Salūts katrā dzimšanas dienā

2017. gada 16. novembris 07:00

325

Ilgas Skābardes dzimšanas diena allaž ir brīvdiena, plīvo karogi, tramvajā var braukt par velti, bet vakarā debesīs uzvijas salūts. Šo dienu viņa svin kopā ar “vecāko māsu” Latviju, jo abas dzimušas 18. novembrī.

Tradīcijas nemainās
Bērnībā šis datums mazajai Ilgai saistījies tikai ar pašas svētku dienu. Tās svinēšana ne vienmēr palikusi atmiņā, bet, iespējams, atzīmēta kopā ar mātes dzimšanas dienu, kas 22. novembrī. Kad vēlāk kāds teicis “O, tev dzimšanas diena astoņpadsmitajā!”, nav sapratusi, kas tur īpašs, jo padomju iekārtā mājās par Latviju kā patstāvīgu valsti nav runāts. Nav arī pieredzēts, ka dzimtajā Gramzdas pagastā kāds pievērstu uzmanību svinībām tieši šajā datumā. Vēlāk, dzīvojot Liepājā, gan reiz gadījies, ka tante un onkulis sataisījušies nākt ciemos, bet piezvanījuši, ka nebūs, jo satraukušies par cilvēku rosību uz Tramvaja tilta. Tā bijusi pirmā reize, kad Atmodas priekšnojautās noticis gājiens uz Ziemeļu kapiem.
“Kad sāku strādāt, tad gan svinējām, un tas vēl nebija tagadējais laiks. Tagad ir jauki – brīvdiena, salūts, ciemiņu bērniem prieks, ka par brīvu var pabraukāties tramvajā.” Tiesa, svētku pusdienas un svinības mājās jāsaskaņo ar došanos uz pasākumu un salūtu pilsētas centrā, tāpēc pēcpusdiena var sanākt sasteigta. “Dzimšanas dienas tradīcijas man sagādā citi.” Atmiņā palicis, cik dažādi šajā dienā bijuši laika apstākļi. Nākamajā dienā – 19. novembrī – bieži bijis sals un sniegs.

Oficiāli nesarāj
“Kursas Laikam” I. Skābardes vārds un personība allaž ir asociējies ar bijušā Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītājas amatu. Viņa atklāj, ka šajā krēslā bijusi gandrīz 25 gadus – vien daži mēneši pietrūkuši. Latvijas Universitātē izstudējusi vācu valodu un literatūru, dažus gadus šo valodu mācījusi Gramzdas pamatskolā, bijusi arī direktora vietniece. Tad jauno speciālisti personīgi uzrunājis toreizējais rajona varasvīrs Aivars Žvagulis, aicinot vadīt Kultūras nodaļu.
Mainoties valsts ideoloģiskajam saturam, kultūras pamats nav mainījies. Ideoloģiskā “nodeva” bijusi jādod vien pirmajos Dziesmu un deju svētkos pēc I. Skābardes stāšanās amatā, kad kolektīvi bijuši spiesti nest dažādus lozungus. Dažas reizes Kultūras nodaļas vadītāja pasaukta “uz tepiķa” partijas komitejā, taču oficiālus rājienus nav saņēmusi.
“Arī tagad katrs savā kultūras namā strādā patstāvīgi, tikai kopējā darba organizācija ir citādāka,” salīdzina I. Skābarde. Nemainīga vērtība joprojām ir Dziesmu un deju svētki. No rajona uz tiem braukuši aptuveni 30 kolektīvi. Tagad dalībnieku loks papildinājies ar amatierteātra spēlētājiem un vokālo ansambļu dziedātājiem. Problēma, kas pastāvējusi gan agrāk, gan vēl vairāk tagad, – vīru balsu trūkums koros.
Atšķirības I. Skābarde saskata Dzejas dienu organizācijā, pati braukusi uz Rakstnieku savienību sarunāt autorus. Organizētas arī Mūzikas dienas.
Uz kultūras dzīves organizēšanas jomā nostrādātajiem gadiem bijusī vadītāja atskatās ar prieku, tajos satikts daudz interesantu cilvēku. Ļoti jauki kolēģi bijuši visā republikā.

Tēmas neizsīkst
Latvijas Kultūras akadēmijā I. Skābarde ieguvusi maģistra grādu, un tas ļauj savas zināšanas sniegt tālāk Liepājas Universitātes kultūras vadības studentiem. “Patīkami skatīties, ka Liepājas kultūras iestādēs strādā mani bijušie studenti.” Interesanti esot strādāt ar neklātienes studentiem, tie braukuši pat no Ogres, Cēsīm un citām tālākām vietām. Daudzi nāk studēt ar praktiskās pieredzes bagāžu kultūras darbā, taču netrūkstot arī tādu, kuri strādā citā specialitātē un kultūras sfēru vēlas apgūt redzesloka paplašināšanai. I. Skābardei pašai šķiet interesanti, ka nekad neaptrūkst tēmu, ko studentiem pētīt savos darbos. Sākumā vairāk pievērsušies mārketinga jautājumiem, bet tagad arī tēmām, kas aktualitāti iegūst līdz ar sabiedrībā notiekošajiem procesiem, piemēram, radošajām industrijām, emigrējušo latviešu aktivitātēm savas kultūras uzturēšanā.
Gan pasniedzējai, gan studentiem jāseko aktuālajiem kultūrpolitikas procesiem un dokumentiem. “Saku studentiem: turiet acis un ausis vaļā par visiem kultūras procesiem savā valstī un pasaulē! Lieku lasīt kultūras presi un sekot līdzi tai dažādos medijos. Cenšos uzturēt viņos ziņkāri un zinātkāri.” Nākamajiem kultūras darbiniekiem netiek slēpti nozares “ķēķa” notikumi, tiek analizēti, piemēram, skandāli Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā.

Bez entuziasma neiztikt
“Kultūra mainās līdz ar paaudzēm, valsts politiku, krīzēm”, un ne mazāko lomu tajā spēlē nauda. Tāpēc studenti rūpīgi pēta un analizē valsts budžeta kultūras sadaļu. I. Skābarde ir gandarīta, ka pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde šajā amatā ir jau ilgāku laiku un par prioritāti savā jomā noteikusi cilvēku. Laikā, kad ministri mainījušies bieži, rezultāta nav bijis.
Taču cauri laikiem nemainīga ir lieta, bez kuras kultūras darbā neiztikt – entuziasms. Nozares darbinieki nevar strikti saskaitīt savas darba stundas, jo vismaz domu līmenī darbs tiek nests līdzi uz mājām. I. Skābarde dzirdējusi pārmetumus: kāpēc diriģentam tāda alga, ja viņš atnāk un pastrādā pāris stundu nedēļā? Par citiem neredzamo darba daļu, ko viņš veic vienatnē, daudzi pat neiedomājas. “To jāmāk skaidrot, kultūras cilvēki jāaizstāv, par viņiem jāiestājas.”
Svarīgi šim darbam piesaistīt jaunos, veidot pēctecību. I. Skābarde vēro, ka nereti kolektīvi nolemj uz mēģinājumiem sanākt sestdienās un svētdienās, kad dzimtajās vietās atgriežas skolēni un studenti, kuri tajos darbojas. Viņa šādu soli vērtē kā milzīgu kolektīvu vadītāju nopelnu.

Izbauda no otras puses
I. Skābarde pati izjutusi pašdarbības kolektīvu “virtuvi” un iekšējo dzīvi, jo bijusi un ir to dalībniece. “Gribas procesā būt iekšā.”
Agrāk dziedājusi jauktajā korī “Lira”, kas bija zināms arī kā rajona skolotāju koris. Organizējusi tā koncerttūres uz Šveici, Gotlandi un citām vietām.
Pēc Liepājas rajona kā teritoriālas vienības un tā iestāžu likvidācijas I. Skābardi uzrunājusi toreizējā Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Zenta Bērtiņa: “Ko tu tik mierīgi? Tev jānāk pie mums!” Savukārt diriģente Gunta Vite aicinājusi uz Priekules sieviešu kori, un ar to I. Skābarde nākamvasar jau otro reizi dosies uz Dziesmu un deju svētkiem kā dalībniece. “Tagad šos svētkus izbaudu no otras puses.” Kā Kultūras nodaļas vadītājai tās bijušas “desmit dienas kā nervu kamolam”, kad jābūt atbildīgai par gandrīz tūkstoti Liepājas rajona pašdarbnieku. “Tagad ir otrādi – eju un daru, ko man liek citi.”
Nākamā vasara I. Skābardei būs notikumiem piesātināta – pirms valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem kopā ar otaņķniecēm viņa dziedās folkloras festivālā “Baltica 2018”.
No vietām, kur pašai tīk doties kā kultūras baudītājai, I. Skābarde min Liepājas “Lielo dzintaru”. “Tas sevi attaisno, un man ir, ko izvēlēties.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Salūts katrā dzimšanas dienā

Kategorijas