Pašiem sava oāze

2017. gada 16. novembris 07:00

12137

Bunkas pagasta “Plostnieki” it kā paslēpušies no svešām acīm un no netālā ceļa garāmbraucējiem nav redzami. Tāpēc pat pašu pagasta ļaudis esot pārsteigti, ja gadās iegriezties Birutas un Marisa Rubežu koptajā sētā.
Tā novērtēta ne tikai pagasta un novada mērogā, bet 2011. gadā saņēmusi arī Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības Godinājumu un 3. vietu nominācijā “Skaistākā lauku sēta”. Vietējie Rubežu ģimenes veikumu novērtējuši ar nominācijām “Sēta – pārsteigums”, “Sēta – karaliene” un “Noturīgākā vērtība”.

Pļauj visu dienu
Saimnieki teic, ka saņemtās atzinības ir patīkamas, bet nav pašmērķis. Gribējies sev un trim meitām pašiem savu dzīves telpu, un šeit iegūtā māja atjaunota uz bijušajiem pamatiem.
“Kad pirms 20 gadiem atnācām, te bija tikai nātres, krūmi, ļoti viss aizlaists. Sākām pilnīgi no nulles,” atminas B. Rubeze. M. Rubezis piebilst, ka pie vecās verandas sliekšņa ligzdu bija ierīkojušas meža pīles. Apkārtnes labiekārtošana B. Rubezei šķiet pašsaprotama, tā esot kā daļa no mājas un tās turpinājums. “Kāda jēga no maza pleķīša?” pauž M. Rubezis. Apkārtne dod pirmo iespaidu ciemiņiem, un saimniekiem pašiem arī griboties acīm tīkamus skatus.
Taču divu hektāru teritorijas uzturēšana perfektā kārtībā prasa darbu – vasarā no gaismas līdz tumsai. Uz zāles pļāvēja traktorīša strādājot abi. Teritorijas nopļaušanai esot vajadzīgas sešas septiņas stundas jeb viena diena nedēļā. Pēc tam saimnieks pietrimmerē, kur vajag.
Šoruden sakopšanas darbus aizkavējis pārlieku lielais mitrums – grūti nogrābt pēdējās lapas, kājas stieg dobēs, kur novācamas noziedējušās puķes. Lapas saimnieki nogrābj arī zem ābelēm, lai tās nebojātu zālienu.
Mēslojumam izmanto tikai nopļauto zāli un kūtsmēslus.

Izpērk stādaudzētavas
Pašlaik acis priecē zaļie skujeņi un dažādu nokrāsu krūmi. “Rudenī arī savs smukumiņš,” piekrīt saimniece. Vasarā dobes tiek papildinātas ar puķēm dobēs un podos, to šķirnes tiek katru gadu mainītas. Rožu dobes krāšņumu var novērtēt vien vasarā. Dobē pie garāžas pavasarī asnus dzīs sastādītie tulpju sīpoli. Mājas teritorijā izrakti trīs dīķi.
Ainavas dizainu pēc izjūtas Rubeži veido paši. “Izejam, paskatāmies – o, tur vēl kaut ko vajadzētu. Un tā pa gadiem esam visu ko pieaudzējuši,” stāsta saimniece. “Viss jau uz reizi neradās, pamazām sākām ar sētai tuvāko platību, tad virzījāmies uz priekšu.” Tagad paši jūt, ka iepraktizējušies un arvien labāk spēj nepieciešamo saskatīt. “Pieredze rodas ikvienā darbā.”
“Plostnieku” sētā augot vai viss Latvijas stādaudzētavās iegādājamais sortiments. ““Īvē” mums vairs nav, ko pirkt, esam savākuši visu iespējamo.” Pamatā visi augi ir ar izcelsmi Latvijā. Kolekcijas saimnieki neveido, stāda “no visa kā pa drusciņai”.

Mājā dodas tīrām kājām
Gar īpašuma robežu izvietoti bišu stropi. Nelielajā dravā tiek iegūts bioloģiskais medus. Bites ganās āboliņā, griķos, liepās un apputeksnē dārza ziedus. “Kāpēc mums jāmaksā par ķīmiju, ar ko paši sevi varam noindēt?” M. Rubezis ir pārliecināts bioloģiskās saimniekošanas piekritējs.
Pārdomāts arī garāžas novietojums, lai no tās nebūtu jāiet pa dubļiem, bet pa bruģētu celiņu. “Arī mums, lauciniekiem, gribas uz mājām iet tīrām kājām,” smejas saimniece. Viņa laiciņu pastrādājusi ārzemēs, lai nopelnīto ieguldītu mājā un dārzā.
To labiekārtošanai Rubeži pārlapo dārzkopības žurnālus, ieskatās internetā, bet neko nekopē, tikai paņem pa idejai. Noteikti pārdomā, vai to var piemērot konkrētajiem apstākļiem.

+ 14

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašiem sava oāze

Kategorijas