Bernātu pludmali apēd jūra

2017. gada 23. novembris 07:00

7464

Pēc ilgstošā lietus un stiprā vēja brāzmām jūra Bernātos pienākusi pavisam tuvu. Jau vairākas dienas Bernātu pludmale ir zem ūdens. Vietējie iedzīvotāji atzīst, ka pēdējo gadu laikā jūra nograuzusi jau vairāk nekā 200 metrus no krasta līnijas un katru gadu pietuvojas arvien tuvāk. Baltijas jūras krasta erozija ir problēma, kas nemanot pavelk Latviju zem ūdens. Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara robeža ar jūru.

Katru gadu pazūd kāds metrs
Jānis Treikans Bernātos dzīvo visu mūžu, jo viņa tēvs bijis zvejnieks. Treikanu nams atrodas tālu no jūras krasta, tomēr jau bērnībā Jānis manījis, ka jūra Bernātiem nāk arvien tuvāk. Viņš spriež, ka 50 gadu laikā jūra apēdusi vismaz 150 līdz 200 metrus no pludmales un kāpām. Kādreiz jūras krastā bijusi bāka un robežsargu tornis, bet tie jau daudzus gadus kā “aizpeldējuši”. “Bernātos laikam ir kādas īpašas ūdens straumes, jo citur krastus tā nenoēd kā šeit. Piemēram, Pērkonē krasts tik strauji nemainās,” spriež bernātnieks.
J. Treikana atmiņā spilgti saglabājusies epizode, kad ar tēvu gājuši pakaļ zvejas tīkliem. No mājas līdz krastam vīrieši ar zirga pajūgu mērojuši aptuveni divus kilometrus.

Bernātnieks novērtē jūras spēku un ir pārliecināts, ka ūdens Bernātus noskalos vēl vairāk. “Nevar zināt, kā būs vēl pēc kādiem 50 gadiem. Nebūtu nekāds brīnums, ja jūra atnāktu līdz tam pašam “Dzintariņam”,” min J. Treikans.

Liedaga vietā – kartupeļu lauki
Alma Pankoka dzimusi un augusi Bernātos, tāpēc jūra vienmēr bijusi viņai blakus. Sirmā kundze atzīst, ka pēdējos gados grūti noskatīties, kā apkārtne mainījusies jūras spēka iespaidā. Vietā, kur jau gandrīz 90 gadus dzīvo Pankokas kundze, kādreiz esot bijušas pļavas un ganības, bet tagadējā krasta vietā pletušies bernātnieku stādītie kartupeļu lauki. “Tie visi jau sen ir aizpeldējuši jūrā. Kad iedomājos, ka esmu tur rāpojusi, lai ravētu un vāktu kartupeļus, tad paliek pavisam dīvaini,” smejas bernātniece.
Atmiņā labi saglabājusies 1967. gada vētra, kad stiprās brāzmas izgāzušas daļu no Bernātu meža. Pankoku ģimene vētras radītos postījumus izmantojusi savā labā un no sagāztajiem kokiem uzbūvējuši jaunu māju. “Pēc lieliem vējiem Bernāti vienmēr mainās. 67. gadā vētras laikā ar bērniem skatījāmies, kā koki krīt visapkārt. Tomēr te Bernātos dzīvot ir labi – ir odziņas, ir sēnītes, ir viss labais,” uzskata A. Pankoka. Pēc katras vētras izmainās ne tikai meža biezoknis, bet arī krasta līnija, un cilvēkiem vienmēr ir interesanti doties aplūkot jauno krastu pēc kārtējās vētras.
Sirmgalve zina, ka jūras spēks ir liels, tāpēc censties to apturēt, piemēram, ar betona bluķiem un akmens krāvumiem, neizdosies. “Jūra un daba visu dara pa savam,” uzskata Bernātos dzimusī.

Cenšas apturēt, būvējot sienu
J. Treikana un viņa sievas Austras Treikanas nams un A. Pankokas dzimtas māja atrodas tā saucamajā Bernātu centrā. Iepriekš šajā apvidū pletušās vien pļavas, bet, jūras spēka iebiedēti, vairums iedzīvotāju no krasta līnijas atvirzījušies uz pļavām un izpletuši Bernātu ciemu lielāku. Pašā jūras malā palikusi vien “Veckrūmu” māja.
Laikrakstam ar nama saimniekiem neizdevās sazināties, bet vietējie zina stāstīt, ka saimnieki ierodoties brīvdienās. “Atceros, ka “Veckrūmu” māja tika būvēta kādus 100 metrus no jūras krasta, bet tagad tā turas uz pašu, pašu maliņu,” stāsta J. Treikans.
“Kursas Laiks” pārliecinājās: jūra krastu nograuzusi tik tālu, ka īpašumam apjoztais žogs drīz sāks slīdēt nost no smilšainās kraujas. Krasts ir stiprināts ar betona, akmens un koku krāvumiem, tomēr rezultātus tas nedod. J. Treikans novērojis, ka saliktajiem akmeņiem un betona kaudzēm jūra vienkārši apiet apkārt un nograuž vēl kādu gabalu citā vietā.

Ņem Bernātiem un dod Pērkonei
Par jūras krasta eroziju Latvijā runā jau daudzus gadus, un tā ir problēma, kurai risinājumi jāmeklē, kamēr ūdens nav paņēmis vēl lielāku teritoriju. Latvijas krasta līnijas kopējais garums ir 496 kilometri un katrā vietā situācija atšķiras. Pētnieki secinājuši, ka potenciāli bīstamākās vietas, kur jūras ūdens krastu noskalo visvairāk, ir Pāvilostas, Bernātu, Ventspils un Kolkas apkaimē, kā arī pie Šķēdes.
Nīcas novada speciāliste tūrisma un vides jautājumos Dace Vecbaštika apstiprina, ka par krasta līnijas saglabāšanu domā arī viņas novada pašvaldība, tomēr nav dzirdējusi, ka Bernātu iedzīvotāji lūgtu palīdzību krasta stiprināšanā pašvaldībai.
Monitoringu par jau nograuztajām teritorijām Nīcas novads neveic. Skaidrs ir vienīgi tas, ka krasts ar katru gadu atkāpjas tālāk. “Akmeņu un betonu kraušana ilgtermiņā nelīdz, jo jūra apiet tiem apkārt. Ja nenoskalos konkrēto vietu, tad blakus krāvumam noskalos divtik,” uzskata D. Vecbaštika. Arī vides speciāliste uzskata, ka cīņa ar dabu ir neiespējama: “Vētras kļūst stiprākas un notiek biežāk, līdz ar to krastus noēd ātrāk. Pētnieki, ar ko esam kontaktējušies, norāda, ka nākotnē jūra noskalos vēl gabalu no Bernātiem, bet Pērkonē kāpas kļūs lielākas, jo ūdens straumes sanesīs smiltis tur.”

Nākotnē nograuzīs vēl vairāk
Biedrība “Baltijas krasti” norāda, ka, pamatojoties uz šobrīd esošajiem piekrastes monitoringa datiem, aptuveni 65% no jūras krasta atrodas dažādu pakāpju erozijas ietekmē. Par šīm teritorijām jāsāk rūpēties nekavējoties, apsekojot tās un nosakot, kur nepieciešama iejaukšanās, lai saglābtu krastu.
Kā iespējamos glābšanas plānus iesaka lietot molus, akmens krāvumus, īpašas betona sienas, kas uzņemtu viļņu radīto triecienu un pasargātu smilšaino krastu. Tāpat ir iespēja glābt krastu, veidojot mākslīgus smilšu uzbērumus ūdenī, kas aizturētu lielo viļņošanos.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Jūras krastu laboratorijas pētnieks Jānis Lapinskis savā pētījumā prognozē, ka nākamajos 50 gados krasta atkāpšanās ātrums Latvijas teritorijā kļūs lielāks, atsevišķās vietās sasniedzot pat ātrumu 6 metri gadā. “Sagaidāms, ka līdz 2060. gadam Latvijas teritorija krasta atkāpšanās dēļ samazināsies par aptuveni 10 kvadrātkilometriem,” pētījumā par krastu eroziju raksta J. Lapinskis.

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bernātu pludmali apēd jūra

Kategorijas