Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vēstures un dabas liecības Vecpilī nav izsmeltas

ANITA PLATACE

2017. gada 30. novembris 07:00

156
Vēstures un dabas liecības Vecpilī nav izsmeltas

Vecpils senlietu krātuvē esošajiem eksponātiem jau kļūst par šauru, tie nākot arvien klāt. Tās izveidotāja Dzintra Lāce interesentu redzesloku cer paplašināt arī ar takām dabā. Savākti materiāli vēl vienam izdevumam par Vecpili.

Pietrūkst plauktu
Krātuvē atsevišķas telpas ierādītas senajiem darbarīkiem, kolhozu laikam, pionieru organizācijai. Lielākā iekārtota kā mājīga seno laiku istaba, kurā visā augumā var spoguļoties barona Keizerlinga dzimtas spogulī.
Kāda sieviete atnesusi vērtīgu atklātnīšu kolekciju. Gadoties, ka cilvēks seno mantu neatdod ar atrunu, ka varbūt pašam noderēs, bet, kad laika zobs to pavisam sagrauzis, aicina braukt pakaļ.
Aktuālākā lieta, kā krātuvei pietrūkst, ir plaukti, norāda Dz. Lāce. Atsevišķu vietu iecerēts ierādīt materiāliem par represētajiem, kuru no Vecpils pagasta bijis ļoti daudz. Pētot arhīva materiālus, vēsturniece uzdūrusies izvedamo cilvēku aprakstīto mantu sarakstiem. Citos pagastos tie bijuši gari, taču kādam vecpilniekam uzrādīti vien trīs ķeblīši un četri kabataslakati.
“Kādu vēl informāciju te varēja savākt!” Dz. Lācei žēl, ka savulaik nav apjautāti vēl vairāk vecpilnieku. “Bijušos laikus var nosodīt, bet nevar izsvītrot.”

Pa pēdām mistikai
Dz. Lāci interesē ezoterika, zintniecība, un Vecpils izrādās šai tēmai pateicīga. Proti, Vecpils esot viena no enerģētiski visspēcīgākajām vietām, kur satiekas ūdens, uguns un zemes enerģija. Tās vienuviet koncentrējušās pie Šarlotes dižozola, Elku kalnos, pilskalnā. Te vienuviet atrodas 20 avoti. Vēl neizpētīts esot nostāsts, ka Vecpils mežā varētu būt divi meteorītu krāteri. Domāts, ka pa šīm vietām varētu vest tūrisma taka cilvēkiem, kurus šīs lietas tiešām interesē.
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka Dz. Lāce kopā ar bibliotekāru Jāni Aigaru izveidojuši grāmatu “Vecpils laiku lokos”. Ārpus tās palikuši materiāli par visām ciema mājām, ko varētu izdot brošūrā, taču uz valsts simtgadi tā vēl nebūšot gatava.
Darbam senlietu krātuvē Dz. Lācei tiek apmaksāta viena diena nedēļā, taču ieguldītais laiks un darbs to krietni pārsniedz. Viņai tīk, ka Durbes novadā aizsāktā tradīcija krātuvju vadītājiem smelties pieredzi vienam pie otra izgājusi ārpus novada robežām. Durbes novadpētnieki jau viesojušies pie kolēģiem Aizputes, Priekules un Pāvilostas novadā.