Laikraksta “Ļeņina Ceļš” lappuse “Daiļrade” kļūst par pētījuma objektu

Anita Helviga, Liepājas Universitātes (LiepU) Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes referente un Kurzemes Humanitārā institūta (KHI) pētniece veikusi pētījumu, kurā aplūkojusi “Kursas Laika” priekšteča “Ļeņina Ceļa” radošo lappusi “Daiļrade”. Pētniece skatījusi lappuses attīstību, kā arī tajā aplūkotās tēmas un autorus. A. Helviga LiepU rīkotajā “Letonikas” kongresā iepazīstināja ar savu pētījumu un atklāja, ka ar lappuses “Daiļrade” starpniecību redzams, kā literatūrā ienāk jaunā paaudze.
Pēctecīga pētniecība
A. Helviga savas prezentācijas laikā atzina, ka lappuses “Daiļrade” pētniecība ir likumsakarīga: pie tās noveduši iepriekš veiktie pētījumi par Jēkabu Rūsiņu un viņa literāro darbību. “Jēkabs Rūsiņš, strādādams Liepājas rajona laikrakstā “Ļeņina Ceļš”, bija ļoti cieši saistīts ar šo literāro lappusīti “Daiļrade”, kas izveidota 20. gadsimta 60. gadu vidū un turpinājās līdz 80. gadu beigām. Lai gan reizēm lappuse “Daiļrade” pārsniedza literatūras jomas robežas, tā tomēr ir un palika būtiska, svarīga, atpazīstama tematiskā lappusīte vairāk nekā divdesmit gadu garumā Liepājas rajona laikrakstā,” savā prezentācijas runā vēstīja pētījuma autore.
Darbs pie pētījuma prasījis veltīt ilgas stundas laikraksta pārlapošanai, lai noteiktu, kad radošā lappuse parādījusies laikrakstā pirmoreiz un cik ilgs bijis tās mūžs. Ar saviem atklājumiem kongresa laikā pētniece labprāt padalījās: ““Daiļrades” pirmais numurs, tiesa, bez numerācijas, parādās 1964. gada 19. martā un beidzamo reizi “Daiļrades” zīme laikrakstā redzama 1990. gada 19. maijā jau pārsauktajā laikrakstā “Kursas Laiks”. Pavisam 231 lappuse, 231 numurs 26 gadu garumā.”
“Kursas Laikam” pētniece atzina: “Par “Daiļradi” ir tā, ka viens pavediens noved pie nākamā. Intensīvi cenšoties aprakstīt un celt dienasgaismā Jēkaba Rūsiņa paveikto, nonācu arī pie šī pavediena. Par Jēkabu esmu jau daudz rakstījusi. It īpaši šogad – viņa simtgadē, jo uzskatu, ka viņš ir nepelnīti aizmirsts, bet izdarījis ļoti daudz. Un šī bija vēl viena no viņa sirdslietām. Nepaslinkoju, Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā izšķirstīju visus “Ļeņina Ceļa” numurus, guvu priekšstatu par to, kas tas ir bijis. Biju pārsteigta, cik plašs autoru loks un tēmu dažādība, cik ilgstoši lappuse darbojusies, cik daudz vērtīgu sarunu tā glabā.”
Platforma jaunajiem autoriem
Interesanti, ka pētījuma gaitā A. Helviga secinājusi: tieši jau vairākkārt minētais J. Rūsiņš ir pirmais publicētais autors ne tikai “Daiļrades” lappusē, bet arī tās priekštecī. ““Daiļrade” neradās tukšā vietā. Pirms tam bija “Literātu Balss”. Pavisam neliela laikraksta rubrika, kurā parasti bija divi trīs dzejoļi un kas pirmo reizi parādījās 1962. gada 5. jūnijā.” KHI pētniece pārliecinājusies: “Daiļrade” bijusi ne tikai literārā lappuse, tā sniegusi informāciju arī par kultūras notikumiem, ar to saistītajiem ļaudīm u.c. aktualitātēm.
Taujāta, vai, viņasprāt, “Daiļrades” lappuse savulaik bijusi atzīta un populāra, A. Helviga atbild: “Domāju, ka jā. Tolaik visi abonēja “Ļeņina Ceļu”, vismaz laukos. Un izlasīja visu, kas tur rakstīts. Man kā bērnam prātā bija palicis “Daiļrades” logo. Tomēr izrādās, ka galvenā bija tieši daiļliteratūra. Tā pārējā kultūras dzīve tomēr daudz mazāk. Lappuse pārstāj iznākt 20. gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā, kad sabiedrībā daudz svarīgāki procesi saistās ar Trešo Atmodu un pārmaiņām valstiskajā dzīvē. bet, iespējams, neviens vairs negribēja uzņemties.”
“Izsekojot pa gadam, pa piecgadei, pa desmitgadei, var redzēt, kā literātu aprindās ienāk katra nākamā paaudze. Turklāt laikrakstā tolaik pastāv arī lappuse “Dzirkstelīte”, kura veltīta skolēnu daiļradei. Pārlapojot laikraksta numurus, nereti ieraugāms, kā kāds uzvārds no “Dzirkstelītes” pārceļo uz “Daiļradi”. Piemēram, tāda ir Astra Buka, vēlāk – Rancāne. Viņa sākusi savas publikācijas “Dzirkstelītē” un vēlāk – jau vidusskolas gados – nonākusi arī “Daiļrades” lappusītēs,” kongresa laikā stāstīja A. Helviga.
Veidotājus nenorāda
Lappusē “Daiļrade” visos laikos publicēti gan jaunie, gan jau zināmi autori, piemēram, Mirdza Ķempe, Olafs Gūtmanis, Jānis Peters, J. Rūsiņš un citi. A. Helviga sava pētījuma gaitā secinājusi, ka lappusei bijuši vairāki aspekti un tā kalpojusi kā platforma dažādām kultūras parādībām un norisēm. Lappuse nereti sniegusi ieskatu dzejnieka radošajā darbnīcā – vēstījusi par autora radošo procesu. Īpaši tikusi akcentēta novadu literātu dzīve. Tas, kas notiek tepat līdzās. “Tas ļoti pietuvina rakstītāju lasītājiem,” teic A. Helviga. Lappusē tikusi publicēta arī informācija par dzejoļu krājumu, arī prozas darbu gatavošanu, izdošanu.
“Daiļrades” lappuse atainojusi arī draudzību ar lietuviešu un vācu autoriem, attiecīgās reizēs atvēlot viņu darbiem pat visu radošo lappusi. Tāpat lappusē savulaik publicēti Vinifreda Krauča prozas tulkojumi. Un – kas ne mazāk svarīgi – “Daiļrade” kalpojusi par notikumu atspoguļotāju, hroniku, afišstabu un reklāmu reizē. To visu izpētījusi un analizējusi KHI un LiepU pētniece.
Viena lieta, ko pētījuma gaitā bijis grūti noskaidrot, – lappuses veidotāju vārdus. “Laikmeta iezīme vai arī redakcijas nostādne – to mēs varam tikai minēt – lappusē nekad nav norādes, kas to ir veidojuši. Tikai dažos atsevišķos gadījumos ir nojaušami pieturas punkti, kas vedina uz konkrētiem uzvārdiem. Šie ir puslīdz droši minami: Leons Spinga, Gunārs Biezis, Egons Līvs, Jēkabs Rūsiņš, Aina Pāvulīte,” atklāja A. Helviga.
Tomēr pie kāda amizanta fakta secināšanas pētniecei izdevies tikt: “1970. gada 19. marta numurā vienīgo reizi ir norādīts, ka lappusi sagatavojis Jēkabs Rūsiņš. Tiešām – vienu vienīgu. Tad arī sākas “Daiļrades” lappušu numerācija. Un man bija jādusmojas pašai pie sevis tajā brīdī, kad es šos faktus saliku kopā – Jēkabs Rūsiņš pēc savas pamatnodarbošanās bija grāmatvedis un līdz ar to arī numerācijas parādīšanās – tā nav nejauša lieta. Man liekas, ka ir pilnīgi izskaidrojams, kādēļ tieši ar šo laiku sākas lappušu numurēšana. Turklāt tā nesākas ar pirmo. Viņš bija saskaitījis, cik lappusītes ir jau iznākušas, un turpināja šo numurēšanu.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām