Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ugunsdzēsēji runci nosauc priekšnieka vārdā – par Romānu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2017. gada 23. novembris 07:00

1885
Ugunsdzēsēji runci nosauc priekšnieka vārdā – par Romānu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes (VUGD KRB) Liepājas 1. daļas postenī vairāk nekā gadu operatīvā dienesta darbiniekiem ir pašiem savs mīlulis, kurš nokristīts daļas komandiera Romāna Andrijauska vārdā. Kaķis šajā postenī bijis arī iepriekš, taču seniors cienījamā vecumā devies uz labākiem medību laukiem, pēcāk izlemts, ka jāņem jauns murrātājs. Tā ugunsdzēsēji, glābēji tikuši pie melnbaltā Romāna, kuram ir divi gadi.

Nes atrādīt medījumu
VUGD KRB Liepājas 1. daļas posteņa vada komandiera vietnieks virsseržants Jānis Rozentāls atceras, ka jau tad, kad sācis ugunsdzēsēja, glābēja karjeru, darbavietā ilgus gadus bijis kaķis. Kad dzīvnieks nomiris, komandas vīri to uzreiz izjutuši, jo ļoti pieraduši pie murrātāja klātbūtnes. “Bija ļoti jocīgi, ka nākamajā rītā atnākam uz darbu un nav kaķa,” viņš atzīst. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa stāstu turpina: “Romāns Andrijausks pieņēma lēmumu postenim sameklēt citu kaķu tradīciju turpinātāju. Viņš bija patversmē “Lauvas sirds” un atveda uz šejieni citu kaķēnu, kuru uzreiz iedēvēja par Romānu. Tas nāca tā dabīgi. Pats priekšnieks uz to, ka kaķis nosaukts viņa vārdā, raugās ar humoru.”
Kaķis ir labs mednieks, nepieļauj, ka te varētu nākt peles, stāsta VUGD pārstāve. J. Rozentāls teic, ka Romāns savus medījumus nes atradīt. Bijušas gan peles, gan putni, pat čūskas. “Noliek pie bļodiņām, lai visi apskatās, gandrīz ar nolūku, lai mēs cienājamies.”
Ugunsdzēsēji ir tie, kuri rūpējas par Romāna barošanu un nepieciešamajām vizītēm pie veterinārārsta.

Zina, ar kuriem var sarunāt
Pēc laikraksta novērojumiem, Romāna kažoka krāsas ir pieskaņotas ugunsdzēsēju un glābēju izejamajām formām – melns ar baltu, savukārt acu krāsa ir tik gaiši zaļdzeltenā tonī kā darba formu atstarojošās lentes. Romāns, kura mājvieta ir ugunsdzēsēju depo, prom no turienes neiet, jo apzinās, ka te ir viņa mājas. “Viņš guļ uz palodzes, mašīnām, laivā,” smaidot saka A. Strazdiņa.
J. Rozentāls pastāsta, ka viena maiņa esot tā, kas atpūtas telpās iekšā Romānu nelaižot, savukārt paša maiņa esot mīluļa vēlmēm atsaucīgāki. “Romāns jau zina un ir sapratis, kuri laidīs iekšā pie televizora, ar ko varēs kaut ko vairāk sarunāt. Tāpat viņam patīk brīvākos brīžos atnākt un samīļoties. Viņš mums ir draugs,” teic ugunsdzēsējs un atzīst, ka darbs ir gana saspringts, tādēļ reizēm runčuks ar savu klātbūtni noņem izsaukumā radušos stresu.
A. Strazdiņa atklāj, ka arī VUGD Liepājas 2. daļā ir kaķis, taču tas iekštelpās nedzīvojot. Vīri par to gan rūpējas, diendienā barojot.
Kad par runci Romānu parādīts videosižets televīzijā, cilvēki “parūpējušies” un uz Liepājas 1. daļu atgādājuši mazu kaķēnu. “Tur nav atbilstoša vieta, kur dzīvot kaķim, tādēļ parūpējāmies, lai atrastu radībiņai jaunus saimniekus. Kaķēnu pieņēma viena kolēģa radinieks,” viņa pastāsta notikušo atgadījumu.

Suns, domes kaķi un pitons
Lielu popularitāti un sabiedrības dalītu attieksmi 2011. gadā piedzīvoja divi dzīvnieku patversmē paņemti kaķi – melnbaltais Muris un svītrainais Kuzja. Viņi ir Rīgas mēra Nila Ušakova birojā mītošie kaķi, kuriem ir atļauts apciemot jebkuru pašvaldības ēkas telpu. Kamēr viena sabiedrības daļa N. Ušakovu slavē par šādu humānu soli, tikmēr citi šādu rīcību kritizē par uzmanības pievēršanu.
Kaķi kopā ar saimnieku piedalījušies domes rīkotajos gan nopietnos, gan ne tik nenopietnos sabiedriskos pasākumos. Pēdējais spilgtākais notikums bija šā gada sākumā, kad kaķis tiešraides laikā, N. Ušakovam diskutējot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, uzkāpa uz galda un padzērās no saimnieka krūzītes. Par šo notikumu rakstīja arī vairāki ārvalstu mediji. “Visādi var gadīties, ja birojā saimnieko kaķi,” situāciju medijos komentēja Rīgas mērs. 2012. gadā Rīgas “pirmie kaķi” piedalījās starptautiskā kaķu izstādē, kurā guva augstas vietas. Viņi izmantoti arī labdarības mērķiem.
“Kursas Laiks” atrada arī faktu, ka 2007. gadā intervēta Rēzeknes kafejnīcas “Baravika” vadītāja Natālija Smirnova. Viņas uzņēmuma terārijā mīt karaliskais pitons. Pirms eksotiskās čūskas kafejnīcā dzīvojusi iguāna. Savukārt Valmieras bibliotēku savas biežās uzturēšanās dēļ par mājām varētu saukt ņūfaundlenda suņu meitene Zum Zum. Viņa ir īpaši apmācīts suns, kas veicina bērnu lasītprasmi. Pēc lasīšanas nodarbības bērni izved suni pastaigā.