Padomju armijas rēgu paliek mazāk

2017. gada 23. novembris 07:00

4289

Pēc 1991. gada puča uzsāktās sarunas par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas teritorijas pilnībā noslēdzās 1994. gada 31. augustā, kad tika saņemts paziņojums par to, ka Krievijas armija pilnībā izvesta. Cilvēki aizgāja, bet ēkas, dzīvojamie ciematiņi, raķešu šahtas, angāri, saimniecības telpas un citi objekti palika. Vietām tie stāv vēl šodien.

Valsts dāvana pašvaldībām
Pēc Liepājas reģionālās Vides pārvaldes “Kursas Laikam” 1998. gadā sniegtās informācijas, Liepājas pusē palikuši simtiem hektāru piedrazotas teritorijas, tostarp izbijušas degvielas uzpildes stacijas, ap kurām izplūduši naftas produkti.
“Šobrīd piesārņotu teritoriju nav un visi objekti ir pašvaldību īpašumā. Pašvaldības pašas seko un uzrauga teritorijas. Mūsu pārvaldei apkopotas informācijas nav,” tagad saka Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova.
Pēc Krievijas armijas teritoriju pārņemšanas pašvaldības vietām nonāca neapskaužamā situācijā, jo saņēma pienākumu rūpēties par objektiem, kuriem vajadzīgs liels finansējums. Savulaik “Kursas Laiks” viesojās Skrundas militārajā pilsētiņā, kur šobrīd jau trenējas Latvijas Bruņoto spēku karavīri. Laikā no 1994. gada līdz 2000. gadam no teritorijas bija pazuduši visi metāla priekšmeti. Tā tas bija daudzviet, jo objekti netika apsargāti. Savukārt, ja runājam par kādu teritoriju rekultivāciju, tad tā notikusi dažādos laika posmos, dažkārt ļoti novēloti. Piemēram, PSRS kodolraķešu šahtu aizbēršanu Embūtes pagastā uzsāka tikai 2012. gadā.

Dažus pārņem armija
Skrundas novada militārā pilsētiņa ilgu laiku bija pārdomu iemesls vairākiem šā novada vadītājiem. “Gribējām iznomāt teritoriju filmu producentiem, tagad to izmanto Aizsardzības ministrija savām vajadzībām un esam priecīgi, ka kāds teritoriju pieskata,” tā pēc pirmajām Zemessardzes mācībām pilsētiņā šogad sacīja Skrundas novada vadītāja Loreta Robežniece.
Arī Embūtes pagasta tā sauktajā “7. kilometrā” jeb bijušajā raķešu bāzē saimniekot uzsākuši Latvijas Bruņotie spēki. Raķešu bāze Embūtē bija ārkārtīgi plaša teritorija, un aizbērtās šahtas ir tikai neliela daļa no tās. Bruņotie spēki pārņēmuši vairākus objektus, veidojot tur noliktavas.
Liepājas Karostā jau izsenis ir vairāki objekti, kurus no Krievijas armijas pārņēma mūsu Bruņotie spēki un izmanto vēl šobrīd. Pārējie padomju armijas objekti vai nu tiek izmantoti civilām vajadzībām, vai arī kļūst aizvien biedējošāki sava laikmeta pieminekļi. Karosta šajā jomā ir izcils piemērs, kur vienkopus var redzēt dažādu laikmetu militārās klātbūtnes gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus piemērus.

Izmanto civilām vajadzībām
Grobiņas novada teritorijā esošais atkritumu apsaimniekošanas poligons “Ķīvītes” atrodas uz militārā objekta – tā sauktās Pūrānu raķešu bāzes. Tajā pašā laikā liela daļa Pūrānu raķešu bāzes atrodas uz “Mežbērtuļu” zemes, kas atrodas otrpus ceļam no “Ķīvītēm”.
““Mežbērtuļu” saimniecība Ulmaņlaikos bija paraugs citiem. Te bija lieliska aramzeme un mani senči saimniekoja ar vērienu. Atpakaļ saņēmu ne jau lauksaimniecības zemi, bet piedrazotu teritoriju, kurā ir asfaltēti laukumi, dzelzsbetona konstrukcijas, bunkuri, pagrabi, garāžas. Es necenšos skatīties no sliktās puses. Zemi daļēji esmu apmežojis, bet tas, kas nav apmežojams, ir izmantojams citādi. Vēl domāju, kas varētu zemi nomāt savām vajadzībām, bet paši par sevi bunkuri un betona angāri ir materiālu noliktavas. Tās demontējot, var iegūt materiālu būvniecībai, tikai tam ir nepieciešams laiks un līdzekļi. Jebkurā gadījumā izmantot zemi lauksaimniecībai, kā tas bija senāk, nav iespējams. Man jau ir 80 gadu, bet šo to vēl ceru pagūt. Galvenais, ko vēlos, lai šeit paliktu liecības par saimniekiem, kurus izsūtīja uz Sibīriju, iznīcinot visu, ko viņi bija radījuši,” saka “Mežbērtuļu” mantinieks Jānis Aļēns.
Par to, ka izbijušie angāri var būt vietas, kur iegūt būvmateriālus, liecina Bārtas raķešu bāzes stāsts. Kādu laiku šeit Latvijas sapieri spridzināja atrasto neizlietoto munīciju līdz brīdim, kad viens no angāriem sprādziena rezultātā apgriezās otrādi. “Bārtas raķešu bāzē visam ir apsaimniekotāji. Lielākā daļa angāru jau ir “sagrauzti” būvmateriāliem. Pirms gadiem četriem kāda Igaunijas firma sadalīja vairākus no tiem, arī to, ko sapieri savulaik uzspridzināja. Vienā no angāriem pašvaldība glabā kurināmo Dubeņiem. Savukārt vienu citu izmanto mednieki meža zvēru piebarošanai,” pastāsta bārtenieks Jānis Gūža.

Atdod privātīpašniekiem
Savulaik Vaiņodes un Embūtes pagasts, kas tagad ir viens novads, saņēma lielus objektus, bet līdz ar Embūtes raķešu bāzes nonākšanu Latvijas Bruņoto spēku rīcībā Vaiņode ir atbrīvojusies no pēdējā lielā objekta. “Vaiņodes lidlauks jau labu laiku ir privātās rokās, arī lokatora ēka tepat Vaiņodē ir privātīpašums. Dzīvojamo māju kompleksi ir vai nu apdzīvoti, vai arī noārdīti, un caurmērā domāju, ka esam tikuši galā ar to, kas palicis novada pārziņā. Dažviet vēl atlikušas drupas, bet tas ir sīkums salīdzinājumā ar sākumu,” pastāsta Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.
Nīcas novadā ir līdzīga situācija – vairums bijušo armijas objektu ir privātās rokās. “Pašvaldība savulaik 90. gadu sākumā sakopa savu īpašumu – Bernātu tālo stāvlaukumu, kur bija armijas daļa. Pārējais ir privātīpašnieku rokās. Padomju laika piesārņojuma sakopšanai finansējums bija, bet ēku drupas nav piesārņojums,” “Kursas Laikam” paskaidro Nīcas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime.
Pēc dažādu privātu objektu apskates dabā “Kursas Laiks” konstatēja, ka objekta nonākšana privātīpašnieka rokās ne vienmēr nozīmē sakoptību un rūpes par drošību. Ir gan labie, gan sliktie piemēri. Netālu no Grīnvaltu ciema Nīcas novada kāpu zonā atrodas robežsargu tornis un atvērta vairākus metrus dziļa dzelzsbetona bedre. Teritorija ir privātīpašums, kas brīvi pieejams gan no ciema, gan pludmales puses.

Izveido atpūtas kompleksus
Pāvilostas novadā armijnieku īpašums nonācis “Latvijas valsts mežu” īpašumā, palicis Aizsardzības ministrijas pārziņā, dažviet noārdīts vai nodots privātīpašniekiem, “Kursas Laikam” pastāsta Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova. Uz kazarmu pamatiem tapusi katoļu baznīca, bet novads nolēmis no Aizsardzības ministrijas pārņemt vienu no robežsargu māju kompleksiem. “Te varētu uztaisīt sporta kompleksu. Mājas ir labā stāvoklī. Ministrija ir gatava atdot, un mēs gribam ņemt, atlikušas tikai formalitātes,” komentē novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
Savukārt Ziemupes pusē esošajās armijnieku mājās šobrīd izbūvēta viesu māja “Stellas”. Vēl dažas ēkas nodotas biedrībai “Ziemupīte”, bet dažādas pazemes komunikācijas un angāri palikuši neizmantoti. “Idejas ir bijušas dažādas: gan šeit pirtis taisīt, gan džina rūpnīcu ierīkot, bet tas vēl nav noticis,” pastāsta Ziemupes tautas nama vadītāja Daina Vītola.
Jāteic, vairāk vai mazāk veiksmīgi sakopti objekti ir arī Rucavas novadā, kur bijušajā raķešnieku bāzē ierīkota mototrase. Savukārt Nīcas novada Pērkonē armijas kompleksos ierīkota peintbola spēļu vieta.

Cimdenieki – Grobiņas Karosta
Līdzīgi kā Liepājas Karosta, arī Cimdenieki ir armijas dzīvojamā pilsētiņa, tikai mazāka. Cimdeniekus no valsts pārņēma Grobiņas toreizējais pagastvecis Modris Ekšteins.
“Cimdenieki bija viens no lielākajiem objektiem: tur bija gan armijas štāba komplekss, gan dzīvojamais fonds. Daļu māju izmanto vēl šodien. Katlumāju pārbūvējām un to izmanto. Daļu koka mājas nojaucām kā nederīgas dzīvošanai, lai arī ne visas. Pie lidlauka bija pamatīgas ēkas – tās tagad izmanto ceļu būvētāji. Kopumā jau Cimdeniekos skats nav no skaistajiem un prasās tur ieguldījumi,” spriež M. Ekšteins.
Bērnudārzs pārņemts no rajona padomes, bet vandaļi to jau bija paguvuši izlaupīt. Arī citās ēkās veikli darboņi izņēmuši metāla sijas. “Domāju, šis nodarījums ir ļoti liels, ja skatās kopumā. Krievu armija objektus nodeva kārtīgi,” saka bijušais pašvaldības galva.
Viens no glītākajiem objektiem Cimdeniekos ir Trukmeru muiža, kur kādreiz atradies padomju armijas sanitārais punkts. Šobrīd muiža ir privātīpašums. “Sākumā tur bija pamatīgi plāni, bet pagaidām tie nav realizējušies, muiža stāv neizmantota,” saka M. Ekšteins.
Apskatot klātienē muižas ēku, redzams, ka tā iekonservēta pirms gadiem pieciem. Šobrīd pagrabstāva durvis vaļā un tur jau kāds mitinās, bet jumts acīmredzami domāts labs, tomēr uzlikts neprasmīgi, jo svaigie kārniņi sakrituši un skaistā māja bojājas.
Kopumā ņemot, Cimdenieki izskatās citādi nekā padomju gados, tomēr jebkuram, kurš zina, kā izskatījušās armijnieku pilsētiņas, ir skaidrs, ka šeit kādreiz mituši padomju armijas virsnieki un karavīri.

+ 10

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Padomju armijas rēgu paliek mazāk

Kategorijas