Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mārtiņdienā sveic vienīgo skolas gaviļnieku

ZANE GVOZDE

2017. gada 16. novembris 07:00

963
Mārtiņdienā sveic vienīgo skolas gaviļnieku

Grobiņas sākumskolā 10. novembrī tika sumināts vienīgais šā vārda īpašnieks mācību iestādē – 2.a klases skolnieks Mārtiņš Vuciņš. Tā kā zēna aizraušanās ir basketbols, viņš savā vārda dienā no skolas saņēma jaunu basketbola bumbu.

Dod dēlam spēka vārdu
Mārtiņa mamma Dace Vuciņa, taujāta, kā izlēmusi dēlam dot latvisko un vareno vārdu, atbild: “Tas nāca dabiski. Mums visiem brāļiem ir latviešu vārdi – Roberts, Valters, Arturs. Un ceturtais – Mārtiņš. Tas rudenī ir spēcīgs vārds, tāpēc arī gribējām, lai viņam vārds dod spēku.” Par skolas pasniegto dāvanu Vuciņu ģimene ir patiesi priecīga: “Mārtiņš trenējas basketbolā, arī brāļi trenējas, tāpēc laikam arī skolotāja vai direktore to ir ievērojusi. Tas ir ļoti patīkami, mīļi.”
Sākumskolas direktore Laila Urbāne par Mārtiņdienas gaviļnieku sveikšanu skaidro: “Mēs Mārtiņus suminām katru gadu. Un tā nu sanāk, ka pagājušogad un šogad viņš ir mūsu vienīgais Mārtiņš. Valstī kopumā gan ir nepilni 13 tūkstoši.” Par labu dāvanas izvēlei lēmusi Mārtiņa klases audzinātāja.
Paralēli vārda dienas gaviļnieka sumināšanai skolā norisinājās arī tradicionālais Mārtiņdienas tirdziņš, kurā bērniem bija iespēja iemēģināt savas prasmes tirgotāja amatā. D. Vuciņa atzina, ka ir par šīs tradīcijas turpināšanu: “Bērniem patīk andelēties, un paši taču ir gatavojušies iepriekšējā dienā. Ir svētku diena, nav stundu, viss notiek.” Taujāta par dēla līdzdalību gatavošanās procesā, mamma atklāj: “Mēs sacepām popkornu, viņš pats to salika, spieda ar skavotāju ciet tūtiņas, uzmanīja, lai neko neaizmirstam mājās.” Daļu nopelnītās naudas dēls iztērējis, lai iepriecinātu ģimeni: mammai nopircis auskarus, tētim – atslēgas piekariņu.

Sper pirmos soļus biznesā
Arī māmiņa Laine Burņevska, kuras dēls ir viens no tirgotājiem, atzina, ka tirdziņam abi gatavojušies kopā: “Mēs vaska svecītes taisījām. Sākumā negāja tik viegli, bet beigās jau bija arī tādas, ko varēja pārdot.” L. Burņevska ir pārliecināta, ka tirdziņš ir lieliska iespēja bērniem un vecākiem vairāk laika pavadīt kopā. “Vienā ziņā gan domāju, ka tirdziņu vajadzētu rīkot tieši vecākajām klasēm, jo citādi pārsvarā viss darbs ir vecākiem.”
1.a klases skolnieks Kaspars Laputis priecājas par savu pirmo dalību tirdziņā, atklājot: “Labi iet, ir pilns maciņš!” Ar tirgošanos pirmklasniekam palīdz mamma Sandra Lapute, kura atklāj, ka dēlam līdzi atnākusi, lai paskatītos, kā veicas, kā arī “lai neapkrāpj”.
Lelde Špickopfa uz tirdziņu ieradusies kopā ar abām meitiņām, lai atbalstītu viņu māsīcas. Par atmo­sfēru un piedāvājumu L. Špickopfa ir pārsteigta: “Ir ļoti labi. Redzēju, ka daži bērni pārdeva vistas zupu vai kaut ko tādu. Vecāki piegājuši procesam radoši – tas iepriecina. Nav tikai salds, bet arī sāļš, piemēram, salāti. Bērni var redzēt, kā ir pirkt, pārdot, iemācās ar naudu darboties, saprot, ka nauda jau tāpat nenāk, tā ir jānopelna.”
Grobiņas ģimnāzijas direktores vietniece Alda Cinkus, kura bija viena no pasākuma apmeklētājām, tirdziņu atzīst par labu iespēju vecākiem darboties kopā ar bērniem, ievirzīt viņus pareizā domāšanā, ka ir jāražo, jātirgojas un tādā veidā var savu labklājību arī celt. Pirmie soļi biznesā.”