiem gadiem – 2009. gada augustā. Tieši tad arī notika Ikara svētki. Tā arī nolēmām, ka esam saistīti ar šo nosaukumu, un devām kafejnīcai Ikara vārdu,” “Kursas Laikam” pastāsta īpašnieks Vaclavs Kadaģis.
Sākums nav bijis viegls. Jau pašā pirmsākumā bijusi iecere ēdināt skolasbērnus. Kā zināms, noteikumi skolēnu ēdināšanā ir stingrāki, un konkurss bijis jāiztur.
“Sākumā gāja raibi, bet šobrīd Dievs mūs ir atalgojis un apgrozība ir stabilizējusies. Ceru, ka varēsim domāt arī par algu pielikumu, jo kolektīvs ir labs un stabils,” saka uzņēmējs.

Gatavo garšīgi un dažādi
Kafejnīcas “Ikars” pavāres, jautātas par ēdieniem, vienbalsīgi sauc: “Gatavojam garšīgi!” Ikaros uz izvēles plauktiem vairāku veidu krēmi. Par saldo ēdienu gatavošanu atbild ēdināšanas uzņēmuma vadītāja Regīna Jurkovska. “Saldos gatavojam no īsta krējuma, nevis kaut kādiem izstrādājumiem. Iepērkam “Elpas” produkciju. Mūsdienās to svarīgi pieminēt,” uzsver vadītāja.
Ir arī savi mīnusi. “Skolēniem ir stingri noteiktas sāls un cukura devas uz katru porciju, bet ēst nāk arī pieaugušie. Dažiem ēdiens šķiet par pliekanu, tad sāls jāpieber pašiem. Citādi mēs nevaram strādāt, jo tad būtu jātaisa skolēnu ēdieni un ēdieni pārējiem,” atklāj R. Jurkovska. “Kursas Laiks” degustējot konstatēja, ka skolēnu ēdienos sāls ir gana daudz.
Savukārt gaļas ēdienu gatavotāja Marita Tiškus “Kursas Laikam” uzsvēra, ka dažādība ir “Ikara” moto. “Katru dienu mēģinu atrast kādu interesantu jaunumu. Protams, ir ikdienas ēdieni – kotletes un karbonādes, tomēr ik dienu mums ir kāds dienas jaunums. Piemēram, dažādas pildītas kotletes vai karbonādes ar kādām piedevām. Klienti to novērtē,” tā M. Tiškus.

Dome piemaksā
Skolēnu ēdināšana ir viena no “Ikara” pamatrūpēm. Jautāts, vai iespējams iztikt ar pašreizējo valsts noteikto 1,40 eiro par pusdienām, V. Kadaģis atklāj, ka pašvaldība piemaksā, lai skolēni būtu paēduši. “Kalorijas par valsts naudu nesanāk. Bija mums PVD pārbaude un konstatēja, ka kaloriju daudzums ir nepietiekams. Tad arī runājām ar Priekules novada domi par papildu finansējumu,” saka kafejnīcas īpašnieks. Jāpiebilst, ka jau šobrīd valsts līmenī atzīts, ka finansējums ir nepietiekams, un no nākamā gada sola korekcijas.
Kā izdevies iztikt līdz šim? V. Kadaģim pašam ir zemnieku saimniecība, un kafejnīcā viņš realizē pašaudzētus dārzeņus, tā samazinot porciju cenu. Tajā pašā laikā uzņēmējs atzīst, ka kopumā valsts finansējums brīvpusdienām ir nepietiekams.

Svētki – divreiz gadā
Kafejnīcai “Ikars” svētki tagad divas reizes gadā. Priekulē ik gadu notiek Ikara svētki, kuros piedalās visi novada ļaudis un, protams, arī kafejnīca ar šādu nosaukumu. Šobrīd arī Ikara vārda dienai Priekules pusē pievērsta lielāka uzmanība un iznāk, ka svētki kafejnīcai nu divreiz gadā.
Pavāres “Kursas Laikam” atzina, ka uzņēmuma īpašnieks Ikara svētkus centies padarīt īpašus, un viņu lielīja: “Saimnieks mums ļoti labs!” Savukārt par Ikara vārda dienu vēl nekas nav zināms. “Kursas Laiks” kafejnīcā viesojās Ikara dienas priekšpusdienā, kad vēl darba duna un nevienam nav brīva brīža. Kāds pārsteigums vakarā bija pavārēm, “Kursas Laikam” palika noslēpums.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar pilsētas simbolu zīmolā

Kategorijas