Jauniešus piesaista mūsdienu ritmi

Bunkas kultūras namā šoruden ar jaunu sparu darbu sākuši un atsaucību gūst bērnu deju kolektīvi, kas izauguši no bijušajiem “Sienāzīšiem”. Lielākie apgūst mūsdienu dejas, bet mazākie dejo kopā ar māmiņām.
Grūtāk, bet interesantāk
Māmiņai Ilonai Jansonei trīs bērni dejo abās grupās. Mazā Jasmīna kāpj uz skatuves arī tad, kad tur dejo vecākās māsas un pārējie lielie bērni. Māmiņa atklāj, ka vedusi meitas uz dejošanu “Sienāzīšos”, kad vēl tikai gaidījusi Jasmīnu. “Viņa pieradusi pie dejošanas jau mammas puncī.” I. Jansone uzskata, ka dejas bērniem dod daudz, piemēram, stāju, pieradina pie skatuves. Viņa vērtē: lielajā grupā bērnu tik daudz tāpēc, ka viņiem patīk hiphops un tamlīdzīgi ritmi. Vienā pulkā labi jūtas bērni no 2. līdz 9. klasei.
“Patīk! Tas ir forši!” jaunieši atbild uz jautājumu, kāpēc nāk uz šo pulciņu, un atzīst, ka šogad ir lielākā skaitā tāpēc, ka nav jādejo tautiskās dejas. Šīs esot modernākas. “Grūtāk, bet interesantāk,” skan rezumējums.
“Nāku tikai meitas dēļ, jo viņai patīk dejot,” atzīst Inita Pauzere, kura atbraukusi no Priekules. Viņa ļoti pozitīvi vērtē ideju par mazo bērnu dejošanu kopā ar māmiņām. Pērn nodarbību laikā sēdējusi malā, bet nu pati var izkustēties. Agrāk nedaudz dejojusi tautisko deju kolektīvā vidusskolā.
Atsakās sniegt roku
Bunkas kultūras nama vadītāja Malda Andersone stāsta, ka bērnu dejošana šeit aizsākusies pirms vairākiem gadiem, darbojies tautas deju kolektīvs “Sienāzīši”. Tā vadītāja no darba aizgājusi, un M. Andersone sapratusi, ka šāda rakstura dejas diemžēl jauniešiem neiet pie sirds. Šovasar pēc vairāku mēnešu meklējumiem par deju kolektīva vadītāju uzaicināta Gražina Afanasjeva, kura dažāda vecuma deju kolektīvus vada Durbes kultūras namā. Pirmais mēģinājums nesis gan uztraukumu, vai sanāks dalībnieki, gan izbrīnu. Dejotāja Jana teikusi, ka vajag hiphopa dejas, tad sanākšot puse skolas. Šis ieteikums attaisnojies – mūsdienu dejas dejot vēlas gan meitenes, gan zēni. Tās ietver dažādus elementus, piemēram, fitnesu, zumbu. Sākumā jāapgūst pamatkustības, jāiejūtas ritmā.
“Bunkas bērni ir ļoti atsaucīgi,” pēc pirmajiem mēģinājumiem saka G. Afanasjeva. Viņa stāsta, ka lielākā problēma izveidot tautas deju kolektīvu pusaudžu vecumā ir fakts, ka viņi nevēlas dejot pāros. “Es tam roku nedošu, un viss.” Vadītāja zina, ka nedrīkst neko uzspiest, labāk ņemt vērā jauniešu vēlmes.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām