Rudens ziedu karalienes

2017. gada 16. novembris 07:00

1595

Mārtiņrozes pamatoti var dēvēt par rudens karalienēm, jo ir pēdējās ziedošās puķes pirms ziemas perioda.
Liepājniecei Inesei Tožei pieredze mārtiņrožu audzēšanā ir ilga – jau aptuveni 30 gadu. Viņa tās audzē gan dārza skaistumam, gan tirgum. Šīs puķes neesot tik cimperlīgas kā, piemēram, rozes, tomēr prasot daudz darba un uzmanības – miglošanu pret kukaiņiem, pareizu barošanu, lai būtu daudz ziedu, laba krāsa, smukas lapas. Zināšanas par to uzkrātas gadu gaitā.

Uzzied siltumnīcā
Šķirņu I. Tožes dārzā esot ap simtu, un viņa arvien cenšoties dabūt kādu jaunu no Bulduriem un citām audzētavām. Jārēķinās, ka ne visas ieaug, turklāt grūtāk ieaudzēt esot tieši skaistākās.
Izturīgākas esot vecās šķirnes, tās var pārziemot arī ārā. Audzētāja uzsver, ka mūsu mainīgajos laikapstākļos svarīgi sekot līdzi, kā mārtiņrožu saknes jūtas. Par daudz agri sasegtas, tās varot izsust. Ieziemojot var uzbērt lapas, kūdru, bet ar mēru. Gadoties, ka izsalst arī siltumnīcā.
Cita audzētāja, kura vēlas palikt anonīma, stāsta, ka ziemā saglabāt cerus pat pagrabā nav viegli. Arī ziemā nedaudz jāaplaista.
Rudens pusē I. Tože mārtiņrozes pārstāda siltumnīcā, kur tās uzzied. Ārā tās apsit vējš, sakapā lietus un krusa – šādos apstākļos ziedi neplaukst. Mitrā laikā, kāds šoruden, siltumnīca gan nedaudz jāapkurina, gan jāvēdina.
Krāšņas mārtiņrozes tiek piedāvātas podos. I. Tože teic, ka ar grieztajiem ziediem tie nekonkurē. Podus vairāk izvēloties ēku fasāžu dekorēšanai, grieztos – iekštelpām. Podu mārtiņrozēm telpās nepatīkot, tām tajās par siltu.

Izturīgākās piesedz
Mārtiņrozes ir īso dienu augi, tāpēc tās zied rudenī, kad gaismas ilgums dienā saīsinās, bet vienlaikus šiem augiem nepieciešams siltums, stāsta krizantēmu selekcionāre Lauma Ozoliņa. Mārtiņrozes uz lauka var ziedēt arī novembrī, jo pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz mīnus četriem grādiem.
Ārā labi ziemojošām šķirnēm, piemēram, ‘Svētvakars’, ‘Pasaciņa’, ‘Ausma’, ‘Alba’, ‘Umka’, dzinumus pēc noziedēšanas nogriež 10–15 centimetru augstumā un atstāj ziemot turpat, kur auguši. Cerus apber ar sausu kūdru vai zāģskaidām un, salam sākoties, papildus piesedz ar skujkoku zariem, ruberoīdu vai kādu citu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni. Aprīlī ziemas piesegumu pakāpeniski noņem.
Neizziedējušos cerus var iepodot un nest istabā, iesaka selekcionāre. Ziemošanas laikā augi šad tad jāaplaista. Rudeņos, salnām tuvojoties, vidēji un vēlu ziedošo šķirņu stādus izrok un sastāda siltumnīcās. Šis darbs jāveic laikus, kamēr pumpuri vēl nelieli, 0,5–1 centimetra diametrā. Pārstādot ar lielākiem ziedpumpuriem, var veidoties kropli ziedi. Pēc iestādīšanas augsni uztur mitru – lej retāk, bet pamatīgāk, taču augus nerasina. Kad mārtiņrozes noziedējušas, stublājus nogriež. Siltumnīcā augi arī bez pieseguma pārziemo krietni labāk nekā uz lauka.

Bez galotnes aug kuplāk
Februāra beigās, marta sākumā mārtiņrožu cerus pakāpeniski pieradina pie dienasgaismas plus desmit grādu temperatūrā. Pēc nedēļas vai divām, kad augi salapojuši, temperatūru pamazām paaugstina, augus sāk laistīt un mēslot. Pēc pavasara salnām mārtiņrozes izstāda dārzā.
Dārzā tām jāpiemēro saulaina, no valdošiem vējiem aizsargāta vieta, kur auglīga, barības vielām bagāta, pietiekami mitra un labi drenēta mālsmilts augsne. Svarīgi, lai vietā, kur tiek audzētas mārtiņrozes, nebūtu ilgstošs mitrums, jo tas apdraud augu ar nopūšanu. Sausā laikā vajadzētu ievērot, lai augs tiktu izravēts, aplaistīts, bet pēc lietus augsne uzirdināta.
Ja vēlas iegūt formīgāku apjomu mārtiņrožu krūmam, to nepieciešams galotņot – pāris reižu sezonā nolauzt dzinuma galotni.
Podos iestādītajām mārtiņrozēm jāuzmana, lai augsne būtu mitra, ūdens jālej trauciņā zem tiem. Vēlams noplēst vecos, noziedējušos ziedus, lai tie lieki netērētu barības vielas un augs pēc iespējas ilgāk ziedētu.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rudens ziedu karalienes

Kategorijas