Jauns gads nāk ar jauniem nodokļiem

2017. gada 30. novembris 07:00

631

Nākamā gada 1. janvārī Latvijas nodokļu politikā stāsies spēkā dažādas izmaiņas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau kopš oktobra lielākajās Latvijas pilsētās rīko seminārus, kuros iepazīstina ar gaidāmajām izmaiņām. Tiesa, VID inspektori atzīst, ka solītās izmaiņas vēl nav simtprocentīgi apstiprinātas valdībā, tāpēc pilnīga skaidrība par nākamo gadu joprojām nav. “Šobrīd tiek iesniegtas dažādas pretenzijas no uzņēmēju asociācijām, tāpēc ir ļoti grūti pateikt, kāda situācija būs 1. janvārī,” kārtējā semināra laikā norāda VID pārstāve Kristīne Valtere.
Laikraksts ieskicēja gaidāmo nodokļu apmēru pēc datiem, kas šobrīd pieejami VID un Finanšu ministrijā (FM).

Strādāt varēs tikai vienā
No 1. janvāra izmaiņas gaidāmas vairākos nodokļu veidos. Grozījumi izdarīti mikrouzņēmumu jomā, sociālās apdrošināšanas un pievienotās vērtības nodokļa sistēmā, kā arī uzņēmuma ienākuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēros.
Svarīgākais grozījums mikrouzņēmumu sfērā skars tā darbiniekus. Jaunais likums, kurš pilnībā sāks darboties 2019. gadā, paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks vienlaikus varēs būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā. Tiem, kuri šo noteikumu neievēros, VID no 2019. gada sola uzrēķināt papildu nodokli 2% apmērā par katru šādu darbinieku, kā arī no 2020. gada atņemt mikrouzņēmuma statusu visiem iesaistītajiem uzņēmumiem.
Turpmāk mikrouzņēmumu jeb mikriņu īpašniekiem, pirms pieņemt darbā jaunu darbinieku, jāsaņem rakstisks apliecinājums no tā, ka viņš nestrādā citā mikrouzņēmumā. Iepriekš šajā jomā nebija šāda noteikuma un cilvēks varēja strādāt divos un vairāk šāda tipa uzņēmumos, ja vien spēj fiziski savienot šos amatus.
VID jau tagad brīdina, ka no 2018. gada 1. janvāra nereģistrēs darbinieku mikrouzņēmumā, ja tas jau būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā. Savukārt līdz 1. februārim VID, izmantojot EDS sistēmu, brīdinās tos uzņēmējus, kuru darbinieki reģistrēti vairākos mikrouzņēmumos, lai tie varētu risināt šo jautājumu. VID inspektori atzīst: šāds grozījums pieņemts tādēļ, ka daudzi negodprātīgie mikrouzņēmumi šādā veidā cenšas optimizēt savus nodokļus.
Vēl mikriņu īpašniekiem jāņem vērā, ka no nākamā gada tiek noteikts jauns maksimālais gada apgrozījums, kas nedrīkstēs pārsniegt 40 tūkstošus eiro. Līdz šim apgrozījuma griesti bija 100 tūkstoši eiro.

Izmaiņas apdrošināšanā
No nākamā gada tiek pacelta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Turpmāk iemaksas 35,09% apmērā sastādīs darba ņēmēja daļa 11% apmērā un darba devēja daļa 24,09%. Viens procents, kas iegūts, paceļot gan darba devēja, gan ņēmēja iemaksas par 0,5 procentiem, turpmāk tiks novirzīts veselības apdrošināšanai.
Sociālo iemaksu izmaiņas skars arī autoratlīdzību saņēmējus. Turpmāk likums kontrolēs to, lai autoratlīdzību saņēmēji veiktu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātas personas, neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks ir arī darba ņēmējs. Līdz šim autoratlīdzības tika apliktas tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet sociālās iemaksas no tās nevajadzēja veikt.
No 1. janvāra autoratlīdzību saņēmēji būs spiesti no nopelnītā veikt vēl papildus obligātās iemaksas 5 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai.
Sociālās iemaksas joprojām vajadzēs veikt arī tām pašnodarbinātajām personām, kuras nav autoratlīdzību saņēmēji, bet kārtību turpmāk noteiks ieņēmumu līmenis. Pašnodarbinātajiem, kuru ieņēmumi pārsniegs 430 eiro mēnesī, jāveic sociālās iemaksas kā līdz šim un vēl 5% pensiju apdrošināšanai. Tie, kuru ienākumi ir zem 430 eiro, sociālās iemaksas neveiks, bet maksās tikai pensijas apdrošināšanu. Tām personām, kurām gada laikā ienākumi nepārsniedz 50 eiro, neveiks nekādas iemaksas.

Skars arī pensionārus un ģimenes
Mainot nodokļu slogu valstī, nākamgad paredzēta arī minimālās algas paaugstināšana. No šobrīd minimālajiem 380 eiro tā tiks pacelta līdz 430 eiro. Mainīsies arī atvieglojumi, ko vecāki saņem par apgādājamām atvasēm. Šobrīd par vienu apgādājamu personu strādājošais saņem 175 eiro lielu atvieglojumu. Nākamgad šī summa pieaugs līdz 200 eiro, bet līdz 2020. gadam – līdz 250 eiro.
Izmaiņas no nākamā gada gaidāmas arī pensionēto iedzīvotāju maciņos – tiek pacelts neapliekamais minimums pensijām. Šogad tas bija 235 eiro, bet 2018. gadā pieaugs līdz 250 eiro, 2019. gadā – 270 eiro, bet 2020. gadā tas sasniegs 300 eiro. Ministrija skaidro, ka, samazinot pensionāru maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, palielināsies senioru rīcībā esošie ienākumi.
Pēc FM apkopotās informācijas, vecuma pensiju vidējais apmērs 2016. gada decembrī bija 301 eiro mēnesī. No šīs pensijas ik mēnesi pensionārs 15 eiro samaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 300 eiro, kā tas tiek plānots līdz 2020. gadam, ienākuma nodoklis saruktu līdz dažiem centiem.
Samazinot nodokļus, valstij jāatrod veids, kā saglabāt ieņēmumu līmeni. Lai to izdarītu, no nākamā gada tiek paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, cigaretēm un alkoholam. FM prognozē, ka akcīzes nodokļa likmju straujākas paaugstināšanas rezultātā alkohola patēriņš samazināsies, kamēr prognozētie ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam pieaugs.

Cer apkarot aplokšņu algas
“Vairāki normatīvie akti, kas nosaka attiecīgās likuma normas piemērošanas kārtību, vēl nav apstiprināti vai arī tiek precizēta to pašreizējā redakcija. Tādēļ aicinām ikvienu regulāri sekot līdzi izmaiņām, lai uzzinātu, kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs dažādas iedzīvotāju grupas,” savos paziņojumos aicina FM. Arī VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieki uz žurnālistu papildjautājumiem atbildēt nevar – jāgaida precīzi norādījumi no ministrijas.
FM secinājusi, ka valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu. Savukārt VID aprēķinājis, ka lielākā neiekasētā nodokļu masa veidojas no aplokšņu algām tirdzniecības, transporta pakalpojumu, būvniecības un saimnieciskās darbības jeb individuālo pakalpojumu, piemēram, skaistumkopšanas, tulku, aukļu, apbedītāju un citu līdzīgu pakalpojumu, sektorā. Tāpēc izmaiņas nodokļu politikā tiek veiktas pārsvarā šajā jomā, samazinot slogu mazo algu saņēmējiem un veicinot godīgu nodokļu nomaksu.
FM ir pārliecināta, ka, īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai, Latvijas IKP reālais pieaugums nodokļu reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020. gadam var pārsniegt 4 procentus, salīdzinot ar pašreizējā scenārijā paredzēto 3 procentu izaugsmi.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jauns gads nāk ar jauniem nodokļiem

Kategorijas