Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes mākslas skolai – savs zelta seifs

VENDIJA PIKŠE

2017. gada 30. novembris 07:00

2101
Aizputes mākslas skolai – savs zelta seifs

Aizputes mākslas skolas garderobes telpā dzīvo īsta vēstures relikvija – seifs. Skolas direktors Armands Ausmanis atklāj, ka seifs, kas no ārpuses izskatās pēc kārtīga divdurvju skapja, šeit dzīvojis jau pirms mākslas skolas.

Aizputes mākslas skolas garderobes telpā dzīvo īsta vēstures relikvija – seifs. Skolas direktors Armands Ausmanis atklāj, ka seifs, kas no ārpuses izskatās pēc kārtīga divdurvju skapja, šeit dzīvojis jau pirms mākslas skolas. Daudzus gadus to naudas uzglabāšanai izmantojuši Aizputes novada ierēdņi. Pašvaldībai mainot darba telpas, seifs palicis, bet strādnieki to iznesuši pagalmā. “Šo ēku sāka remontēt skolas vajadzībām, un strādnieki seifu bija iznesuši ārā, kur tas pielija ar ūdeni un vienas ziemas laikā pamatīgi aprūsēja,” stāsta mākslas skolas direktors.

Vēlāk viņš lielo skapi nogādājis atpakaļ skolā un sācis to restaurēt. “Seifs ir ugunsdrošs, jo starp metāla plāksnēm ir pulveris. To atklāju, jo skapim bija izkritusi viena skrūvīte un no cauruma bira ārā pulverītis. Iekšā atradām pirmās Latvijas brīvvalsts 50 santīmus,” par zīmīgo atradumu stāsta A. Ausmanis.

Seifs taisīts no dzelzs un ir ļoti smags. Drošais skapis nelīdzinās mūsdienās ierastajiem elektroniskajiem seifiem, jo šo var atslēgt tikai ar ļoti īpašu stienīti, kas vizuāli neatgādina atslēgu. “Elektronisko seifu piesien trosei un ar mašīnu viegli var ievilkt mežā, kur tikpat viegli to var pārzāģēt. Lai paceltu šo seifu, vajag vairākus vīrus, turklāt atslēga ir pavisam īpatnēja, ar iegrebtu rakstu,” norāda skolas direktors.

Tā kā A. Ausmanis pats nodarbojās ar skapja atjaunošanu, viņš ir pārliecinājies, cik kvalitatīvi tas darināts. “Virskārta bija dekorēta ar koka faktūras otējumu. Diemžēl tā bija pārāk aprūsējusi, tāpēc nācās to notīrīt un pārkrāsot. Slēdzene ir unikāla! Tā neķeras, mehānismi strādā brīvi, tajā pašā laikā ļoti droši. Pats savām rokām izārdīju šo slēdzeni un pārliecinājos, kā tā strādā,” stāsta seifa atjaunotājs.

Kādreiz skapis bijis ar spīdīgām detaļām, ko rūsa noēdusi, tāpēc tagad materiāls ieeļļots un atstāts tāds, kā ir. A. Ausmanis pārliecināts, ka unikālais seifs radīts Ulmaņlaikos un tieši tāpēc ir tik kvalitatīvs. Šobrīd Aizputes mākslas skolas darbinieki seifu izmanto, lai uzglabātu arhīva dokumentus.