Reformai nepadosies

2017. gada 23. novembris 07:00

189

Šajā mācību gadā aprit 60 gadi, kopš Nīcā pamatskola tika reorganizēta par vidusskolu. Vairāk nekā pusgadsimta garumā piedzīvots gan demogrāfisks kāpums, gan kritums. Pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” Nīcas vidusskolu eksperti iesaka reorganizēt par pamatskolu. Nīcenieki ir apņēmības pilni turpināt strādāt, lai pierādītu, ka laukos vidusskolām ir jābūt.

Gaida gadu uz vidusskolu
Skolas vadība un skolotāji, atzīmējot 60 vidusskolas pastāvēšanas gadus, uz skolu bija uzaicinājuši pirmās vidusskolas klases absolventus. “Tolaik pirmajā vidusskolas klasē mācījušies 29 audzēkņi, pabeidza 19. Atbirums bija dažādu apstākļu dēļ – līdzīgi kā tas notiek mūsdienās,” apstiprina Nīcas skolas muzeja vadītāja Sandra Pankoka, rādīdama Nīcas vidusskolas 1957./58. mācību gadā izveidoto izglītības iestādes pasi. Tas ir vēsturisks dokuments, līdzīgi kā tagad ir skolas akreditācijas dokumenti, kurā tiek veikta mācību līdzekļu, materiālu un citu resursu uzskaite.
“Interesants fakts, ka skolai saimniecībā tolaik bijušas divas cūkas, jo bija kopgalds, pēc iespējas visu gādāja paši. Bija izmēģinājumu lauciņš. Tagad mums joprojām skolai ir savs dārzs, kur skolas saimnieces audzē gurķus un dilles,” norāda mācību iestādes direktore Lāsma Petermane. Viņa zina stāstīt, ka laikā, kad Nīcā parādījusies ziņa par iespējamo vidusskolas izveidošanu, pamatskolas absolventi gadu nogaidījuši ar lēmumu par tālāko izglītību cerībā, ka tepat uz vietas varēs mācīties. “Tajā laikā vidusskola bija nepieciešama, jo cilvēku bija vairāk, skolēnu vairāk, Nīca tika novērtēta kā perspektīva apdzīvota vieta, bija lēmumi no ciema padomes un apstiprinājums no valsts, un izveidoja vidusskolu,” stāsta S. Pankoka.
Uz tikšanos ar vidusskolēniem ieradušies deviņi no pirmās Nīcas vidusskolu absolvējušās klases. “Tas bija īpašs moments, ka gan pirmie absolventi, gan mūsdienu vidusskolēni ļoti labi spēja saprasties. Abām paaudzēm bija, ko stāstīt, salīdzināt. Bijušie absolventi gan bija apveltīti ar kolosālu humoru, mūsdienu vidusskolēni šķita tādi nopietnāki. Pirmie absolventi palepojās, ko viņi tajā laikā spējuši sasniegt, un arī mūsējiem bija, ko likt pretim. Piemēram, mūsu skolā mācās trīs profesionāli sportisti, mūsu bērniem ir augsti sasniegumi konkursos,” uzsver direktore.

Iegulda tehnoloģijās
L. Petermanei šomēnes aprit seši gadi Nīcas vidusskolas direktores amatā, un Nīcas vidusskola ir viņas vienīgā darbavieta. “Sešos gados valstiskā līmenī izglītības joma daudz šūpojusies un piedzīvojusi pārmaiņas, bet tajā pašā laikā ir tik daudz kas izdarīts,” vērtē vadītāja. Viņa ir gandarīta, ka ir sakārtota skola, izveidota pievilcīga vide, ko novērtē bērni un viņu vecāki. “Esam radījuši skolu par vietu, kur bērniem tiek piedāvātas plašas iespējas, tikai pašiem uzdevums tās izmantot. Nīcas vidusskola ir iespēju skola, ja vien ir vēlēšanās tās izmantot. Tas, ka esam lauku vidusskola, nenozīmē, ka mums ir svešas pilsētas iespējas. Nebūt ne! Savus audzēkņus redzesloka paplašināšanai vedam dalībai uz konkursiem, pasākumiem, pieredzes apmaiņā uz Liepāju, Rīgu un citurieni,” norāda direktore.
L. Petermane teic, ka šajos gados daudz ieguldīts moderno tehnoloģiju ieviešanā un šis process turpinās. “Ja padomā, ka pirmie absolventi pat nerakstīja ar lodīšu pildspalvu, kāds lēciens attīstībā pusgadsimtā ir noticis!” viņa salīdzina. Lielākā daļa klašu aprīkotas ar interaktīvajām tāfelēm, vairākkārt nomainīti datori informātikas klasēs, nākamais solis – 3D printeris un planšetes. “Tāfele, uz kuras ar krītu rakstīt, joprojām pastāv un arī turpmāk būs – tā ir tāda vērtība, no kuras nevar atteikties, tā arvien noder un, domāju, neizzudīs arī nākotnē,” saka direktore.
Novembrī Nīcas vidusskola saņēmusi veselību veicinošas izglītības iestādes statusu. “Kad izstrādājām skolas attīstības stratēģiju, savā moto izvirzījām, ka Nīcas vidusskola ir katra skolēna talantus attīstoša un veselīgu dzīvesveidu veicinoša skola,” atgādina L. Petermane, bilstot, ka ilgus gadus skolas pārstāvji ieviesuši akcentus skolas vidē un mācību saturā, lai statusu iegūtu.
Vienlaikus Nīcas skola kļuva par vienu no sešām skolām, kas saņēma Latvijas Autisma apvienības Pateicību par atbalstošas un iekļaujošas vides veidošanu. “Autisms kļūst arvien aktuālāks temats. Mēs mācāmies, lai prastu strādāt ar šāda tipa diagnozēm, jo iepriekš nebija nekādu priekšstatu, kā strādāt. Tas nav vienkārši, jo autisms ir vispirms jāatpazīst, bet tas ir grūti, jo katram bērnam tas izpaužas citādi,” norāda direktore. Vissvarīgākais šajā jautājumā esot vecāku vēlme iesaistīties, lai skola un tās personāls varētu pilnveidot atbalsta sistēmu.

Nāk mācīties no citurienes
Nīcas vidusskolā mācās jaunieši no Rucavas un Sikšņiem, pat no Liepājas. “Pārrunās ar bērnu vecākiem noprotam, ka viņiem patīk mūsu skolas mācību stils un attieksme,” secinājusi L. Petermane. Piemēram, Anastasija Pozdņakova Nīcas vidusskolas 10. klasē uzsākusi mācības šogad, īsi pirms rudens brīvlaika. Atnākusi no Liepājas 2. vidusskolas, ar ko Nīcai ir sadarbība. “Man iepatikās šeit mācīties, jo mācības notiek tikai latviešu valodā. Nolēmu, ka man būs vieglāk jau laikus sagatavoties eksāmeniem,” uzsver vidusskolniece. Savu ieceri izstāstījusi vecākiem, viņi atbraukuši paskatīties skolu un nosprieduši, ka tā viņus apmierina. Bez šīs jaunietes uz Nīcu atnākušas vēl divas skolnieces no Liepājas, viņas katru rītu šeit nokļūst ar sabiedrisko transportu. “Kad no jaunietēm uzzināju vēlmi nākt pie mums pavisam, nesapratu, kā justies. Protams, ir patīkami, ka mūs atzīst kā labu pilsētas skolu bērni, bet meitenes ir no mūsu sadarbības skolas. Kā es justos, ja kāds bērns no mūsu skolas pēkšņi izlemtu aiziet prom uz pilsētu?” direktore salīdzina.

Negrib slēgšanu
Vidusskolas visās trijās klasēs pašreiz kopā mācās 34 skolēni. 7., 8., un 9. klasē atspoguļojas demogrāfiskais kritums, kāds esot jūtams visās skolās. Taču mazākajās klasēs skolēnu skaits ir stabili pāri 20. Skolu optimizācijas pētījuma ieteikumiem L. Petermane tomēr īsti nepiekrīt. “Izglītības sistēmā ir vajadzīgas pārmaiņas, bet vai atslēgas uzdevumam ir jābūt lauku vidusskolu slēgšanai? Ja tā, tad tas ir skumji! Vai ir pareizi ņemt vērā tikai matemātisko statistiku jeb eksāmenu rezultātus, neskatoties uz citiem sasniegumiem konkursos, kur, piemēram, mēs esam bijuši pirmie valstī? Jā, mūsu eksāmenu rezultāti katru gadu ir atkarīgi no klases, taču virs vidējiem rezultātiem valstī, un esam labāki par vairākām Liepājas skolām,” salīdzina L. Petermane.
“Izņemt” no laukiem vidusskolas, viņasprāt, nav pareizi. “Mani nepārliecina argumenti par ekonomiskajiem apsvērumiem. Vai tādēļ, lai lauki paliek tukšāki?” prāto direktore. Tāpat viņa atceras pirms vairākiem gadiem ierosināto izglītības reformu, kad gribēja slēgt un likvidēt bērnudārzus. “Bija liela aģitācija, un bija, kas paklausīja un slēdza arī. Paldies Dievam, Nīca noturējās. Pie kā reforma nonāca? Pie tā, ka viss palika, kā bija,” atceras mācību iestādes vadītāja. Viņas vadītais kolektīvs ir apņēmības pilns turpināt pastāvēt, strādāt un optimistiski skatīties nākotnē. Tāpat viņa atceras, ka pirms daudziem gadiem sabiedrībā radīts stereotips – vidusskolā varot mācīties tikai ģēniji. Viss beidzies ar to, ka klasē no teju 30 skolēniem palikuši vien pieci.
“Nekad neesam bijuši par to, ka aģitētu vai jebkādā veidā piespiestu nākt mācīties vidusskolā tikai tādēļ vien, lai būtu skolēni. Ja bērns gribēs mācīties vidusskolā, tad viņš un viņa vecāki par to lems paši,” pārliecināta ir direktore.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Reformai nepadosies

Kategorijas