Spožie torņi stiprāki par nodeguļiem

2017. gada 23. novembris 07:00

5655

ZS “Jaunkalni”, kuras lauki plešas gan Kazdangas, gan Laidu pagastā, saimniekošanas uzrāvienu nobremzēja ugunsgrēks. Taču neapstādināja. Skatu uz pilnībā nopostīto veco kalti pārsit spožie jaunie torņi.
“Tagad visiem viss ir skaidrs,” saimniece Viktorija Zonenberga saka par saimniecības nosaukuma uzrakstiem uz jaunajām būvēm, kas redzami no attāluma. Nu vairs neesot kā agrāk jāiestāsta šurpbraucējiem ceļš. Norādes par ZS “Jaunkalni” atrašanās vietu uzstādītas uz šovasar tapušā graudu pirmapstrādes kompleksa. Vecajā kaltē pietrūcis jaudas, un ar ES projekta atbalstu šovasar tapis jauns komplekss, kā arī vadības ēka un bruģēts laukums. Jaunais komplekss apstrādās un uzglabās pārdošanai paredzētos graudus.

Kalti vada dators
Projekta kopējās izmaksas ir 1,3 miljoni eiro, no kuriem ES par kalti sedz 50 procentus, par pārējiem objektiem – 40 procentus. Iespaidīgās būves arī pašiem saimniekiem patīkot, jo dubļu un grants vietā nu tīrs bruģis, kas viegli kopjams.
Kompleksā notiekošie procesi tiek vadīti ar datorprogrammas palīdzību, kas izmaksājusi sešus tūkstošus eiro. Viens ekrāns rāda graudu ceļu, otrs – kaltes darbību: temperatūru, mitrumu, laiku.
Vadības ēkā siltās grīdas, tualete, dušas telpa, neliela virtuve strādniekiem, atpūtas telpa, kā arī kompleksa “smadzenes”. Saimnieks Gatis Zonenbergs piekrīt, ka šis varētu būt pagaidām modernākais komplekss mūspusē.
“Jaunkalnu” apstrādātā zemes platība tuvojoties 900 hektāriem. Zemi gan pērk, gan nomā. Pamatkultūras ir kvieši un rapsis, bet tiek audzētas arī auzas un mieži. Zaļināšanas prasību izpildei kalpo papuves. Pamēģinājuši arī pupas, bet jauno regulu dēļ, kas aizliedz lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, tās atmetuši. “Papuvēs izcērtam grāvmalas, sakārtojam meliorāciju, novācam apaugumus,” stāsta G. Zonenbergs. Saimniecībā ir arī citas nozares – gaļas lopkopība, šķeldošana, autoserviss, tūrisms.
“Jaunkalnos” kopā ar saimnieku ir astoņi darbinieki, kuri nodrošināti gan ar darba apģērbu, gan veselības apdrošināšanas polisēm.

Kas ugunij “palīdzēja”?
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka naktī uz 24. septembri “Jaunkalnu” ēkas, kas privatizētas pēc kolhoza likvidācijas, nopostīja uguns. Tur atradušās sēklas sagatavošanas un kodināšanas iekārtas, un bijis ļoti parocīgi, ka šie graudi nesajaucas ar pārdodamajiem. Saimnieks stāsta, ka vecākā daļa saglabājusies no barona laika, bet vidusdaļa – Kārļa Ulmaņa Kazdangas tehnikumam uzdāvinātā kalte. Ar domu kādreiz veidot muzeju, tur saglabātas vecās iekārtas un inventārs.
Ugunī aizgājušas bojā ap 700 tonnām sēklas, kopējos zaudējumus saimnieki lēš ap miljonu. No apdrošinātājiem vēl nav galīgās atbildes, kādu daļu segs, un no šīs summas būs atkarīgs, kādas iekārtas varēs iegādāties no jauna.
Saimnieki stāsta, ka vecajā vietā neko neatjaunos, sēklas apstrādi pārcels līdzās jaunajam kompleksam. Nu jau viņi uz notikušo varot paskatīties ar vēsāku prātu.
Kriminālpolicija savu slēdzienu vēl nav devusi, bet neoficiālā versija esot ļaunprātīga dedzināšana. Par to, ka kāds tīšām vai netīšām “palīdzējis”, gandrīz simtprocentīgi ir pārliecināti arī saimnieki, jo degšana sākusies vietā, kur glabājušies sausie, izkaltētie sēklas graudi, nevis mitrie, kuriem varētu pieļaut pašaizdegšanos. Sākusi degt koka siena vietā, kur darbinieki nestaigā un izsmēķi nav varējuši nomest. Aculiecinieki, kuri pirmie pamanījuši liesmas, teikuši, ka tās vienlaikus bijušas trīs vietās.
Nakts no sestdienas uz svētdienu, pulkstenis divi, pirms stundas garām ejošie nejūt gruzduma smaku. “Liekot visu kopā, sajūtas ir dīvainas,” neslēpj V. Zonenberga un cer, ka tas kādam gadījies netīšām. Dzēšanā zaudēts laiks, jo radušās problēmas ar ūdens uzpildi ugunsdzēsēju mašīnām. Salietos graudus atdevuši medniekiem meža zvēru piebarošanai.

Balles vietā – talka
V. Zonenberga lēš, ka nelaime saimniecības attīstību apstādinājusi uz trīs gadiem, bet pauž apņēmību: “Mūs visvairāk notur morālais atbalsts. Jāiet uz priekšu un jāceļ tas, kas gājis bojā.”
Pleca sajūtu saņēmuši gan no sadarbības partneriem – uzņēmumiem, gan no individuāliem atbalstītājiem. Kazdangas ēdnīca ugunsdzēsējiem, kuri strādājuši 20 stundas, uzsaukusi pusdienas.
Agronoms Jānis Cielava noorganizējis, ka jau pēc divām dienām ar SIA “Baltic Agro” gādību atvesta sēkla ziemājiem, kravu sēklas atveduši arī zemnieki no Zaņas, un ziemāju sēja notikusi bez aizkavēšanās.
14. oktobrī – trīs nedēļas pēc ugunsgrēka – Kazdangas kultūras namā bijusi iecerēta saimniecības 25 gadu pastāvēšanas balle, ielūgumi uz to jau izsūtīti, bet tās vietā sanācis cits pasākums. Postažas novākšanai rīkotajā talkā sanākuši un sabraukuši ap simts cilvēku – pat firmu vadītāji. Sazinājušies savā starpā un saorganizējušies. “Tas bija fantastiski! Mēs paši to būtu vākuši vismaz mēnesi, bet talcinieki visu izdarīja pusotrās divās stundās.” Todien mācītājs Erlands Lazdāns iesvētījis jauno kompleksu, un par šo notikumu atgādina viņa dāvātais krucifikss pie sienas. Vienīgais, kurš nav painteresējies, kā saimniekiem klājas pēc nelaimes, esot vietējās pagasta pārvaldes vadītājs.

Nobremzēti, bet dzīvi
Saimniece atklāj, ka domas iegrozīt vietā pēc nelaimes palīdzējis gan mācītājs, gan steidzami veicamie darbi. “Aizgāja tik daudz bojā, esam nobremzēti, bet mēs visi esam dzīvi. Būs labi.” Salīdzinājumam Zonenbergiem ir cits traģisks notikums. Uz kaltes atklāšanu un jubileju salūtu šaut bijis sarunāts pirotehniķis Ilmārs Āboliņš. Kad viņam pateikts par ugunsgrēku, sacījis, ka tur, kur jau bijusi uguns, to šaut gaisā nevajag. Pēc nedēļas pats ar ģimeni mājas sprādzienā gājis bojā.
Par godu 25 gadu jubilejai izgatavots kalendārs ar fotogrāfijām par saimniecības dzīvi darbā un atpūtā. Tas tiks arī daudzajiem sadarbības partneriem. Par savu lieldraugu G. Zonenbergu sauc Kazdangas pūtēju orķestris, kas saimniecībā uzspēlē Jāņos. Uzņemtas ne tikai vietējās, bet arī Gruzijas un Moldovas lauksaimnieku delegācijas.
Nākotni Zonenbergi redz savos četros bērnos. Meita studē Ventspils Augstskolā biznesa vadību, abi dēli mācās Kandavas un Liepājas tehnikumos, mazākā meita ir sešgadniece. “Kursas Laiks” jau rakstījis, ka Ieva Zonenberga, mācoties Liepājas Valsts tehnikumā, mācību firmā izdomāja un šuva galdautus ar kabatām, kurās ievietot mobilos telefonus un citas sīkas lietas.
Apstāties neļauj arī ikdiena. Nupat saimniece bijusi bankas organizētajā seminārā par jauno nodokļu sistēmu. “Ja to pieņems tagadējā variantā, tad zemniekiem ir vāks.” Trakākais, ka tajā paredzēta arī ES projektu naudas aplikšana ar nodokli, turklāt to varētu piemērot jau iepriekš iesāktajiem, bet vēl nepabeigtajiem projektiem.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Spožie torņi stiprāki par nodeguļiem

Kategorijas